VUGD amatpersonām un sadarbības partneriem no pašvaldībām un plašsaziņas līdzekļiem pasniegti Iekšlietu ministrijas un VUGD apbalvojumi, kā arī pasniegti VUGD jubilejas apbalvojumi “Jubilejas goda zīme “Latvijas Ugunsdzēsībai – 160″”.

“Mēs šeit esam pulcējušies, lai godinātu ugunsdzēsēja profesiju,” teica VUGD priekšnieks, pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.

“Tā asociējas ar drosmi, uzticību, kalpošanu. 160 gados daudz kas ir mainījies, bet nemainīga palikusi gatavība palīdzēt gan kolēģiem, gan sabiedrībai. Jums tas nav tikai amats, tas ir aicinājums.”

Jaunie ugunsdzēsēji deva zvērestu svinīgos apstākļos.

Liepājā strādājošais Edgars Ēriks Grinbergs stāsta, ka profesijai viņu piesaistīja fiziskās aktivitātes, komandas darbs, atbildības izjūta un vēlme palīdzēt citiem.

“Praksē tiešām sapratu, ka šis darbs ir domāts man.

Pārliecināja notikumi, kur dabūju lielu pieredzi, iespēja palīdzēt, praktiskās nodarbības un kopā pavadītais laiks ar kolēģiem – gan sliktais, gan labais,” pastāsta jaunais ugunsdzēsējs.

Šī pārliecība saglabājas, to veicina komandas darbs, viņš atzīst. Jaunietis apsver iespēju turpināt studijas šai jomā.

Svētkos uzstājās Valsts policijas koledžas muzikālā apvienība “Police Band”, veltījot kolēģiem ugunsdzēsējiem speciāli jubilejas pasākumam sarakstītu dziesmu “Drošās sirdis”, kurā izmantota VUGD devīze “Viens par visiem, visi par vienu”, Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas skolniece Beāte Beņuše.

Kuldīgas ugunsdzēsējs, “Līvu” solists Jānis Buķelis šoreiz pats nedziedāja, bet viņa pārsteigums bija jaunas dziesmas par ugunsdzēsējiem ieraksta pirmatskaņojums.

Mūzikas autori ir Roberts Dinters, Kristaps Liepa un Ēriks Hanzovskis, bet vārdus sarakstījis pats Buks.

“Ne uguns, ne ūdens mūs neapturēs, ugunsdzēsējs tev palīdzēs!” – skan tās piedziedājumā, dzirdamas arī Kuldīgas daļas autocisternu sirēnas un vīru balsis.

Modris Karlsons ir ugunsdzēsējs jau 18 gadus, viņš ir virsniekvietnieks Liepājas 1. daļā. “Ir bišķiņ sakrājies, ir pastrādāts labi,” viņš saka par daudzajiem apbalvojumiem pie formastērpa.

Svētku izjūta viņam ir un prieks par novērtēšanu un apbalvojumu.

M. Karlsons uzauga Jaunliepājā blakus kādreizējai Liepājas 2. daļai. “Skrējām līdzi uz izsaukumiem, kad viņi brauca, skatījāmies. Gājām ar vīriem spēlēt volejbolu un basketbolu, bijām sadraudzējušies. Redzējām, ko viņi dara, bija interesanti.

Kādreiz izsaukumu bija daudz vairāk un nopietnāki nekā tagad,”

viņš stāsta.

Līdz ar to arī iemīlējis savu nākotnes profesiju, un grūtības vai maza alga nekad neesot mudinājusi uz promiešanu.

“Uzskatu tāpat, kā priekšniecība teica, – tas nav tikai darbs, bet aicinājums. Kad cilvēki saka paldies par izglābtām dzīvībām vai saglābto mantu, tā tiešām ir otra alga,” atklāj ugunsdzēsējs.

Izsaukumu ir mazāk, jo sabiedrība kļuvusi apzinīgāka, atzīst M. Karlsons.

“Reizes desmit pret to laiku, kad sāku strādāt, cilvēki ņēmušies pie prāta. Kādreiz kūlas laikā, kā saule aust, tā izbrauc un atbrauc atpakaļ tikai tad, kad saule norietējusi. Tagad mūsu pusē pāris izsaukumi pa sezonu trāpās,” viņš stāsta.

Ugunsnelaimju novēršanā palīdz dūmu detektori.

Par ko vēl mums visiem vajadzētu piedomāt? M. Karlsons mudina mācīt bērniem visu par drošību, arī par uzvedību uz ielas.

Viņš jau 15 gadus ir arī ūdenslīdējs, un ir ļoti bēdīgi, ka daudzi vecāki neaizdomājas, ka bērniem jāmācās peldēt.

“Izvelkam noslīkušu jaunieti, 16 gadi. Māte ar tēvu raud, paši saka, ka bērns nav mācējis peldēt. Tas ir nepieņemami, sevišķi tagad, kad ir baseini, ir iespējas,”

uzsver glābējs.

KRP priekšnieks pulkvedis Vilnis Bents ļoti lepojas ar katru dienesta darbinieku par viņu paveikto un priecājas par attīstību.

Tuvākajā laikā Liepājā uzcels jaunu struktūrvienību – 2. daļu, būvē Alsungas posteni un Talsu daļu.

Arī Saldū plāno uzcelt jaunu katastrofu pārvaldības centru. Jaunās telpās jau strādā Priekules un Aizputes posteņi.

“Protams, darba apstākļi ir nesalīdzināmi, līdz ar to var ievērot visas darba aizsardzības prasības. Amatpersonas ir ļoti apmierinātas, visiem ir daudz lielāks prieks nākt uz darbu,” viņš saka.

Darbinieku iztrūkums Kurzemē ir zem četriem procentiem (vidēji valstī – 12,6), tāpēc V. Bents situāciju uzskata par diezgan labu.

“Vienmēr esmu teicis paldies Saldus tehnikumam, kas sagatavo jaunos ugunsdzēsējus glābējus. Protams, daļa izvēlas citas profesijas, bet ir, kas nāk, un tas mums ir ļoti liels atbalsts, nav tik lielas vakances kā citos reģionos.

Vairāk trūkst virsnieki, tāpēc ceram uz jaunajiem ugunsdzēsējiem glābējiem, kuri iegūs augstāko izglītību un varēs ieņemt virsnieku amatus,” pauž pulkvedis.

Algu pielikumu no šā gada viņš vērtē kā būtisku atspaidu.

Par 10 procentiem vidēji palielināta mēnešalga, un amatpersonas saņem 300 eiro piemaksu.

“Naudas pielikums ir būtisks. To redzu pēc kadru mainības. Ja bija amatpersonas, kas bija uz robežas, ka varētu iet projām, jo atalgojums ir zems, tad ar šo algas pielikumu daudzi ir pārdomājuši. Ļoti ceram, ka katru gadu mums mazliet pieliks,” vērtē V. Bents.