Kopš pagājušā gada septembra muzejs palīdz Latvijas reģionu skolu bērniem iepazīt un labāk izprast savas emocijas un ar tām saistītās norises ķermenī.

Krotes pamatskola ir vienīgā novada mācību iestāde, kas pieteicās saņemt šo sūtījumu.

Ceļojošais muzeja krājums tika radīts, atsaucoties uz kāda bērna jautājumu “Vai kaķi raud?”, tāpēc tā nodēvēts pats projekts.

Skolai tika atsūtīta kaste ar Medicīnas vēstures muzeja priekšmetiem, fotogrāfijām, anatomiskiem modeļiem, taktiliem tamborējumiem, kā arī citiem interaktīviem un rotaļu materiāliem.

Tāpat nodrošināti planšetdatori, kuros skolēniem bija jāskatās skaidrojoši video, kas palīdzēja ar uzdevumu lapu aizpildīšanu.

Skolas direktore Gita Spiģere pastāsta, ka, ieraugot iespēju pieteikties šādā projektā, uzreiz to arī izdarīja.

Skolai nav iespēju pašiem nodrošināt šādus interaktīvus materiālus, un dalība projektā ir bez maksas.

Tomēr viņus nedaudz pārsteidza, ka kastei līdzi nenāk kāds stāstītājs.

Izmantojot atsevišķu materiālu skolotājiem, divu stundu interaktīvo nodarbību vadīja skolas fizikas, ķīmijas, dabas zinību un matemātikas skolotāja Dzidra Šterna un bioloģijas skolotāja Sandra Tomase.

Lai nejauktu stundu grafiku, iepazīties ar atsūtītajiem brīnumiem varēja desmit 6. klases skolēni, kuriem jau bija paredzētas divas dabaszinību stundas.

“Principā šeit mācāmies par emocijām. Pusaudži, ietekmējoties no emocijām, ir dažādi. Šādi viņi varbūt iemācīsies izteikt savas emocijas.

Varbūt pēc nodarbības nebaidīsies raudāt, jo videomateriāli ir ļoti emocionāli,” pārdomās dalās Dz. Šterna.

Skolotāja uzsver: ja Liepājā bērniem ir iespēja stundu aizvadīt “Dabas mājā”, tad Krotes skolēniem kas tāds aizņemtu veselu dienu.

Tāpēc gan skolas kolektīvs, gan bērni novērtē iespēju pamācīties, izmantojot jaunus materiālus.

Tāpat, viņasprāt, redzēt smadzeņu modeli un to aptaustīt ir daudz efektīgāk, nekā ko tādu redzēt tikai videomateriālos.

Skolotāja arī nenoliedz, ka šāda nodarbība varētu bērnos veicināt lielāku interesi par medicīnu un ārsta darbu.

Skolniece Amanda ar smaidu stāsta, ka strādāt par cilvēku dakteri negribētu, bet kļūt pat veterinārārsti sapņo jau sen.

“Mani tieši piesaista tas, ka šeit mācāmies ne tikai par cilvēkiem, bet arī par kaķi! Tā dzīvnieku daļa mani interesē visvairāk.

Pašiem ģimenē ir suņi, kaķi, lopi. Šis arī palīdz saprast, kādas emocijas ir dzīvniekiem.”

Skolotājas piebilst, ka šonedēļ klase kopīgi noskatījusies arī animācijas filmu “Straume”, tāpēc ļoti priecājas, ka sakritības pēc šīs nodarbības laikā runāts tiek ne tikai par cilvēku, bet arī dzīvnieku, kaķu, emocijām.

Sestklasniece Adriāna Kostaļeva neslēpj, ka pirms stundas bija sabijusies, jo gaidīja grūtus uzdevumus, taču bija patīkami pārsteigta, jo ar visu varēja raiti tikt galā. Darbs bija interesants, viegls un saistošs.

Piemēram, viens no uzdevumiem bija apvilkt telefonos redzamās emociju zīmes, kas atbilst tam, kā jaunietis tobrīd jutās.

“Katrs cilvēks ir savādāks, un nemaz nav tā, ka, piemēram, puiši nedrīkstētu raudāt. Tas ir dīvains un novecojis uzskats.

Jebkurš var raudāt. Pati, piemēram, pēdējā laikā esmu kļuvusi ļoti emocionāla. To es zinu, jo tagad varu raudāt par visu! Un šis man laikam palīdz vairāk arī saprast, kāpēc tā ir,” pastāsta Adriāna.

Savukārt Esterei Figoriņai un Endijam Mamim vislabāk patika mācīties par smadzenēm.

Abi atzīst, ka tik padziļināti savās stundās to vēl nebija darījuši, tāpēc tas bija kas jauns. Interesanti bijis arī aptaustīt smadzeņu modeli.

Tāpat abi ar prieku mērīja paši savu galvas apkārtmēru, lai saprastu, cik lielas smadzenes kuram ir.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.