Portāls uzrunā septiņus vīriešus, divi ir latvieši, pārējie – lietuvieši. Jau sen uz šīm vietām brauc kaimiņi, bet pēdējos divos trīs gados viņu esot īpaši daudz.

Par to liecina arī uz blakus celiņiem atļautās un neatļautās vietās atstātās automašīnas ar Lietuvas numurzīmēm.

“Lietuvieši stabili vairākumā, visapkārt skan lietuviešu valoda,”

pastāsta liepājnieki Norberts un Sendijs.

Abi teic, ka atbraukuši “uz asari, bet lielākā daļa makšķernieku – uz vimbām”.

Pie tilta, kur viņus sastapam, arī esot izteiktākās vimbu vietas, vēl – gabalu uz augšu, bet zemāk, kur upe atzarojas, vairāk ir asari, plēsīgās zivis.

Divi kaimiņi, Vitauts un Almants, atbraukuši no Palangas.

Vitauts Bārtā makšķerē otro gadu un pastāsta: “Vimbu nav visā Žemaitijā, bet šeit ir, tāpēc arī lietuvieši brauc pat no tālienes. Otra puse brauc makšķerēt otrā Latvijas daļā.”

Tikmēr Almants fotografē izvilktu zivi un stāsta par to vatsapā dēlam, kurš dzīvo Norvēģijā un arī esot makšķernieks.

Tēvs tikai šopavasar sācis copēt Bārtā. “Nav svarīgi, vai ķeras vai ne,” viņš teic, ka makšķerēšana esot hobijs.

“Kā saka, ne jau pēc gaļas braucam, bet baudīt, pasēdēt upes krastā.”

Oskars no Kretingas ir tik kaislīgs makšķernieks, ka brauc šurp katrās brīvdienās jau gadiem.

Pastāsta, kāpēc pie viņiem vimbu tikpat kā neesot: “Jūras piekrastē tās zvejo ar tīkiem – lielākās izvelk, un sīkās vairs upē nenāk. Latvijā ir citādāk.”

Orkars sāka copēt jau vakar un pavadīja nakti pie upes, vien pāris stundu mašīnā nosnaudies. “Es braucu uz šejieni kā dzimteni, jo mans tēvs ir latvietis,” viņš saka.

Te nu komentārs tautietim Gintaram, kas sēž nostāk:

“Nav vairs vietas – vieni vienīgi lietuvieši.”

Pats atbraucis pirmo reizi izlūkos un jau zina, ka atgriezīsies. Neesot svarīgi, vai ķeras vai ne, vai labs laiks vai slikts, jo vieta ļoti patīk. “Te var mierīgi sēdēt krastā un elpot svaigu gaisu,” viņš min ieguvumus.

Pēdējos gados mekšķernieku straumē no Lietuvas iekļāvies arī Antans. Tā kā dzīvo Darbēnos, makšķerēšanas licenci iegādājies internetā, bet, ja nenopirktu elektroniski, tad droši vien – degvielas uzpildes stacijā Nīcā, kur arī tās pārdod.

“Atbraucu šorīt deviņos, cik ilgi būši – nezinu. Ja ātri saķeršu normu – septiņas zivis –, tad braukšu prom agrāk, bet, ja labi neķersies, tad būšu ilgāk.”

Lietuvietim ķeroties ar mainīgām sekmēm.