Tuvākajos gados absolventu pulciņam pievienosies arī šī brīža skolas 110 audzēkņi, kuri tur apgūst astoņas profesionālās ievirzes un trīs interešu izglītības programmas.

Skolas direktore Gunita Riežniece pastāsta, ka viņas skolēni ir aktīvi dažādu konkursu un festivālu dalībnieki.

“Mēs piedalāmies visur, kur varam un cik vien varam. Protams, jāņem vērā tas, ka visi šie pasākumi notiek paralēli mācībām, kas vienmēr paliks pirmajā vietā.

Es ar saviem audzēkņiem lepojos, jo ir labi rezultāti gan starptautiskos, gan valsts, gan vietējā mēroga konkursos,”

pauž G. Riežniece.

Direktore arī piebilst, ka skolas absolventi dažkārt pie viņiem ne tikai iegriežas ciemos, bet arī kļūst par skolas jaunajiem pedagogiem.

Viens no šādiem skolotājiem ir Toms Bokums, kurš mūzikas skolu absolvēja 2005. gadā, bet ap 2015. gadu tur atgriezās darbā par pedagogu.

“Manā dzīvē Vaiņodes Mūzikas skolai ir lielāka nozīme, nekā tas varētu šķist. Tad, kad es pavisam negaidīti nokļuvu mūzikas pedagoģijas jomā, bijusī skola kļuva par manu pirmo darbavietu, kur varēju jauniešiem mācīt ģitārspēli,” pastāsta T. Bokums.

Viņš smejot atklāj, ka savā pēdējā skolas gadā teicis, ka pēc absolvēšanas vairs nekad mūžā ģitāru rokās neņems. Beigās ne tikai kļuva par ģitārspēles profesionāli, bet arī par tās skolotāju.

Kad T. Bokums atgriezies, skolā vēl joprojām darbojušies arī daži no viņa vecajiem pasniedzējiem.

“Sajūtas bija divējādas. No vienas puses, tas likās ļoti forši, ka cilvēki bija zināmi. Un varēja arī redzēt, ka mani skolotāji ļoti novērtēja, ka kāds no jaunajiem nāca palīgos.

Bet tajā pašā laikā tas bija ļoti grūti, jo iekšēji bija pārliecība par izteiktām paaudžu atšķirībām domāšanā. Tas arī bija tas lielākais šķērslis.”

Tomēr viņš vienmēr jutīsies pateicīgs saviem pasniedzējiem.

Visspilgtāk vīrietis atminas divus cilvēkus, kas viņam burtiski palīdzēja izķepuroties un skolu beigt. Kā vienu viņš min savu pēdējo ģitārspēles skolotāju Andri Miezīti. Kā otru – skolas bijušo direktori un tagadējo pedagoģi Mirandu Ulberti.

Par viņu T. Bokums stāsta: “Tieši viņa bija tā, kas grūtajos brīžos mani vadīja. It sevišķi ņemot vērā, ka mūzikas skolu gribēju pamest trīs reizes.”

M. Ulberte viņu aicinājusi uz pārrunām un stāstījusi, kāpēc mūzikas skola ir svarīga. Skaidrojusi viņam, ka nav obligāti jātiecas uz augstām atzīmēm, bet ir vienkārši jābauda process.

T. Bokums gan paskaidro, ka visi skolotāji, arī Baiba Leite un Irina Tiesnese, ir palīdzējuši viņam savākt pietiekami lielu pieredzi un zināšanas, lai viņš varētu mūzikas pedagoģijā darboties arī šobaltdien.

Tagad gan Vaiņodes Mūzikas skolu atstājis pagātnē un darbojas Grobiņas Mūzikas un mākslas skolā un Nīcas Mūzikas skolā.

M. Ulberte atceras, ka nebija vienīgā, kura T. Bokumu pa reizei pastūmusi pareizajā virzienā. To darījis arī komponists Agris Engelmanis.

“Visi Vaiņodes Mūzikas skolas skolotāji vienmēr ir bijuši ļoti iesaistīti audzēkņu mācību procesā.

Vienmēr gribam viņus iedvesmot un parādīt, ka muzicēšanai nav jābeidzas skolas solā, to var arī turpināt darīt,”

teic bijusī skolas direktore M. Ulberte, kura skolā par kora klases pedagoģi un direktores vietnieci darbojas vēl joprojām.

Viņa ar kolēģiem reiz ir skolēnus pat sēdinājusi mašīnā un vedusi uz Liepāju, lai parādītu citus muzikantus.

Arī vienu no šī brīža Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pasniedzējām Ditu Sproģi viņa savulaik vedusi uz dažādu speciālistu konsultācijām.

Zinot, ka šie skolēni turpina strādāt ar mūziku, viņa jūtas gandarīta par viņiem sniegto atbalstu.

Īpaši viņa lepojas ar mūziķi Edgaru Čužinski, kurš vēl joprojām mēdz vienreiz gadā ierasties skolā vai vismaz piezvanīt, lai ne tikai uzzinātu, kas jauns, bet arī padalītos ar saviem jaunajiem darbiem.

“Edgars vienmēr šeit atbraucot dāvina ziedus savai skolotājai Anitai Stirnai, vienmēr aicina viņu uz koncertiem. Viņš vienmēr ir braucis uz Vaiņodi atrādīt savas maģistrantūras un doktorantūras darbus.

Tas ir liels prieks – zināt, ka skolēniem arī pēc daudziem gadiem skola ir palikusi sirdī.”

Kā dāvanu jubilejā mūziķis nākamajā semestrī diviem audzēkņiem dāvinās stipendijas 100 eiro apmērā.

Tagad skolas un skolēnu dzīve nedaudz atšķiroties no tā, kāda tā bijusi agrāk. M. Ulberte ir pārliecināta, ka tagad visu cilvēku, arī jauniešu, ikdiena ir steigas pilna. Kādreiz esot bijusi lielāka kārtība un disciplīna, bet tagad skolēniem ir daudz iespēju visur piedalīties, kas aizņem brīvo laiku.

“Kādreiz nolikām datumu un laiku ieskaitei, un visi skolēni ieradās. Šobrīd mēs diezgan elastīgi pielāgojamies arī vidusskolai. Skatāmies, vai skolēns neko tur nekavē, vai viņš visu paspēj, vai viņš nav kaut kur aizbraucis. Dažreiz pieņemam bērna ieskaiti tikai tad, kad viņš ir brīvs,” skaidro pedagoģe.

Viņa apliecina, ka mūzikas skola neapšaubāmi cenšas iet līdzi laikam un pielāgoties jauniešu ieradumiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.