liepajniekiem.lv
Centrā dzīvība ir
Dienā, kad portāls liepajniekiem.lv viesojas Kalvenē, administratīvajā ēkā Andris Dēlands ir vienīgais cilvēks. Otrs pārvaldes darbinieks atvaļinājumā, tāpat – bibliotekāre. Feldšerpunktā nav feldšeres, jo pieņem trīs citās dienās, nestrādā arī friziere, kas īrē telpu.
Kamēr pārvaldnieka kabinetā runājamies, pie viņa atnāk apmeklētājs pēc kāda dokumenta – tā visa kustība pa diviem stāviem.
Savukārt ceļam viņā pusē, kur veikals un kafejnīca, piebraukušas automašīnas. Acīmredzot cilvēki ieturas.
Portāla fotogrāfs Ģirts saka – ēdienu pagatavo ātri, ir garšīgs, porcijas lielas. Iespējams, ka paēst iebrauc arī no Rīgas šosejas ceļotāji, kuri zina par tādu iespēju.
Taču cilvēki speciāli iepazīt Kalveni nez vai braucot, prāto A. Dēlands. Lielākoties – uz zoodārza filiāli “Cīruļi”, bet apskatāmu vietu īsti neesot.
Kalvene gan ir ezerzeme, tajā ielejas un uzkalni, pagasta centrā atrodas Tāšu-Padures muiža. Tiesa, ēku kompleksā divi privātīpašumi ir neapsaimniekoti grausti, kas bojā centra kopskatu.
Pagasta iedzīvotāju skaitu esot grūti pateikt, jo daudz cilvēku izbraukuši. Pirms gadiem bija 900, saka pārvaldnieks.
“Lielākais darba devējs ir kokapstrādes uzņēmums “Ūsi”, uz to strādāt brauc cilvēki no pus novada.
Blakus ved Rīgas šoseja, tā varētu būt par iemeslu, ka brīvu dzīvokļu Kalvenē nav,”
viņš turpina. (Vēlāk centra iedzīvotāja Brigita Rozenberga pastāsta, ka īpašnieki dzīvokļiem gan ir, bet ne visi tajos dzīvo.)
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji apkuri dzīvokļos ierīkojuši, kādu nu kurš. Malku uzglabā šķūnīšos, iespējams, arī kūtī, jo lopus jau vairs netur.
Visa pagasta zeme esot apstrādāta. Lielie lauksaimnieki uzreiz apgūstot laukus, kas mazajiem saimniekiem paliek brīvi.
“Varbūt situācija sāk mainīties. Lielsaimnieks, kurš pirms diviem gadiem nopirka palielu zemesgabalu, tagad to tirgo, acīmredzot lielajiem zemniekiem arī ir problēmas,” pārvaldnieks dzirdējis.
Jautāts, vai cilvēki brauc uz citurieni strādāt, viņš atbild: “Droši vien. Neesmu par to informēts, jo vairs nav tādas saziņas ar cilvēkiem kā kādreiz, kad kantorī katrā kabinetā darbinieki risināja kādas problēmas, cilvēki nāca kārtot jautājumus.
Tagad esmu pašvaldības tehniskais darbinieks, kam piezvana, piemēram, par ziemā neizšķūrētiem ceļiem, un es sazinos ar Komunālās pārvaldes Aizputes nodaļu, kas strādā Kalvenē.
Kādam iedodu novada speciālista telefona numuru, bet cilvēki informāciju lielākoties paši atrod internetā.
Viņiem nav ikdienišķas vajadzības pēc pašvaldības.”
Pagastā ļoti nozīmīgs dzīvīguma avots ir skola.
“Kalvenes pamatskolā pēdējā skolas dienā bija 74 skolēni, bet nākamajā mācību gadā būs ap 90, jo mācīsies bērni no Nīkrāces un Skrundas,” informē skolas direktore Skaidrīte Segliņa.
Kaimiņos esošajā Nīkrācē skolas nebūs no nākamā mācību gada, bet turienes bērni Kalvenē mācījās arī līdz šim. Viņus ar savu darba automašīnu veda arī Andris Dēlands, jo viens šoferis nespēja visus skolēnus izvadāt.
Pārvaldnieks maršrutu brauca divreiz nedēļā pēcpusdienā, piecreiz – no rīta. Viņš saka: ir pagasti, kuros skolēnus ved divi šoferi, citos – trīs; katrā ziņā ar vienu ir par maz.
Diezgan daudzi aizputnieki mācās Kalvenes skolā, agrāk braukts arī līdz Vecpils pagriezienam, kur rītos satikušies trīs dažādi skolēnu autobusi.
Tuvāko vidi veido paši
Centrā blakus vienam vēsturiskajam graustam atrodas Mārītes Šemetas dzimtas mājas “Rijas”. Viņa mūs sagaida ar joku un jautri valodot nepārstāj, kamēr vien pie viņas ciemojamies.
“Kā Kalvenē dzīvo cilvēki?” interesējamies. “Kā parasti mirstīgie,” Mārīte atsmej.
“Esmu lauku cilvēks, dzīvoju un atpūšos, kā gribu. Kultūru negribu, radio neklausos, televīziju neskatos.
Man pietiek darba dārzā, kur ir augu daudzveidība. Un eju uz mežu, kurā var atrast dažādus brīnumainus augus.”
“Riju” saimniecei ir augstākā izglītība, viņa strādā algotu darbu un ir audžumamma tāpat kā viņas meita Sintija. Katrai divi audžubērni, tā ka mājā nav ne klusi, ne garlaicīgi.
Kārtojot bērniem no valsts pienākošās brīvpusdienas, Mārīte izjutusi, ka pēc novadu reformas pieaugusi birokrātija. Šajā jomā, pēc viņas domām, nav sakārtotas attiecības starp Dienvidkurzemi un Liepāju, no kurienes ir audžubērni.
Citādāk gan jaunizveidotais Dienvidkurzemes novads viņas dzīvi neietekmējot.
Ģimenē šogad ir pamatskolas absolvents. Puisis tālāk mācīšoties Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā. Bērnu mākslas skolu gan neesot beidzis, bet, kad bija iespēja un atļāva veselība, braukāja uz nodarbībām Aizputes Mākslas skolā.
Aizputes novada laikā ar pašvaldības autobusu Kalvenes bērni esot regulāri vesti arī uz mūzikas skolu un sporta nodarbībām Aizputē. Tagad nekā tāda nav, vadā vecāki, kuriem iespējas to darīt.
Iepazīstamies arī ar Brigitu Rozenbergu, kas ar vīru dzīvo centra daudzdzīvokļu mājā. Viņa domā, ka Kalvene ir skaista vieta, bet arī daudz ko varētu sakopt:
“Pašvaldība varētu vairāk pievērst uzmanību Kalvenei. Te ir daudz, ko uzlabot.
Piemēram, pagasta ceļi; centrā asfaltu katru gadu lāpa, aizpilda bedres, bet tā tikai naudas izšķiešana.”
Kalveniece kopj savas mājas pagalmu, bet arī vēlētos, lai tiktu sakārtots parks. “Agrāk tur bija taciņas, tās varētu atjaunot. Bet pārvaldes vadītājam rokas ir sasietas…”
B. Rozenberga vērtē situāciju pēc novadu reformas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
