liepajniekiem.lv
Iesaistās visi
Vērgalnieces darbojas ar nosaukuma “Radošā Vērgale”, taču līdz šim vēl nav izveidojušas oficiālu biedrību, lai gan plāno to darīt, pastāsta Vērgales pagasta kultūras nama vadītāja Daina Vanaga, kas ir arī iniciatīvas autore.
“Tā sākās kā interešu grupa, kur kopā sanāca dažas entuziastes, lai radoši darbotos un radītu foršas lietas,” skaidro Daina.
Vērgales kultūras pasākumu organizatore atzīst, ka ir brīži, kad viena pati ar visu nevarot tikt galā, tāpēc meklējusi, kur vajadzības gadījumā varētu saņemt papildspēkus.
Viņa smej, ka viens neesot darītājs, tāpēc arī izdomājusi, ka kopā jāsaaicina aktīvākās vietējās dāmas. Iesākumā darbojušās piecas, taču nu klubiņš izaudzis līdz deviņām.
Pirmo reizi kompānija sanāca, lai gatavotos Lieldienām. Toreiz D. Vanaga palīgus aicinājusi pati, taču šobrīd radošās aktīvistes darbojas arī bez Dainas uzaicinājuma. Un idejas par rudenīgajiem dekoriem bijušas pārsteigums arī viņai.
Nu vērgalnieces apliecina, ka tematiski dekori īsā laikā kļuvuši par tradīciju.
Jāņos centru rotāja lielformāta margrietiņas, bet dārza svētkos tapuši milzīgi tauriņa spārni.
Agija Rozentāle norāda, ka ideja par rudenīgo dekoru pieder māsai Sendijai Mizēnai.
“Pašā sākumā bija sarunāts, ka uz rudeni neko nedarīsim. Es sēdēju darbā, skrullēju feisbuku un tur ieraudzīju, ka kaimiņu pagastā ir izliktas rudenīgas dekorācijas. Es māsai teicu, ka tā nu nebūs!
Pāris dienu laikā saorganizējām, ka meitenes brauks ciemos taisīt lielos pīlādžus, Ingai [Čipānei] sūtījām pinteresta ideju par traktoru. Un viss, viņa sāka uzstāt, ka to arī vajag.
Tad jau viss pats salikās pa plauktiņiem, un tajā dienā, kad vajadzēja, bija arī lielais braucamais,”
visus nepieciešamos materiālus sagādājušas nepilnas nedēļas laikā, stāsta Sendija, kuru uz pirmo grupas tikšanos pasaukusi māsa.
Ar materiāliem palīdzējuši arī citi cilvēki – draugi, radi, paziņas. Sendija piebilst, ka garāmgājēji jautājuši, ko vēl varot atnest.
Daudzi no sētām atveduši ķirbjus. Bet tie, kuriem pašiem nebija, solīja tos atrast kaimiņu dārzos, smej Daina. Vietējie vīri palīdzējuši izveidot koka arku, kuru varēs izmantot arī citās reizēs.
Ideju netrūkst
Vasarā kā vietējo, tā garāmbraucēju lielu uzmanību izpelnījās dažādi krāsoti velosipēdi. D. Vanaga atzīst, ka šo ideju saņēmusi no kādas paziņas, taču ignorējusi.
“Izrādās, ka viņa bija parādījusi arī Ingai, kas ļoti gribēja krāsotus riteņus. Beigās pa Vērgali izlikām 14 tādus. Mēs visus pēc tam bijām salikušas vienā šķūnī, kurš nebija aizslēdzams, un kāds bija izdomājis, ka vienu var paņemt!
Bet īstenībā, ātri vien viss atklājās, pats saprata, ka nozaga, un atgrieza,”
tagad par notikušo joko kultūras nama vadītāja.
Meitenēm šī kunga pārsteigums, ka velosipēdu nedrīkstēja ņemt, šķiet amizants, tāpēc ļaunu prātu uz viņu netur.
Vērgalnieces ziņu, ka meklē vecus, nevajadzīgus velosipēdus, bija ielikušas sociālajos tīklos. Atsaucība bijusi.
Inga Čipāne priecājas, ka toreiz iesaistījušies arī liepājnieki, kuriem nebija žēl savu braucamrīku atdot uz Vērgali. Agija gan piebilst, ka daži nemaz nebijuši tik veci un brīdi dāmas minstinājušās tos krāsot, jo kļuvis žēl.
