Darbu, ko līdz šim padarīja ģimenes lokā, tagad darīs cits. “Es pa to laiku stāvēšu un skatīšos mākoņos,” ironiski saka Embūtes mežīpašnieks Ojārs Cimermanis.

Visas aktivitātes, kas mežsaimniekiem ļauj pretendēt uz finansiālu atbalstu, O. Cimermanis vērtē pozitīvi. Pērn viņš arī iesaistījies pasākumā “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” – sakopis sešu hektāru lielu meža gabalu, saņēmis naudu, lētāk nopircis darbarīkus. Uz Eiropas naudu viņš pretendē arī, apmežojot lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Projekts Lauku atbalsta dienestā jau iesniegts, zeme sastrādāta, tiks stādīti bērzi un egles.

Izmaiņas atbalsta iegūšanai, gan, protams, esot vērtējamas negatīvi. “Bet, kas ir strādājis, tas arī strādās turpmāk,” embūtnieks norāda, ka īstenos meža saimniekus atbalsta neesamība no meža nekādā ziņā prom nedabūs.

Katru likumu var apiet ar līkumu, saka citi “Kurzemes Vārda” aptaujātie meža īpašnieki. Iespējams, paši mežu īpašnieki veidošot SIA un savā starpā vienošoties tā, lai tomēr paši savā mežā varētu strādāt. Un ne vien finansiāla izdevīguma dēļ, bet arī tāpēc, ka neviens savu mežu tik labi nepazīst kā tā saimnieks.

Taču tas nemainīs apgrūtināto formalitāšu kārtošanu un nepazeminās valstij maksājamo nodokli, tā samazinot summu, ko par meža kopšanu varētu saņemt. Sarunās ar mežu saimniekiem izskan arī viedoklis, ka valsts nav ieinteresēta ļaužu atsaucībā, lai tai nebūtu jāmaksā no sava budžeta līdzfinansējums šiem Eiropas Savienības maksājumiem.

“Par to der uzrakstīt kaut vai tāpēc vien, ka šis gadījums parāda, kā Latvijā lietas sačakarē,” saka kāds meža īpašnieks, kurš vēlas palikt anonīms.

Meža īpašnieki līdz šim šajā ES pasākumā par sakoptu hektāru meža saņēma līdz 105 latiem.

Jau pieminētajā vēstulē Zemkopības ministrijai mežu īpašnieki arī norāda, ka, ja šajā lietā nekas netiks mainīts, sekas būs ilglaicīgas un netīkamas. Samazināsies jau tā zemā meža īpašnieku aktivitāte, zudīs ticība ES finansējuma apgūšanai. Bet valsts nebūs izmantojusi iespēju atbalstīt ilgtspējīgu saimniekošanas principu ieviešanu privātajos mežos.

“Ar šādu attieksmi tiks panākts, ka nākotnē no tā cietīs mežu kvalitāte,” uzskata Dienvidkurzemes virsmežniecības Sakas mežniecības mežzinis Andris Zaļkalns.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”