Grobiņā izdzīvots gaismas stāsts no senatnes līdz mūsdienām
Divus vakarus, 18. un 19. novembrī, Grobiņas senās pilsdrupas atdzīvojās gaismā un mūzikā. Audiovizuāla performance “Gaismotie stāsti” bija viena no retajām iespējām šobrīd svētkos iziet no mājām un baudīt ko skaistu, atzina tās apmeklētāji. Šī bija Grobiņas novada domes dāvana saviem iedzīvotājiem un viesiem Latvijas 102. dzimšanas dienā.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Gaismoto stāstu animācijas tēli iedvesmoti no Grobiņas vēstures un tagadnes. Piemēram, no skābarža jeb gruobīna cēlies Grobiņas nosaukums, bērzs simbolizē jaunu sākumu un aizsardzību, dzērve Grobiņas ģerbonī ir modrības simbols. Simbolu valodā tapis stāsts, sākot ar kuršu vikingiem tālā senatnē, līdz sarežģītajai un traģiskajai 20. gadsimta vēsturei un beidzot ar Latvijas neatkarību un mūsdienām.
Projekcijas radījusi digitālo dekorāciju māksliniece Anna Meldrāja, kuras darbu “Liepāja ir mana bērnība” skatītāji atzina par labāko video projekciju konkursā “Sveiciens Liepājai”, kas notika gaismas pastaigas “Izgaismotā Liepāja” laikā. Skaņas māksliniece – Ieva Vītoliņa.
Šogad jau svētku izjūtas saistās vien ar “mājas, darbs, svaigs gaiss”, atzina Jānis un Agrita Gauči. “Laukos dzīvojam, nekādas vainas. Tepat trīs kilometrus no Grobiņas,” Agrita šai formulā nejūtoties slikti. “Gaismas uzvedums izdevies ļoti labs,” novērtēja Jānis. Svētkos viņi vienmēr braucot uz Grobiņu, tā ierasts. Tāpēc ļoti paveicies, ka arī šogad tomēr notiek svētku pasākums.
Arī Sofija un Dominiks novērtēja iespēju valsts svētku vakarā kaut kur doties, par spīti apstākļiem. “Es palīdzēju uzstādīt tās melnās kastes, esmu iesaistīts projektā,” pastāstīja Dominiks, kurš pats ir no Ķekavas, bet mācās Liepājā. “Citādi jau nav, kur iet, nekas nenotiek. Gribas taču kaut kur aiziet, šī ir vienīgā iespēja,” teica Sofija. Latvijas svētkus gan svinot visa ģimene kopā pie liela galda, un nekāds izņēmums nav arī šis gads.