liepajniekiem.lv
Iedzīvotāji bija sagatavojuši prezentāciju, uzdeva ļoti daudz jautājumu, uz kuriem attīstītājam šajā projekta stadijā visu atbilžu nebija.
Plāni izbūvēt vēja parku toties jau paveikuši labu darbu, uzsvēra iedzīvotāju pārstāve Marita Horna, – apvienojuši pāvilostniekus un saceniekus.
Vienmēr ar maksimālo jaudu negriezīsies
“K2 Ventum” valdes loceklis Agris Kalniņš, kā arī vides speciāliste Inga Gavena iepazīstināja ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, izklāstot vēja elektrostaciju (VES) parka izbūves plānus.
“Daudzi ir pret, jo cilvēkiem nepatīk pārmaiņas,”
zālē valdošo temperatūru uztvēra I. Gavena un uz teikto saņēma starpsaucienus un aplausus.
“Veicot visus pētījumus, aprēķinus, modelēšanu, arī ekspertu viedoklis ir, ka šī paredzētā darbība nerada būtiskas negatīvas ietekmes un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,” viņa uzsvēra.
VES parka izpētes teritorija skatīta plašā apgabalā, lai atrastu vietu, kur ir pēc iespējas mazāka ietekme uz cilvēkiem un vidi, stāstīja A. Kalniņš.
Vietas izvēlē svarīgi bija piebraucamie ceļi, pieslēgums elektropārvades līnijai, kā arī mazāk blīva apdzīvotība. Izslēgti putnu un biotopu liegumi.
“Esam atraduši kompaktu risinājumu vēja parka izveidei,”
teica “K2 Ventum” pārstāvis.
Tās ir privātas zemes, kur jau notikusi intensīva mežizstrāde. Infrastruktūras izbūvē izcirstās vietas apmežos.
Izpēte uzsākta 2020. gadā, vērtējot turbīnu maksimālo augstumu, trokšņus, mirgošanu, ietekmi uz dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām.
“Nav teikts, ka turbīnas būs 250 metrus augstas, jo katrs metrs kaut ko maksā,”
norādīja A. Kalniņš.
Līdz šā gada beigām notiks mērījumi, lai saprastu, kādā augstumā ir vispieejamākais vējš. Vizuālā ietekme modelēta no 41 skatpunkta.
“Skaidrs, ka būs redzams, jautājums, no kuras vietas un kā,” viņš teica.
Visas izpētes un modelēšanas veiktas, balstoties uz vēja parka maksimālo jaudu, taču ar tādu turbīnas visu laiku nedarbošoties.
A. Kalniņš arī minēja, ka valdība pašlaik strādā pie diskomforta kompensācijas nodokļa, kuru maksās VES parka attīstītāji, un pašvaldība to ieguldīs atbilstoši savām vajadzībām.
Tā mums ir svēta vieta
Lai cīnītos pret “K2 Ventum” vēja parka būvniecību, iedzīvotāji izveidojuši domubiedru grupu sociālajā platformā “WhatsApp”.
Grupas dalībnieki bija sagatavojuši prezentāciju, kas bija redzama fonā, kamēr dalībnieki pa vienam izteica argumentus un uzdeva jautājumus A. Kalniņam, I. Gavenai un Dienvidkurzemes novada pašvaldības (DKN) pārstāvjiem.
Ingars Jaunzems atklāja jautājumu un atbilžu sabiedriskās apspriedes daļu, sakot, ka klātesošais no “K2 Ventum” un vides speciāliste uz apspriedi “atbraukuši teātra pēc”.
Pie dziesmas tika saukti arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvji. Iedzīvotāji ir sašutumā, ka par vēja parka būvniecību nav ticis pienācīgi paziņots.
“Es šo skatos būtībā pirmo reizi,”
īsi izteicās DKN pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna.
Par savu mājvietu tuvumu paredzētajam vēja parkam un paviršo ietekmes uz vidi izpēti bija uztraucies ne viens vien iedzīvotājs.
“Man mirkšķina visu nakti pie loga, es bez pētījuma traks palikšu,” uztraukts bija aizputnieks Kaspars Sants.
Savukārt Raitis Borgs, kura māja atrodas Sakā, jautāja, vai ir tāds likums, kurā teikts, ka personas izputināšana ir likumīga, runājot par īpašuma vērtības krišanos vēja parka dēļ.
No iedzīvotāju puses bija dzirdams sašutums arī par Baltijas jūras piekrastes ainavu un ekosistēmu blakus esošajās teritorijās.
“Vai vēja parks būs zem stikla kupola, ka tas neko neietekmēs,”
par IVN ziņojumu izteicās Veronika Lieljukse.
