Aizputes Novadpētniecības muzejā atklāta neparasta un Kultūrkapitāla fonda atbalstīta fotoizstāde “Nāc tikties uz laipas starp pagātni un mūsdienām”. Tajā blakus seno mazpilsētiņas pastkaršu palielinātām kopijām, kas uzņemtas divdesmitajos un vēlākajos gados, kad dzima un veidojās mūsu valsts, atklātnēs redzamās vietas un objekti ir aplūkojami mūsdienās.

Tādējādi, pateicoties fotopulciņa dalībnieku rosmei, pagājība satikusies ar tagadni, bet skatītājiem ir interesanti salīdzināt, cenšoties noskaidrot, kādas korektīvas ir izdarījis laika ritējums, ko esam sasnieguši un ko zaudējuši. Fotogrāfi esot noskaņoti turpināt strādāt pie šīs nozīmīgās tēmas.

“Mani jau sen nodarbināja ideja palūkoties, kā deviņdesmit gados mainījusies apkārtne, kurā dzīvojam. Spriedu, ka nekas to nespēj izdarīt labāk par fotogrāfiju. Kad mudināju šajā akcijā iesaistīties fotopulciņa dalībniekus, mums bija jau arī dažas iestrādes, kā arī aizvadītā gadsimteņa 20.gadu fotogrāfa Andža Taubes, firmas “Fotobrom” un citu autoru veidotā atklātņu kolekcija. Atlika it kā pats vienkāršākais – aiziet un uzņemt pastkartēs atainotās vietas mūsdienās. Tomēr īstenībā to izdarīt nebija nemaz tik vienkārši, jo bija jāatrod ne tikai tas pats skatapunkts, no kurienes fotografējis mūsu priekšgājējs, bet jāsagaida arī piemēroti apgaismojuma apstākļi, īstā diennakts stunda,” pastāstīja  fotopulciņa un Liepājas Tautas fotostudijas vadītājs Varis Sants.  Fotografējot viņš secinājis, ka kaut gan toreiz, kad tapa atklātnes, dzīves apstākļi nebija nekādi labie, cilvēki tomēr centušies dzīvot sakārtotā vidē un gādājuši par savu apkārtni vairāk, nekā tas tiek darīts šodien. Rūpīgāka bijusi attieksme pret visām lietām, arī – fotografēšanu. “Tā nav izstāde ķeksīša dēļ,” viņš teica. Varis jūtoties lepns, ka ir izdevies īstenot šo projektu

Strādāt sākuši vēl ziemā. Tas ļāvis izmantot arī atšķirīgus gadalaikus. Dažās bildēs redzams sniegs, kas uzkrita marta otrajā pusē. Fotografēt gājuši gan grupā, gan pa vienam. Kā nu kuram to darīt licies pieņemamāk. Nevienam nekādas prasības vai plāni neesot izvirzīti. Valdījusi pilnīga uzskatu un rīcības brīvība. Kaut gan pulciņu apmeklējuši 12 dalībnieki, ne visi spējuši sevi piespiest strādāt tik mērķtiecīgi. Interesanti, ka pirmās atteikušās meitenes. Viņas aizbildinājušās, ka vecas mājas bildēt tām nepatīkot, lai gan muzeja vadītāja Jolanta Berga, kas uzmanīgi sekoja, kā tiek īstenots fotoprojekts, domā, ka meitenes vienkārši nobijušās, jo uzdevums tomēr bijis atbildīgs. Par to liecina arī tas, ka līdz izstādei nonākuši tikai pulciņa vadītāja, jauno fotogrāfu Krišjāņa Šneidera, Mārtiņa Kalniņa, Matīsa Fausta, kā arī pusmūža vīra Ulda Tabūna darbi. Pavisam kolekcijā iekļauti 57 attēli. Senās atklātnes un mūsdienu uzņēmumi ir vienādi formātos, izpildīti melnbaltajā fotogrāfijas tehnikā un izkārtoti blakus, lai skatītājiem ir ērtāk vērtēt, salīdzināt un spriest.

Muzeja vadītāja paraksturoja arī autorus. Krišjānis, viņasprāt, esot līdz sīkumainībai tehnisks un centīgs cilvēks. Savus darbus jaunietis apgādājis ar aizkadra tekstiem. Savukārt Mārtiņam piemītot precizitāte. Viņam nekas trīsreiz neesot jāsaka. Bet Matīsā mājo potenciāls, ko tas pilnībā vēl nav izmantojis. Viņu interesē un aizrauj daudzas jomas, arī dotību netrūkst, vēl tikai jāizlemj, pie kā piestrādāt. Uldis, kas ir bijušais ģeodēzists, pelnījis, ka viņu paslavē par pedantiskumu šī vārda vislabākajā nozīmē. Bet par Vari jāsaka, ka viņš ir kā lokomotīve, kas aiz sevis velk visu sastāvu. Bez viņa iniciatīvas un prasmes aizraut nekas nebūtu sanācis.

“Jauniešiem fotogrāfija patīk. Par to nav šaubu,” teica muzeja vadītāja, kura priecājoties par fotogrāfu ieceri projektu turpināt, saistot mūsu valsts izcelsmes vēsturi ar mūsdienām. “Šī izstāde nav viendienīte. Tā ir kā laipa, kas atklāj valsts vēsturi. Tāpēc arī tāds nosaukums. Muzejs nespēj uzcelt tiltu, bet laipu uzbūvēt mums ir pa spēkam. Šo izstādi parādīsim arī pilsētas svētku laikā,” apsolīja Jolanta.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vara Santa foto

Bijusī Pilsētas domes ēka. 1931.gada 1.maijā, kad tur notika sociāldemokrātu mītiņš, un šodien, kad tur atrodas Mākslas skola. Abi attēli uzņemti precīzi no viena un tā paša skatupunkta.