To šoreiz sarūpēja klubs “Rodenpoys” no Ropažiem, kas ar savu vēsturisko piedzīvojumu piedāvājumu ceļo pa visu Latviju.

Cilvēki varēja gan piemērīt bruņu tērpu, gan iemēģināt seno laiku ieročus – mest ar šķēpiem, šaut ar loku un pavicināt zobenus un cirvjus.

Pārsvarā apkārtējo čalas skanēja lietuviski.

Rasa no Palangas pastāsta, ka uz Durbi kaujas gadadienā brauc katru vasaru. Viņai pasākums šķiet nozīmīgs, būtisks.

Arī piemiņas vietas monuments nācis no Lietuvas.

“Šī ir ļoti skaista vieta. Man ļoti patīk viesoties gan Durbē, gan Liepājā. Patīk arī šī gada vēsturiskā nometne,”

viņa stāsta.

Kopā viesi no kaimiņvalsts atbraukuši lielā pulkā – katrs ar savām mašīnām un pat autobusu. Kāds pat tērpts veclaiku apģērbā.

Rokās plīvoja karodziņi, uz cepurēm un krekliem uzdrukāti Žemaitijas vēsturiskais karogs un ģerbonis.

“Rodenpoys” pārstāvis Viesturs Āboltiņš, kurš apmeklētājiem mācīja senlaiku spēles, atzīst, ka ar tik daudz ārzemniekiem pasākumos parasti nesatiekas.

“Man ir diezgan grūti viņiem izstāstīt, kas jādara un kā katra spēle jāspēlē, jo tā ir paaudze, kas īsti nerunā angliski, bet man pašam slikti ar krievu valodu.

Bet, lai spēles spēlētu pareizi, ir svarīgi saprast noteikumus,”

viņš paskaidro.

Vairāki vietējie kungi un viena sieva tika izvēlēti kaujas ierindas izveidei. Visi tika pareizi nostādīti, apbruņoti, daļēji apģērbti atbilstošos tērpos.

“Rodenpoys” pārstāvji pamācīja kā doties cīņā, kā kopīgi soļot uz priekšu un atpakaļ.

“Es kaut ko līdzīgu jau vēstures lauciņā esmu darījis,” pēc dalības ierindas aktivitātēs norāda grobiņnieks Sergejs Tihonovs.

“Es šeit esmu arī viens no retajiem, kas visiem stāsta, kur tad īsti notika tā Durbes kauja,”

viņam interese par vēsturi aizsākusies jau sen.

Pa gadiem paspējis gan daudz ko izpētīt, gan piedalīties dažādos izrakumos un pētījumos.

Viņš pastāsta, ka pirms 765 gadiem Durbē cīnījušies žemaiši un kurši. Galu galā uzvara nonākusi kuršu rokās.

“Bet leišiem šim pasākums ir svarīgāks, lai gan mūsējie ņēma virsroku.

Iespējams, ka tas saistīts ar to, ka kuršu galvaspilsēta tolaik atradās Lietuvas teritorijā. Tā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām apdzīvotajām vietām, tur bija kuršu pilskalns.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.