liepajniekiem.lv
Ar kaķiem būs visgrūtāk
Biedrībai šīs ir pirmās pašiem piederošās telpas, kur tā uzturas jau četrus gadus. Līdz šim visu darīja un būvēja pēc noteikumiem, bet diemžēl praktiski nekas no tā vairs neder.
“Būtībā tas, ko šajos četros gados esam sataisījuši dzīvniekiem, tagad jāplēš ārā, jāpārtaisa, lai atbilstu jaunajām prasībām. Un tās ir tik striktas, ka arī mūsu ēka ir par šauru,” stāsta biedrības vadītājas vietnieks Dāvis Saulītis.
Jau šobrīd pašu spēkiem sētā tiek celta ēka, kurā būs karantīnas vieta un medicīnas kabinets.
Šobrīd karantīnas telpa atrodas esošās būves otrajā stāvā, bet tai ir nepieciešama pilnīgi izolēta ieeja, kuru nevar nodrošināt.
Pirmajā stāvā ir suņu boksi, kas vairāk vai mazāk atbilst jaunajām prasībām, tāpēc arī lēmuši par labu jaunai ēkai, kas jāpabeidz līdz decembrim.
Vai to paspēs uzbūvēt, biedrības vadītāji neņemas spriest.
Viens no noteikumiem, kas ietekmē visvairāk, ir saistībā ar kaķu uzturēšanu. Lai pūkaiņiem būtu svaiga zāle un iespēja pasēdēt svaigā gaisā, kaķu istaba ar tuneli ir savienota ar voljēru. Taču jaunās prasības paredz, ka kaķi vairs nevarēs uzturēties laukā.
Tagad kaķu istabā dzīvo 21 ķepainis, taču pēc tam varēs uzturēties vien septiņi, jo kaķim vajadzēs nodrošināt 4,5 m² platību un katram nākamajam vēl divus kvadrātmetrus.
“Rezultātā visi boksiņi otrajā stāvā jājauc nost, jo arī tur platība par mazu. Tādam dzīvnieku skaitam, cik pie mums šobrīd mitinās, ir vajadzīgs lidmašīnas angārs,” pajoko Dāvis.
Abi biedrības pārstāvji spriež, ka valsts nevis domā par dzīvnieku labklājību, bet cenšas panākt masveida eitanāziju, jo ne vien biedrības, bet arī jau esošās patversmes vairumā gadījumu nebūs spējīgas nodrošināt kaķiem vajadzīgo platību.
Daudzi, viņuprāt, pievērsīsies tikai suņu aprūpei, jo nepieciešamai pārbūvei finansējuma nav.
Viņi piekrīt, ka bija vajadzīgi stingrāki noteikumi, jo organizāciju ir daudz un kontrole teju nekāda.
Sociālajos tīklos arī varot manīt biedrības, kas darbojas negodprātīgi – ziedojumus iztērē savām vajadzībām un pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi.
Bet vismaz kādu atbalsta programmu, kas palīdzētu tiem, kam šis tiešām rūp, viņi gan gaidījuši.
Vajag bargākus sodus
Dienvidkurzemes novada pašvaldība “Libertai” daudz nevar palīdzēt, jo tā ir privāta biedrība, kas kļūs par privātu patversmi.
Biedrības vadītāja Ildze Saulīte norāda, ka ar pašvaldību slēguši līgumu par apkalpošanu. Viņi savāc klaiņojošos dzīvniekus, un pašvaldība tos uztur pirmās 14 dienas. Pēc tam atrastie ķepaiņi pāriet biedrības un ziedotāju aprūpē.
“Cik reāli ir 14 dienu laikā atrast jaunas mājas…,” nopūšas Ildze.
Dāvis papildina, ka tas praktiski nav iespējams, jo likums paredz, ka 14 dienu laikā uz savākto dzīvnieku var pieteikties saimnieks.
Arī ārstēšana, vakcinēšana, kastrēšana un čipēšana, ja tas nepieciešams, aizņem zināmu laiku.
Pāris arī saprot, ka novada iespējas ir limitētas un budžets – ierobežots.
Lielākā problēma slēpjas valstiskā līmenī, kur dzīvnieku vēl joprojām neuzskata par pilntiesīgu sabiedrības locekli.
Arī atbalsta programmas nepiedāvā nedz valsts, nedz Eiropas Savienība.
Taču Eiropā dzīvnieku labklājības jautājums lielā mērā esot atrisināts, uzstāj Dāvis. Dānijā mājdzīvnieku esot grūtāk adoptēt nekā bērnu, arī Zviedrijā ir tikai viena valsts uzturēta patversme.
Savukārt no lasītiem pētījumiem viņš atceras, ka Latvijā dzīvnieku dzīves līmenis drīzāk ir vienā kategorijā ar Zambiju.
