Vēl pirms kāpšanas uz nelielās skatuves zālē bija dzirdams, kā P. Vasks pieņem zvanus arī no tālākiem sveicējiem.

To, kas alka viņam novēlēt to visu labāko, netrūka no vietējo vidus – cilvēki vietas Aizputes kultūras namā ieņēma ar lielākiem un mazākiem ziedu pušķiem.

Un, gluži kā dzimšanas dienā pieklājas, pēc novada domes priekšsēdētāja apsveikuma klātesošie komponistam nodziedāja “Daudz baltu dieniņu”.

Mākslinieku aizkustināja visi sveicieni, novēlējumi, neskaitāmie ziedu klēpji.

Klātesošajiem pasmaidīt gan lika aizputnieka Geņus Vaidakova teiktais par to, ka abi dzimuši vien ar pāris dienu starpību, bijuši kopā jau dzemdību nodaļā, pēc tam arī skolā un draudzējas joprojām.

“Grūti noticēt, ka abi šeit kopā esam arī pēc visiem 80 gadiem,” pauda bijušais skolas biedrs.

Tāpat sveicēji atbraukuši arī no Ventspils, bet uzsver – pie P. Vaska vajadzētu braukt arī no Ņujorkas.

Lai sarunas ritētu raiti, P. Vaskam publikas priekšā pievienojās arī aizputniece Signe Pucena, kura komponistu iztaujāja par viņa bērnības gaitām, par dzīvi Aizputē, par paveikto mūzikas pasaulē.

Gan viņš pats, gan bijušie klasesbiedri un senie draugi joprojām ar prieku atceras, cik muzikāla bijusi visa Vasku ģimene.

“Paldies manam tēvam, kas mani paņēma aiz rokas un pārveda turpat pāri ielai uz mūzikas skolu,”

piebilst jubilārs.

Viņš gan pajoko, ka komponistiem ne vienmēr viegli, jo dažkārt varot teikt, ka viņu klausītāji vēl nav piedzimuši.

Klātesošie uzzināja, ka P. Vaskam viegli neejot ar tehnoloģijām, lai gan piezvanīt protot.

Viņš gan par sevi labprāt pasmejas un izmanto iespēju paslavēt sievu Dzintru Geku-Vasku, kura šajā ziņā esot liels balsts. Un tie, kas to vēl nezināja, saprata, ka P. Vasks labprāt arī pajoko, tāpēc smiekli zālē bija dzirdami ik pa brīdim.

“Sāku rakstīt operu un pusceļā metu malā, jo sapratu, ka to daru par lēnu. Jā, es mūziku tagad rakstu pārāk lēni. Bet man ir arī viedoklis, ka labākās operas jau ir uzrakstītas. Ko tur vairs?” P. Vasks stāsta.

Un ko darīt, ja nav iedvesmas?

“Iet uz mežu, uz jūras krastu. Bet mana mūza tepat sēž – mana Dzintra. Bet vispār mūza jau ir visapkārt.”

Vietējos, protams, interesēja, kāpēc komponists izdomājis savu jubileju nosvinēt tieši Aizputē? “To es neizdomāju! To manā vietā izdomāja kāds cits,” viņš pasmaida.

Gan tikšanos ar vietējiem, gan koncertu šoreiz organizē kā daļu no projekta “Liepāja 2027” kultūras programmas.

Jubilejas koncertā Aizputes Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā uzstājās Latvijas Radio koris un Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Riga”.

“Radio koris ir pats labākais pasaulē. Un kamerorķestris arī ir brīnišķīgs. Tas viss kopā izklausās tik skaisti,”

komponists aizputniekus aicināja uz koncertu.

Vērts pieminēt, ka biļetes uz to jau labu laiku bija izpirktas. Koncerts tika arī translēts. To dzirdēt varēja gan Latvijas Radio 3, gan LSM portāla un Eiropas klasiskās mūzikas televīzijas kanālā ARTE.