Noslēdzot projektu SES 100 MW, atklāta arī tā pēdējā – Priekules SES ar 8,4 MW jaudu.

Šī stacija ir solis tālākā SES attīstībā – daļa no topošā “Latvenergo” koncerna pirmā hibrīdparka, kuram 2025. gadā plānots pievienot enerģiju uzkrājošās tehnoloģijas un 2026. gadā izbūvēt divas vēja turbīnas.

Šogad AS “Latvenergo” saules elektrostacijās ir saražots 12 reižu vairāk elektroenerģijas nekā pērn.

AS “Latvenergo” veido jaunu ražošanas portfeli, kuru veidos ūdens, saules un vēja ražošanas jaudas, plānojot attīstīt jaunas AER ražotnes 1000 MW apjomā līdz 2026. gadam.

2024. gadā tieši saules enerģijas virziens ir piedzīvojis būtisku izrāvienu, un tas ir augošs uzņēmuma darbības segments visā Baltijā.

Vasaras sākumā AS “Latvenergo” atklāja pirmo no SES 100 MW stacijām Biržos, līdz gada beigām plānojot projekta ietvaros izbūvēt saules stacijas vismaz 100 MW apjomā.

Noslēdzot projektu, šis apjoms ir pārsniegts – Baltijā atklātas 15 stacijas ar kopējo jaudu 115,2 MW – Latvijā darbojas desmit parki ar 73,6 MW, Lietuvā – divi ar 16,9 MW, un Igaunijā trīs parki ar 24,7 MW jaudu.

Tāpat Lietuvā izbūvētas sešas saules elektrostacijas klientu vajadzībām ar kopējo jaudu aptuveni 17 MW.

Šī gada deviņos mēnešos AS “Latvenergo” elektrostacijās ir saražotas 36 GWh elektroenerģijas – 12 reižu vairāk nekā pērn, kad 9 mēnešu laikā tika saražotas 3 GWh.

Noslēdzot SES 100 MW projektu, novembrī atklāta Priekules SES, kas nākotnē būs arī pirmais “Latvenergo” hibrīdparks.

Ar šo parku koncerns sper nākamo soli saules enerģijas izmantošanas ambīcijās, kas ir tieši saistītas ar uzkrāšanas tehnoloģijām.

Hibrīdparks nozīmē iespēju virzīties tālāk, paplašinot saules parka lomu un saules paneļus papildinot ar uzkrājošu bateriju un iespēju balansēt elektroapgādi.

Priekules SES nākotnē ļaus izmantot uzkrāto enerģiju arī tad, kad saule nespīdēs un citi saules parki elektroenerģiju neražos.

No koncerna viedokļa – tirgū stiprināsies mūsu klātbūtne ar vienmēr pieejamu enerģiju.

“Saules parki atšķiras ne tikai ar ģeogrāfisko lokāciju, tajos tiek paredzēti arī atšķirīgi plānojumi un risinājumi, kas ir pielāgoti ģeoloģijai, reljefam, infrastruktūrai, kā arī tiek ietvertas trešo pušu prasības – kā, piemēram, citas infrastruktūras turētāju tehniskie noteikumi.

Pirms Priekules SES izbūves bija jāveic apjomīgi teritorijas sagatavošanas darbi, kuru laikā tika atrasti vairāki nesprāguši kara laika lādiņi, kas tika neitralizēti, tādējādi padarot drošu šo teritoriju un sakārtojot apkārtējo vidi.

Priekules saules parks drīzā nākotnē kļūs par mūsu pirmo hibrīdparku Latvijā, kur mēs ražosim un uzkrāsim ne tikai saules, bet arī vēja enerģiju.

Apvienojot vairākus atjaunīgos resursus ar enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām, mēs veidojam stabilu un drošu ražošanas portfeli,” saka Kaspars Novickis, AS “Latvenergo” Vēja un saules parku attīstības direktors.

Saules parkā ir uzstādīti 12 634 saules paneļi un 38 invertori, kas kopā ar 4 kompaktajām apakšstacijām nodrošina efektīvu un stabilu enerģijas ražošanu.

Priekules saules parka izveide ir nozīmīgs ieguldījums “Latvenergo” ilgtspējīgā attīstībā, kas ir unikāls, jo tajā tiks apvienotas vairākas tehnoloģijas.

Projekta SES100MW ietvaros 2024. gadā atklātas stacijas Biržos, Jaunciemā, Priekulē, Bauskā, Skultē, Rūjienā, Rēzeknē, Ķegumā, Krāslavā un Elejā.