liepajniekiem.lv
Skaidravota ūdens un pankūkas
Lielākā daļa aicināja iepriekš pieteikties, bet ne visi apmeklētāji to izdarīja. Arī portāls liepajniekiem.lv devās ceļā cerībā, ka saimnieki prom neraidīs.
Vēl vairāk – Gramzdas pagasta ”Vāverītēs” iebrauca krietnu laiku pirms kafejnīcas “Darbnīca” atvēršanas. ”Lūdzu, nāciet!” iedrošināja sievietes, kas tobrīd strādāja lauka virtuvē. Viņas bija atbraukušas palīdzēt namamātei Mārītei Andersonei – savai kolēģei ziedu dizaina studijā “Liepzars”.
”Vāverīšu” īpašniece uzņēma labvēlīgi un norīkoja, lai agrajiem ciemiņiem galdā ceļ ēdienus, kuri jau gatavi. Sakņu zupa, zivju kotletes un gurķi, citiem – arī kartupeļi un rauga pankūkas.
Ēdējiem pašiem bija jāielej glāzēs skaidravota ūdens no burkām ar iegremdētiem jāņogu ķekariem. Šādu māksliniecisku akcentu “Vāverītēs” bija bez skaita.
Noformēti pat veci mūri, pie kuriem izcēlās Mārītes košās gleznas. Dabas izstāžu zālē – lustras, lukturi, veci priekšmeti, tamborētas sedziņas un galdauti. Par mazmājiņu vispār, kā saka, mute palika vaļā. Iekšpusē – ne sienas, bet gleznas ar ugunīgām magonēm!
Mierīgas atpūtas cienītājus “Vāverītēs” gaidīja ziedu un ārstniecības augu vannas zem naksnīga debesjuma. Līdz tām viņus aizveda lāpām izgaismota taka, kas tumsā izskatījusies kā antīkajā pasaulē.
Mārīte apmierināta ar labajām atsauksmēm, jo bija gādājusi, lai ciemiņiem no ļaužu acīm apslēptajā vietā būtu labi.
Saveda dīvānus, klubkrēslus un salmu ruļļus, uzšuva pārklājus. Vissmagāk bija ierīkot virtuvi – tās grīdai nesa ķieģeļus, līdz rokās metās krampji. Šajā darbā un citos lielākais palīgs bija Vilnis Urkauskis, savukārt “Liepzara” biedrenes neaizstājamas pie katliem.
Vaira Kārkliņa un Velta Audere pirmo reizi bija “Vāverītēs” un ”Mājas kafejnīcu dienās”, tāpēc notiekošo vēroja ar interesi. “Es arī esmu nolēmusi tajās piedalīties septembrī Pāvilostā. Mans piedāvājums ir specifisks – viss gatavots no savvaļas augiem, dārza nezālēm,” plānus atklāja Vaira Kārkliņa.
Viss no pašu dārza
Bez palīgiem mājas kafejnīcu neatvērtu arī “Zveju” saimnieki Kalētu pagastā. “Pirmajā dienā pieteicās ap simts cilvēku un vēl nāca citi, otrajā – ap 70. Te svin dzimšanas dienu, vakarpusē pieteikts klases salidojums. Vieni paši mēs netiktu galā,” atzina Andžela un Dainis Viršili.
Kafejnīcas “Sešas aitas” komandā – viņu vecākā meita Paļmira, znots Reinis un viņu dēliņš Everts, Reiņa mamma Liene, Andželas mamma Zita un saimnieku jaunākā meita Gabriela.
Dārzā, kurā pastaigājās laimīgas vistas ar cāļiem, draudzīgs suns piegāja atbraucējiem un bija dzirdama aitu blēšana, galdā lika jēra gaļas ēdienus – plovu un zupu –, bubertu, vafeles, mājās gatavotu kvasu. “Izņemot rīsus, viss – pašu audzēts un gatavots,” uzsvēra saimniece.
Viršili atvēlēja laiku sarunām, jo bija nolēmuši: ja reiz atver namdurvis, tad ciemiņiem jāpastāsta par mājām, jāiepazīstina ar apkārtni un ganāmpulku. Viņi piemājas saimniecībā audzē Romanovas šķirnes aitas. To gaļai nav specifiskās piegaršas, tāpēc tā iecienīta un ēdieni sanāk garšīgi.
Kamēr saimnieks ar kārtējiem interesentiem pie aitu aploka, Andželas mamma izrādīja dārzu.
“Šī ballīte beigsies, un jāgatavojas nākamajai – mammai drīzumā 90!”
meita ar siltu skatienu pavadīja māmiņu. Viņa bija mundra un jokoja. Pieteicās palīdzēt aizpildīt anketas ar jautājumiem par “Zveju” mājās dzirdēto – un sanāca vēl jautrāk.
Pusdienas ar dziesmu
Priekules Mūzikas un mākslas skolas kafejnīcā “Picikato krāsas” starp galdiņiem izveicīgi līkumoja jauni oficianti. Paplātes gan nesa uzmanīgi, jo, ja saslīdētu pilnās saldējuma kokteiļa glāzes, tad… labāk neiztēloties, kāds varēja būt iznākums.
Apmeklētāji pievakarē tikpat kā nemainījās, jo gaisotne bija tāda, ka negribējās šo vietu pamest. Tāpēc – lūdzu, vēl vienu tiramisu un pildīto groziņu komplektu “3 gulbji ezerā”; ēdienkartē bija vairākas uzkodas ar humora piedevu.
“Pirmo reizi mēs, Mūzikas un mākslas skolas skolotāji, izdomājām, ka varētu piedalīties “Mājas kafejnīcu dienās”. Rīkotāju komandā esam kopā ar savām ģimenēm,” pastāstīja skolas direktore Inita Rubeze.
“Mums svarīga ir mūzika un māksla, tāpēc arī šeit dažādas mākslas aktivitātes un dzīvā mūzika.”
Uz skolas kāpnēm muzicēja Enita Šminiņa un Reinis Hanzovskis, savukārt kafejnīcai otrā pusē zālienā – spēļu laukums bērniem. Apēduši augļu “Pikaso uz kociņa”, viņi aizdieba, un pieaugušie varēja netraucēti baudīt īpašo piedāvājumu – noķert Priekules šarmu.
Vairāk par lieliskajiem laika apstākļiem organizētājus priecēja atsaucība. “Esam ļoti pārsteigti, jo negaidījām, ka apmeklētāju būs tik daudz. Manuprāt, ir jauki,” smaidīja I. Rubeze.
Viņas sacīto apstiprināja Andra Važa: “Apēdu kūciņu, izdzēru mohito un uzkavējos, jo man patīk klausīties mūziku. Domāju, ka varētu būt biežāk tādas dienas, kad aiziet paklausīties kādu muzicējam.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
