Hokejists ir dzimis aizputnieks un tur dzīvo joprojām, tāpēc kopā ar sievu nolēmis, ka ir lietas, kurām vērtīgāk ir atrasties muzejā, kur tās arī paši pēc gadu desmitiem varēs aplūkot.

Bijušais vārtsargs Māris Jučers, kurš piedalījies trīs pasaules hokeja čempionātos, smejot atzīst, ka dāvinājumu muzejam noorganizējusi viņa sieva Līga Jučere.

“Neko no dāvinātā nebija žēl dot prom, jo tas ir Aizputes muzejs, bet es esmu visīstākais aizputnieks,”

norāda sportists.

Līga paskaidro, ka ģimene pārceļoties sapratusi, ka pāris lietām labākas mājas varētu būt muzejs.

“Aizputes muzejā ir atsevišķa telpa, kurā izstādīta Aizputes sporta vēsture. Mēs pārrunājām, ka būtu forši kaut ko atstāt muzejam, kur mēs pēc 20 un 30 gadiem varam aiziet apskatīties, kur arī mūsu bērni un mazbērni var iet.

Tā ir daļa no Māra dzīves, karjeras, un muzejā ir viss, kas saistīts ar Aizputi.

Un, lai gan hokejs viņu vedis gan uz Liepāju, gan Rīgu, Zviedriju un citurieni, mēs tomēr esam atgriezušies Aizputē,” stāsta L. Jučere.

Muzejam sportists ar ģimeni dāvinājis vienu no savām ķiverēm. Šai gan ir īpaša nozīme, jo tā ir pirmā, kurai hokejists pats varēja izveidot dizainu.

Viņš komentē, ka šis dizains norāda gan uz viņa lojalitāti klubam Rīgas “Dinamo”, kurā tobrīd spēlēja, gan patriotismu.

“Atdevām arī viņa izlases kreklu un pirmo zelta medaļu, kuru viņš izcīnīja 2008. gadā, iegūstot 1. vietu Latvijas čempionātā, spēlējot komandā “Liepājas metalurgs”. Pievienojām arī parakstītu fotogrāfiju, kurā bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Mārim pasniedz pateicību.”

Vai pirmo zelta medaļu nebija žēl atdot? Nē, jo mājās medaļu daudz, pajoko Līga. Viņa gan neslēpj, ka tieši šai ir vislielākā sentimentālā vērtība, tāpēc arī priecājas, ka nu uz visiem laikiem tā ir drošās rokās.

Muzeja vadītāja Jolanta Berga pastāsta, ka, papildinot muzeja krājumu, pats svarīgākais ir pievērst uzmanību lietu piederībai Aizputei.

“Tā nav, piemēram, kāda parasta hokeja ķivere, kādas ir daudziem. Tā ir aizputnieka Māra Jučera ķivere.

Muzejnieku valodā mēs šīs sauktu par memoriālajām lietām, kas ir piederējušas konkrētam cilvēkam un saistās ar šo vietu. Tā ir galvenā pievienotā vērtība.”

Muzejā jau ir ekspozīcija “Aizpute sporto”, kas iekārtota ar sportistu atbalstu.

“Ar šādas ekspozīcijas ierosinājumu pie mums reiz nāca sporta vecmeistari Andris Jankovskis un Alfrēds Leja. Viņi teica, ka savulaik gan Aizputes rajonā, gan Aizputes novadā bija ļoti rosīga sporta dzīve – katrā rūpnīcā bija savs sporta metodiķis, un tā bija goda un cieņas lieta – rūpnīcu komandām sacensties savā starpā.

Katra šāda sporta relikvija, kuras esam tagad ieguvuši gan no Māra Jučera, gan no, piemēram, motosportista Paula Jonasa, papildina jau esošo kolekciju, kas saistīta ar Aizputes sporta dzīvi un sportistiem.”

Relikvijas muzejā ir uzņemtas, bet pašlaik nav izstādītas apskatei.

J. Berga paskaidro, ka dāvinājumu pieņemšanas process nav ātrs un pilnīgi visu, kas ir muzeja krājumā, izlikt nevar.

Kad tas būs iespējams, muzejs skatīsies, kā šīs lietas varētu papildināt jau esošo sporta ekspozīciju, kā arī ar laiku varētu tikt veidotas atsevišķas tematiskas izstādes.

Līdz tam ikviens interesents, kurš vēlas apskatīt M. Jučera relikvijas, to var izdarīt, šādu iespēju palūdzot kādam muzeja darbiniekam.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.