R. Jansons atzīst, ka tilts ģimenei bijis nozīmīgs, jo pa pretējās puses ceļu pārvietojas skolas autobuss, kas no rītiem uz skolu veda meitu. Tagad pašiem vecākiem jāveic ceļš līdz skolai.

“Tas ir mūsu privātais tilts. Paši to atjaunojām, jo tur bija veca tilta vieta. Paldies dievam, ka troses saglabājās, saglābām arī virves, pie kurām turēties, un kādu ceturto daļu no tiltiņa klāja. To, ko upes atstraumēs ieskaloja, mums izdevās dabūt ārā.

Neesam nolaiduši rokas.

Tagad jāsagaida, kad upē nokritīsies līmenis, un jābrauc uz leju ar laivām. Visticamāk, ka kaut kādos sagāztos kokos būs iepinies vēl kāds tilta klāja posms.”

Saimnieki tiltu atjaunos paši, taču, visticamāk, sagaidīs pavasari.

“Vajag, lai nokrītas ūdens līmenis. Pašlaik upe ir ārkārtīgi bīstama. Tagad pāris dienās jau par metru ir nokrities līmenis, bet vienalga ir metrs virs vasaras līmeņa.”

Saimnieks pastāsta, ka pašlaik upē straume ir tik liela, ka, tajā iebrienot, uzreiz notriec no kājām.

“Pagaidīsim, kad būs silts. Un tiltu mēģināsim celt vēl augstāk, jo vietējie saka, ka citreiz gadās tā, ka ledus sastrēgt Tebrā un tad arī līmenis paceļas.”

Tiltu bija pacēluši augstāk jau tad, kad to atjaunoja pirmo reizi.

Līdz šim šāda mēroga plūdi vēl nebija bijuši, taču R. Jansons pauž, ka 1. janvārī nokrišņu daudzums sasniedzis mēneša normu.

Arī kaimiņi mierinājuši, ka tik liels ūdens līmeņa pieaugums ir reta parādība.

Īpašumu ģimene iegādājusies pirms trim gadiem, un uzreiz sapratuši, ka tilts būs nepieciešams, un ķērušies pie atjaunošanas, lai gan bija palikuši vien tilta balsti galos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.