Iedzīvotāji paši varēja piedalīties mantu maiņas punktā, aplūkot krāmu un stādu tirgus, kā arī piedalīties dažādās darbnīcās.

“Aizputes renesanses biedrības” valdes loceklis Andris Tauriņš uzsver, ka pasākums nebūtu izdevies bez pašvaldības atbalsta.

Viņš kopā ar citiem biedrības pārstāvjiem pauž pārdomas, ka tieši brīvprātīgo biežāku sadarbību ar pašvaldību vajadzētu realizēt arvien biežāk, kā tas vairāk notiek Rietumu valstīs.

“Šis pasākums īstenībā tapa saistībā ar to, ka Liepāja būs kultūras galvaspilsēta. Novads ir projekta partneri un mums, aizputniekiem, teica, ka ir pieejams budžets kaut kādai kultūras aktivitātei.

Nebija šaubu, ka pasākumu varētu veltīt tieši mūsu vecpilsētai,”

stāsta A. Tauriņš.

Neskatoties uz pieaugušo vēju un pāris lietus pilieniem, iela bija cilvēku pilna. Par to biedrībai liels prieks.

Daudzi labprāt baudīja koncertu, kurā uzstājās gan jaunākie aizputnieki, gan citi vietējie mākslinieki. Citi, savukārt, pulcējās pie un ap krāmu tirdziņu.

A. Tauriņš paskaidro, ka viens no biedrībai svarīgākajiem principiem ir ilgtspēja. Tāpēc arī izlēmuši, ka ar šādu tirdziņu atšķirsies no citiem pilsētas svētkiem.

“Arī ar mantu maiņas punktu ir līdzīgi. Vecpilsētas ideja ir par to, ka cilvēks te ejot garām varbūt nenovērtē to, ka vecais logs vai vecā pussagruvusī ēka ir vērtība un, ka tas ir jāatjauno.

Ne visi var savu veco atjaunot, bet var atdot kādam, kuram tas vairāk noderēs.

Runa ir par to, ka lietas neizmetam, bet atdodam tālāk,” pauž biedrības pārstāve Inese Tauriņa.

Pie mantu maiņas punkta sastapām aizputnieci Ivetu Štālu. Viņa smejot pastāsta, ka pati vienkārši atnesusi vairākas liekas grāmatas un vēl pāris sīkumiņus.

Taču biedrības pārstāvji pauda, ka viņa varētu palikt un iedrošināt arī citus garāmgājējus piestāt un palūkot, kas uz galda.

“Man šķiet, ka visi jau vienkārši ir pieraduši, ka viss ir obligāti jāpērk. Ja kaut ko ņem, tad kaut kas arī jādod pretī. Te nav tāds princips.

Bez maksas droši var ņemt to, kas iepatīkas.

Cilvēki nes visu ko, arī lielas lietas. Citi arī pastāsta, ko atnes, kāpēc nes. Bet grūti noķert tādus momentus, citi mūk prom!” viņa stāsta.

Daži bija atnesuši gan rotaļlietas, gan dažādas grāmatas, traukus, citus sīkumus. Kāds atstiepis arī slēpes ar domu, ka kādam tās noderēs vairāk.

“Šādi svētki kopumā ir tāda interesanta lieta. Un noteikti jāpasaka, ka novērtēju tos, kas uzņemas rūpes par mūsu pilsētas attīstību, kas šādus pasākumus rīkos.

Aizpute ir tiešām skaista. Daudz takas, visur arī ir soliņi, var atpūsties, baudīt dabu. Tā ir mūsu vērtība,”

atzīst I. Štāla.

“Aizputes renesanses biedrība” cer, ka Vecpilsētas svētki taps par tradīciju. Vispatīkamāk ir redzēt tieši līdzcilvēku sanākšanu, kopā būšanu, iesaisti.

Pašiem liels prieks par Ivetu, kas pavisam brīvprātīgi uz vietas piekrita iedrošināt aizputniekus piestāt pie mantu maiņas punkta.

“Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls tieši arī liek lielu uzsvaru uz kopā būšanu, uz kaimiņu būšanu, uz kopienām, uz cilvēkiem,” norāda Inese Tauriņa.