Ar kopīgi dziedātu dziesmu ”Lai sasaucamies, lai dziedam” atklājot pasākumu un ar ”Šeit ir Latvija, šeit ir Kurzeme” noslēdzot saulaino un skanīgo satikšanos, visi vienojās par Dienvidkurzemes tradīciju stiprināšanu nākotnē.

Labi justies un būt kopā

”Ceru, ka mēs kopā uzbursim skaistus un atmiņā paliekošus mirkļus, jo mēs satiekamies jau citā laikā un cita nosaukuma novadā! Lolojam sapni, ka ikviens būs ieguvējs, esot kopā jaunajā Dienvidkurzemes novadā,” saka rīkotāja.

Pasākuma norises diena sakrita ar namamātes Ausmas vārda dienu. Līdz ar to apsveikumi šajā dubultajā svētku dienā skanēja daudz un bieži ne tikai ar ilgi gaidīta un sen iedibināta pasākuma norisi Dzintaru ģimenes pagalmā, bet arī godinot aktīvo un dzīvespriecīgo mājas saimnieci.

”Nedomāju, necerēju… Es gatavojos šim pasākumam ”Pie manis apstājās garā dziesma” diezgan ilgi. Man bija svarīgi, lai visi var būt kopā un labi jūtas, nav svarīgi – vecs vai jauns,” teic Ausma.

Viņa šādus sarīkojumus ar mērķi parādīt kultūrvēstures tradīciju godātājus organizē regulāri. Bažas par tā norisi deva, protams, Covid-19 situācija, taču ģimene un dalībnieki jau no ziemas dzīvoja ar cerību, ka vasarā situācija mainīsies uz labu. Viena no Ausmas kundzes mazmeitām Ieva apliecināja:

”Omītei ir tāds teiciens – pats sevi saudzēsi, un Dieviņš tevi sargās!”

”Galvenā pasākuma doma ir pulcēt kopā apkārtnes etnogrāfiskos ansambļus, izvēdināt dziesmu pūru un tās senās lietas izlikt apskatei,” piezīmē Ausma. ”Lai cilvēkiem ir ko darīt, kamēr vēl ir mirklītis apstāties.”

Pasākumā ar tautas dziesmām un tautā zināmiem skaņdarbiem izskanēja katra kolektīva tradīciju senums un viedums, kā arī lepnums, ka katrs nāk no sava novada, bet visus vieno ne vien dzīvesvieta, bet arī novads, Kurzeme un Latvija.

Katru gadu saka – pēdējo reizi

Rucavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Staņislava Skudiķe vērtē, ka pēc reformas nekam uz sliktu nevajadzētu mainīties.

”Tradīcijas jau neizzūd, novadiem mainoties vai apvienojoties. Tieši otrādi – varbūt sadraudzības vakari, satikšanās būs vairāk.

Pēdējā laikā mums tikai liegumi traucēja, ceram, ka pēc pāris nedēļām varēsim braukt ciemos pie draugiem lietuviešiem. Ceram, ka turpmāk varēs notikt šādi nelieli sirsnīgi pasākumi,” teic etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. Ansambļa dalībniece Santa Zuļģe piezīmē: ”Tieši arvien vairāk sāku novērtēt šādus publiskākus pasākumus šaurākā lokā, kuriem ir lielāka sirsnība, no kuriem nāk prieks!” Ansamblim mēneša laikā, kopš mīkstināti ierobežojumi, šī ir trešā uzstāšanās reize.

Bārtas etnogrāfiskā ansambļa sievu vadītāja Gunta Klievēna savā uzrunā atzīst, ka ar Nīcas etnogrāfisko kolektīvu un ar Ausmu draudzējas jau sen un pazīst vēl senāk, bet līdz šim ”Galdniekos” nav sanācis būt, jo pasākumi mēdza notikt vairākās vietās vienlaikus.

”Ausma katru gadu saka, ka šāda veida tikšanās pie viņas notiek pēdējo gadu. Viņa prot sarīkot brīnišķīgus svētkus sev un citiem,” slavē G. Klievēna.

Nīcas novada Kultūras centra pārstāve un Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Lelde Jagmina pēcāk šo runu papildināja: ”Kurš to ļaus, ka šāds pasākums notiek pēdējo reizi?”

UZZIŅAI

Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, no 22.jūnija paplašinātas pulcēšanās iespējas gan publiskos, gan privātos pasākumos.

• Ja visi pasākuma dalībnieki/apmeklētāji vakcinēti pret Covid-19 vai pārslimojuši un to var pierādīt ar Covid-19 sertifikātu, dalībnieku/apmeklētāju skaita ierobežojumi nepastāv.
• Ja pasākuma dalībnieki/apmeklētāji vakcinēti pret Covid-19 vai pārslimojuši un to var pierādīt ar Covid-19 sertifikātu vai pirms pasākuma veikuši testu un tas bijis negatīvs, – iespējams pulcēties telpās līdz 500 cilvēkiem, ārpus telpām – līdz 1000 cilvēkiem. Pasākumos var piedalīties arī bērni līdz 12 gadu vecumam bez testa veikšanas.
• Privātas tikšanās, kur piedalās arī cilvēki, kuri nav vakcinēti pret Covid-19, nav to pārslimojuši un nav arī testēti, – pulcēties telpās līdz 20 cilvēkiem, ārpus telpām līdz 50 cilvēkiem, neievērojot mājsaimniecību principu.

124Skatīt galeriju