“Kad novads apvienojās, mēs mantojumā saņēmām vienu ugunsdzēsēju un automašīnu, kas praktiski nebija lietojama. Tagad mums ir divas mašīnas, kuras pašvaldība ieguva bezatlīdzības lietošanā no “Latvijas Valsts mežiem”. Bet arī tajās nebija nekāda aprīkojuma. Bija iespēja piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, lai visu vajadzīgo iegādātos,” norāda novada BUB vadītājs Andris Jefimovs.

Viņš atzīst, ka vietējie iedzīvotāji satraucas par tuvākā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) posteņa atrašanās vietu, kas ir Liepājā.

“Ugunsgrēka gadījumā ir nepieciešams laiks, kamēr ieradīsies VUGD speciālisti, tāpēc novada brīvprātīgie ugunsdzēsēji nereti ir kā pirmā neatliekamā palīdzība.

Vietējie zina, kur novadā atrodas katra māja – var teikt, ka mūsu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem navigācija ir galvā.”

Šobrīd Pāvilostā ir pieci brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri savu ikdienas nodarbi izvēlējušies apvienot arī ar nopietnajiem BUB izaicinājumiem.

Visi ir vietējie pāvilostnieki un pie nelaimē nokļuvušajiem var ierasties krietni ātrāk nekā VUGD.

Pēdējos gados apkārtnē viss bijis mierīgi, atzīst brīvprātīgais ugunsdzēsējs, šoferis Jānis Račis, kurš biedrībā darbojas jau aptuveni divarpus gadus.

Jānis pastāsta, ka BUB pieteicās, divu kolēģu iedvesmots. Viņi izteikuši piedāvājumu pievienoties, un Jāni tas ieinteresēja.

“Man patīk. Patīkami, ka vari kādam palīdzēt, ka nestāvi malā un neskaties, bet reāli vari iesaistīties.

Bīstami atgadījumi vēl nav bijuši, bet es daudz mācos no Modra, kuram šeit ir vislielākā pieredze.

Ar kolēģiem savā starpā bieži runājam, pārrunājam – kas un kā ir labāk.”

Modris Arājs par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbojas kopš 2011. gada, taču savai dzīvībai bīstamas situācijas neatminas.

“Piedzīvots jau ir viss kaut kas. Nepateikšu, kurā gadā, bet dega viesu nams “Āķagals”. Baidīties nebija laika, bija jādzēš!”

Dzēsuši, līdz ieradušies ugunsdzēsēji glābēji no Alsungas, Aizputes un Liepājas. Tolaik arī mašīna un esošā tehnika nebija uzticama – brīžiem darbojās, brīžiem ne.

M. Arājs novērtē, ka tagad beidzot ir jauns aprīkojums. Tikuši arī pie jauniem ugunsdrošiem tērpiem. Modris joko, ka tie ir pārāk smagi, tāpēc būs jāpierod.

“Nebija ne šļūtenes, ne stobra, ne formastērpu. Viņi gandrīz nemaz nebija tiesīgi doties uz ugunsgrēkiem, bet tagad ir,”

A. Jefimovs priecājas, ka vietējiem ir šādas iemaņas, un uzstāj, ka valsts iekšējā drošība veidojas tieši no šādiem uzņēmīgiem cilvēkiem un kopienām.

BUB vadītājs cer, ka Saeima rudenī izskatīs un pieņems jaunu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, kas atvieglotu birokrātisko slogu.

Viņš pastāsta, ka biedrība saņemtu mērķdotāciju, lai Dienvidkurzemē garantēti būtu posteņi Nīcā un Pāvilostā.

“Ja šo likumu pieņems, mums dos jaunu aprīkotu automašīnu. Un tad tagadējās mašīnas mēs tālāk varēsim nodot citur novadā. Būtu vienkāršota kārtība, kurā mēs bez atlīdzības varam saņemt mašīnas, jo prioritāte ir ministrijām, pašvaldībām un tikai tad biedrībām.

Kārtībai nedaudz mainoties, VUGD, saskatot nepieciešamību, varētu tās ar rīkojumu nodot konkrētai vietai.”

Kopējās projekta “Ugunsdzēsēju materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” izmaksas bija 56 299,61 eiro, no kuriem 10 procenti bija pašvaldības līdzfinansējums. Iegādāti seši jauni tērpu komplekti glābējiem, viena piekabe un aprīkojums automašīnām, tai skaitā darba līnijas komplekti, ugunsdzēsības stenders, sūcvadu komplekti, četri ugunsdzēsības sūkņi, divi ģeneratori un divi motorzāģi.

Projekta “Ugunsdzēsēju materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” (23-02-FL03-F043.0207-000003) 90% finansējums ar biedrības “Liepājas rajona partnerība” atbalstu iegūts no Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), informē Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.