I. Gavena vairākkārt norādīja, ka pētniecība un vides ziņojums ir par būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi, sakot, ka katra saimnieciskā darbība ir ar kaut kādu ietekmi.
Iedzīvotāju vidū bija arī juriste Daina Paulovska, kura izteica argumentus par jau Pāvilostas un tās apkaimē spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem, kuros nav iekļauts plānotais vēja parks.
“Tā ir mūsu rietumu piekraste, ar ko mēs prezentējam Latviju. Tā mums ir svēta vieta,” izteicās juriste.
Vēl teju četru stundu ilgās apspriedes laikā iedzīvotāji skāra tēmas par veselību, atmežošanu, finansējumu, putniem, dzīvniekiem, drošības jautājumiem un tūrismu.
Kempings 800 metru attālumā
Kempinga “Miera osta”, kas atrastos 800 metru attālumā no plānotā vēja parka tuvākās turbīnas, saimniece Anita Krūmiņa savukārt stāsta, ka vēja parka teritorijas izpētes procesā pētnieki nav ņēmuši vērā vairākas teritorijas un mājas, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.
Tādu esot vairāk nekā 30, kurās viena daļa dzīvo pastāvīgi un otra ir vasarnieki.
“Tā nav, kā viņi raksta, ka tur ir tikai meža teritorijas un neviens nedzīvo,”
pauž Anita.
Par savas ģimenes izveidotā kempinga tuvumu vēja parkam Anita ir neapmierināta, sakot “tur vispār dzīve nav iespējama”.
Par to, kad un kā Anita ar ģimeni ir uzzinājusi par vēja parka plānoto būvniecību, viņa stāsta, ka “tas bija absolūti netīšām”, jo privātā kārtā tika saņemta prezentācija par plānoto vēja parku pagājušā gada nogalē.
Kempinga saimniece stāsta, ka par vēja parka būvniecību līdz šim bijušas divas apspriedes. Viena 2022. gada martā – vietnē “Zoom”, otra pērnā gada 14. decembrī, arī vietnē “Zoom”, pamatojoties uz Covid-19 ierobežojumiem.
Anitai nešķiet pareizi, ka apspriedes notikušas attālinātā formātā, jo ne visiem apkārtnes iedzīvotājiem ir dators un pieeja internetam.
“Ir atšķirība, vai blakus dzīvoklī spēlē vijoli vai tur ir orķestris.”
To, vai Pāvilosta no vēja parka ietekmes dunēs vai nedunēs, nav zināms izpētes trūkuma dēļ, atklāj Anita.
Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji kopā ar Ventspils novada un Kuldīgas novada iedzīvotājiem ir aizsūtījuši vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, lai vērstu prezidenta uzmanību uz vēja parku būvniecību Kurzemes piekrastē un ap to.
Vēstuli parakstījuši 970 iedzīvotāji ar fiziskiem parakstiem.
Gatavībā ir vēl viena vēstule, kas paredzēta prezidentam. Tā ir par konkrēto “K2 Ventum” vēja parku, un šodien (sabiedriskās apspriedes dienā) “vēl vāc parakstus, droši vien pēdējos,” pauž Anita.
Svētdien, 4. februārī, pār Pāvilostas kokiem lidojam bija redzams helikopters. Tas ticis noorganizēts, lai vietējie iedzīvotāji saprastu, cik augstu paredzētie vēja ģeneratori būs un kā tas dabā izskatīsies, stāsta A. Krūmiņa.
Uzziņai
Vēja parka iecere Sakas pagastā
– Plānots uzstādīt 55 VES ar katras stacijas nominālo jaudu līdz 7,5 MW. Torņa maksimālie augstumi 230 un 250 m.
– Tuvākās apdzīvotās vietas: Pāvilosta (~1,7 km no parka ārējās robežas), Sakas ciems (~2 km), Ziemupes ciems (~5,5 km).
– Šā gada pavasarī uzsāks tehniskā projekta izstrādi, būvdarbus plāno uzsākt 2025. gada 3. ceturksnī.
– Kopējās investīcijas VES parka izveidē varētu būt ap 400 miljonu eiro.
– Gala lēmumu akceptēt vai neakceptēt vēja parka izbūvi pieņems Dienvidkurzemes novada dome.
– Sabiedriskā apspriešana notiek līdz 22. februārim. Rakstiskus viedokļus par paredzētās darbības ietekmi uz vidi sūtīt uz SIA “K2 Ventum”: Brīvības gatve 310-80, Rīga, LV-1006; [email protected] vai Vides pārraudzības valsts birojam: Rūpniecības iela 23, LV-1045, Rīga; [email protected].
Avots: “K2 Ventum”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
