Novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare ministrei palepojās, ka novada izglītības iestādes ir labā stāvoklī, īpaši uzsverot, ka sakārtoti bērnudārzi.

Pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vadītāja Una Ržepicka ministrei prezentēja sagatavotās projekta vizualizācijas, kurās redzams, ka plānotas piebūves abos “Pīpenītes” ēkas galos.

“Pēc bērnudārza ir pieprasījums, kas ir skaidrojams ar iestādes lokāciju.

Grobiņa ir Liepājas tuvumā, un šeit apkārt ir attīstīta infrastruktūra, uz Grobiņu dzīvot pārceļas jaunas ģimenes. Un daudzi, protams, grib dārziņu tuvāk mājām,” vajadzību pēc bērnudārza paplašināšanas paskaidroja U. Ržepicka.

Novadā aplēsts, ka projekts varētu izmaksāt vairāk nekā četrus miljonus eiro.

Savukārt novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Līga Lasmane paskaidroja, ka Vaiņodes vidusskolas plānotais remonts lielākoties saistīts ar Priekules skolas infrastruktūras sakārtošanu.

“Priekules skolu reorganizējam par pamatskolu, bet finansējumu, kuru varam izmantotu telpu sakārtošanai, nu varam daļēji novirzīt uz Vaiņodes vidusskolu, kas arī kļuva par pieejamības skolu.

Tātad, remontdarbi plānojas gan Vaiņodē, gan Priekulē,”

viņa paskaidroja.

Ministre D. Melbārde interesējās par turpmāko Priekules vidusskolas likteni. Radās jautājums par pamatskolas klašu piepildīšanu – vai nebūs nepieciešams skolu reorganizēt atkārtoti?

G. Kampare paskaidroja, ka pārējās klasēs skolēnu skaits ir pietiekams un pašlaik nav pamata domāt, ka tas varētu samazināties.

D. Melbārde norāda, ka šobrīd pie mums demogrāfiskā situācija ir labāka nekā citos reģionos.

“Taču tiek prognozēts, ka skolēnu skaits 15 gadu laikā vidēji par 50 procentiem samazināsies visā Latvijā. Dienvidkurzemē kritums gan prognozēts mazāks.

Bet arī iedzīvotāju skaits provizoriski varētu samazināties – par nedaudz virs 30 procentiem. To ir svarīgi paturēt prātā,” uzsver ministre.

Viņa vērš uzmanību uz to, ka obligātās izglītības iestādēm jābūt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Un lauku pamatskolās minimālais bērnu skaits klasē būtu pieci bērni.

“Ja runājam par vidusskolu, tad mazāk apdzīvoto vietu skolām, arī tām, kurām ir pieejamības statuss, minimālais skaits visā vidusskolas posmā ir noteikts 30 bērni.

Dienvidkurzemes novads atšķiras ar to, ka šeit ir trīs pieejamības skolas: Aizputes, Vaiņodes un Pāvilostas vidusskolas, plus vēl divas skolas Nīcā un Rucavā, kurām varētu būt īpašais statuss, ņemot vērā kultūrtelpas saglabāšanu,” D. Melbārde skaidro par skolu reorganizācijas plāniem tieši mūsu novadā.

Domes priekšsēdētājs Andris Jankovskis palepojas, ka pašvaldība no ministres saņēmusi uzslavu, ka nosargājusi visvairāk skolu.

Viņš norāda, ka šobrīd nav diskusiju par novada skolu tīklu, kur parādītos kaut kādi optimizācijas plāni, taču viss atkarīgs no pieejamā finansējuma.

“Skolu tīklu pārskatīsim tad, kad sāksim skatīties budžetu, jo pagaidām izskatās, ka pašvaldībai būs savas izglītības iestādes ļoti jādotē.

Kad taps pirmās budžeta aplēses, redzēsim, kā tas izskatīsies,”

viņš paskaidroja.

Ministres vizītes laikā tika apspriesta arī aktuāla pedagogu sāpe – noslodze un izmaksas, strādājot vairākās skolās.

Piemēram, reorganizējot Priekules skolu, samazinās slodze un attiecīgi arī atalgojums, tādēļ daudzi skolotāji meklē iespējas piestrādāt arī citās skolās. Taču tam klāt nāk transporta izdevumi, ko pedagogiem neviens nesedz.

D. Melbārde norāda, ka tieši tāpēc “Programma skolā” ir īpaši labvēlīgs modelis lauku skolām.

“Šobrīd uz vietām, kur ir mazāk skolēnu, pedagogiem aiziet mazāks finansējums. Veidojas netaisnīga situācija, ka pie līdzīgas slodzes ir atšķirīga samaksa. Ja, piemēram, blīvi apdzīvotās vietās skolotājam var samaksāt gan par gatavošanos stundām, gan par papildu pienākumiem, gan par kontaktstundām, tad

tajās vietās, kur ir mazāk bērnu, finansējuma visam šim vienkārši nepietiek, ja vien pašvaldība papildus neatbalsta,”

ministre skaidro jaunās programmas priekšrocības.

Vizītes noslēgumā D. Melbārde, apmeklējot Vaiņodes vidusskolu, tikās arī ar skolēniem un vecāku padomes pārstāvjiem.

Diskusijas laikā viņi kopīgi pārrunāja mācību līdzekļu pieejamību un arī birokrātijas mazināšanu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.