“Mēs visu laiku domājam lielas idejas. Bet, piemēram, ideju par tauriņa spārniem bijām jau gandrīz atmetušas, jo nevarējām tikt pie finiera.
Beigās gan viss sakārtojās un izdevās,” stāsta Daina.
Līdzīga problēma ir arī pašlaik. Dāmām jau ir iecere par rotājumiem valsts svētkos un Ziemassvētkos, taču joprojām nepieciešams tikt pie finiera.
Ņemot vērā, ka nedarbojas ar biedrības statusu, piesaistīt finanses nevar un par visu tiek maksāts no pašu kabatas.
“Tāpēc arī esam procesā nodibināt biedrību, jo sapratām, ka tad būtu vēl veidi, kā piesaistīt līdzekļus, jo šobrīd tas ir ne tikai mūsu entuziasms, bet mūsu materiāli, laiks un idejas.”
Savus dekorāciju plānus vērgalnieces ļoti sargā, tāpēc neatklāj. Viņas pauž, ka vēlas atšķirties no citām vietām un vienādi vai līdzīgi rotājumi to nepanāks.
To, vai Vērgale tiks izrotāta arī valsts svētku motīvos, Daina nesola, taču Inga māj ar galvu un pārliecinoši saka: “Kaut kas noteikti būs!”
Pēc vasarā paveiktā šoruden jūtams lielāks sabiedrības atbalsts.
Visiem esot lielāks iemesls sanākt kopā, iesaistīties, palīdzēt cits citam. Tomēr lūgt vietējo palīdzību savu plānu realizēšanā esot grūti, atzīstas pasākumu organizatore.
Katrīna Falks piebilst, ka tagad atklāti tiek arī vietējo iedzīvotāju slēptie talanti. Viņasprāt, cilvēki un paaudzes Vērgalē pēdējā laikā ir nomainījušies, tāpēc atkal ir laiks atklāt ko jaunu citam par citu.
Top arī izstāde
Ar radošajām sievietēm tikāmies Vērgales pagasta kultūras namā, kur viņas izlika savu sapņu ķērāju izstādi. Vispirms tos taisījušas dārza svētkiem, kuru laikā sapņu ķērāji bija iekārti kokos.
“Tad, kad nolēmām, ka vasarā varētu būt dārza svētki, radās ideja arī par sapņu ķērājiem. Viss notika laukā, tāpēc tie nevarēja būt maziņi. Tagad izstādē izliksim visus, kas tad tapa,” pastāsta D. Vanaga.
No dekoriem viņas pēc sarīkojumiem neatbrīvojas. Dāmas lēš, ka šobrīd vienkārši jāgaida nākamā reize, kad pītos sapņu ķērājus varēs likt lietā.
Sendija dara zināmu, ka kopā viņas pie tiem darbojās tikai vienreiz, kad Agnese Akerfelde parādīja, kas darāms.
“Katra pati mājās kaut kā knibinājās. Negaidījām, ka beigās mums sanāks tik daudz! Bet te nu mēs esam.”
Izrādās, ka Agnesei jau sen bija sapnis par sapņu ķērāju izstādes izveidošanu, taču viņa nevarējusi iedomāties, ka tas tik ātri piepildīsies.
“Savā dzimšanas dienā biju uzrīkojusi radošo darbnīcu draudzenēm. Sapņoju, ka izstāde varētu būt pēc pāris gadiem, bet ar šīm trakajām sievietēm sanāca jau tagad,” viņa smej.
Agnese neslēpj: kādu brīdi licies, ka Vērgale jāpamodina. Un, lai gan Daina bijusi tā, kas to pirmā sākusi darīt, tagad vērgalnieces iedvesmo cita citu to turpināt.
Viņa pauž, ka prieks rodas darot un arī atgriezeniskā saikne un pateicības vārdi no līdzcilvēkiem pieredzi rada ļoti pozitīvu.
Tagad “Radošā Vērgale” cer uz savām telpām, jo līdz šim visas radošās aktivitātes norisinājušās vai nu kultūras namā, vai pie kādas mājās.
“Būtu jauki, ja būtu vieta, kur visus materiālus varētu arī turēt un kur jebkurā brīdī katra varētu tikt iekšā,” par tālākajiem sapņiem dalās Daina.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