Kas varētu uzlabot situāciju pie mums? D. Saulītis uzsver nepieciešamību bargāk sodīt tos, kas pret saviem mājdzīvniekiem izturas cietsirdīgi.
“Tāpat nepieciešama uzskaite, kuri nedrīkst turēt dzīvniekus. Ļoti daudzi ir neadekvāti cilvēki. Bieži tā ir garīga rakstura problēma – vākt dzīvniekus, dažreiz pat tos vienkārši zagt. Gadījumi ir dažādi.
Mums ir vairāki desmiti adrešu, kur regulāri kaut kas notiek, tie dzīvnieki tur parādās atkal un atkal, un katrs nākamais gadījums ir trakāks.
Diemžēl nav izstrādāta sistēma, lai to visu kontrolētu un pieskatītu.”
“Pašlaik ir tā, ka dzīvnieku nedrīkst turēt, ja esi tiešām sodīts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Ja visi tie, kas būtu pelnījuši šo sodu, būtu reāli sodīti, tie būtu simti, ja ne tūkstoši cilvēku, kas pēc tam nedrīkstētu dzīvniekus turēt.
Sodīto ir maz, turklāt laiks, kurā nedrīkst turēt dzīvnieku, nav uz visu mūžu. Tas ir pusgads, gads, divi gadi. Vai šis cilvēks mainīsies pēc tā laika?” neticīgi saka I. Saulīte.
Viņa ir pārliecināta, ka sodītā persona nemainīsies. Daži šādā veidā vienkārši tiek pie jumta virs galvas, ēdināšanas un veselības aprūpes cietumā. Un, ja vajadzēs, noziegumu izdarīs atkārtoti.
Daudzas biedrības likvidēs
“Libertā” pašlaik mitinās 37 suņi un ap 100 kaķu, informē I. Saulīte. Dāvis uzskata, ka dzīvnieku būs vēl vairāk, sākoties jaunam gadam.
“Jāņem vērā, ka pēc jaunajām noteikumu izmaiņām līdzīgas biedrības, visticamāk, likvidēs, jo tās nespēs izpildīt prasības. Tas ir liels finansiāls slogs, vajadzīgas milzīgas telpas.”
Viņš piebilst, ka, lai šādas organizācijas pārtaptu patversmēs, ir jāsakārto papīru jūra.
Arī ar dzīvnieku adopciju neiet spoži, stāsta pāris.
Daudzi ķepaiņi “Libertas” telpās mitinās ilgstoši.
Lai gan daļa ir seniori, daudz ir arī jaunu un veselu potenciālo māju meklētāju, taču adopciju skaits ik gadu turpina sarukt.
“Pirms kāda laika gada beigās jaunas mājas bija atraduši ap 200 dzīvnieku. Pagājušo gadu noslēdzām ar 130, šogad, līdz šim brīdim, ir bijušas 80 adopcijas.
Situācija ne par mata tiesu neuzlabojas, īpaši lauku reģionos, kur turpinās suņu klaiņošana, dzīvnieku dāvināšana. Liela daļa uzskata, ka laukos ir citi noteikumi,” pārdomās dalās D. Saulītis.
Šobrīd 15 no suņiem ir seniori. Daudzi vecāka gadagājuma četrkājainie draugi tā arī nodzīvo patversmē līdz mūža beigām.
“Tā ir milzīga problēma, ka cilvēki nav gatavi tādiem dzīvniekiem dot mājas. Valda uzskats, ka viņiem vairs nav vietas ģimenēs.
Retu reizi kāds paņem senioru, bet īstenībā viņi ir tie, kas to visvairāk novērtē. Viņi grib pavadīt vecumdienas mājās, kur par viņiem rūpējas,”
pastāsta vadītājas vietnieks.
Šogad “Libertai” izdevies savākt ziedojumus astoņiem jauniem suņu āra voljēriem, taču darba kārtībā ir suņu māja, kurai sētā jau ierīkota vieta.
Diemžēl projekts jau kādu laiku karājas gaisā, jo organizācija, kas solīja palīdzēt, izstājusies no darbiem.
Devušies pie “Liepājas rajona partnerības”, bet dzīvnieku aizsardzības biedrību ir grūti piesaistīt kādam projektam, tāpēc atliek vien cerēt uz atbalstu nākotnē.
Uzziņai
Kā palīdzēt dzīvnieku aizsardzības biedrībai “Liberta”?
Piegādājot dzīvniekiem nepieciešamās preces Virgas pagasta “Arājos” vai zvanot uz ziedojumu tālruni 90006685 (1 zvans – 1,42 eiro), kā arī pārskaitot naudas līdzekļus uz biedrības kontu LV33HABA0551038261946.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
