liepajniekiem.lv
Pašvaldība ieguldīt neplāno
Agrākā Grobiņas novada skolu tīkla reorganizācijas rezultātā Gaviezes pamatskola kā patstāvīga izglītības iestāde beidza pastāvēt 2019. gadā.
Pēc tam tajā tika izvietotas Grobiņas pirmsskolas izglītības iestādes “Ūdelīte” Gaviezes grupas.
Mazie bērni tur uzturējās, kamēr remontēja bērnudārza ēku “Āmuļi” turpat centrā, bet nu jau trešais gads, kopš viņi atgriezušies pastāvīgajā mājvietā.
Vēsturiskais skolas nams kopš tā brīža vairs netiek izmantots, stāv tukšs.
Turklāt ir Būvniecības valsts kontroles biroja atzinums, ka ēku nedrīkst ekspluatēt, tas nozīmē, ka tajā nedrīkst uzturēties cilvēki. Tāpēc arī Muzeja naktī Gaviezes muižas kungu mājā netika ielaisti interesenti.
Kultūras notikuma apmeklētāji par to neapmierināti, jo, daudzuprāt, celtne nav tik bīstama, lai to nedrīkstētu apskatīt.
Pagasta ļaudis satraukti runā, ka pašvaldības īpašumā esošo ēku grasās pārdot, tikai nav zināms, vai kopā ar blakus esošajiem sporta laukumiem un rotaļu zonu bērniem vai bez tiem.
Gavieznieki jautāja deputātiem, kā pašvaldība šobrīd skolas namu uztur un apsaimnieko, vai meklē pircēju, investoru, kāda ēkai un tās blakus teritorijai plānota nākotne.
“Par Gaviezes skolu jautājums atvērts – jebkurš, kurš vēlas, to šobrīd var dabūt,”
tikšanās vadītājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis puspajokam teica, ka varbūt varētu nopirkt pat par vienu eiro, ja vien būtu labs biznesa plāns, kā īpašumu izmantos.
Jebkurš pašvaldības objekts, kurš šobrīd tukšs, ir slogs kopējam maciņam, kā arī videi, viņš paskaidroja.
Muižas ēka, laikam ejot, var kļūt par vidi degradējošu objektu, taču tos vairot nekādā ziņā nav pašvaldības nolūks.
Pašvaldība bijušajā skolā ieguldīt neplāno, kaut lietusūdens tajā iekļūst jau tagad un bojā arvien vairāk.
Novadā ir daudz līdzīgu objektu, tos visus vajadzētu pienācīgi uzturēt, taču pašvaldībai nav tik daudz līdzekļu, lai to izdarītu. Tāpēc jāizvēlas – glābt dzīvos vai mirušos, deputāti aicināja gaviezniekus apsvērt atdevi.
Īpašums bez zemes nav saistošs
Deputātiem jautāja, kā ir domāts pārdot skolas ēku – vienu pašu vai kopā ar stadionu, kas ir koplietojuma publiskā telpa? To izmanto gan vietējie cilvēki, gan atbraucēji.
Tiesa, deputāti arī informēti, ka pa stadionu braukā ar auto…
Sekoja vairākas atbildes, tajā skaitā, ka varētu uzbūvēt jaunu stadionu, ja tagadējo nopirktu privātīpašnieks, kurš liegtu tam pieeju.
Gavieznieki par to pasmaidīja, jo saistībā ar skolu pagātnē jau ir neizpildīti solījumi, piemēram, ka ierīkos centrālo apkuri.
To neizdarīja, tā ka joprojām ir krāsnis, kas nu jau vairs nav lietošanas kārtībā.
Pašvaldība meklē ēkai investorus, un vietējie iedzīvotāji aicināti darīt to pašu, kā arī par tādiem kļūt.
Deputāts Edgars Treimanis izteicās lietišķi, ka ēka vien bez blakus teritorijas nevienu pircēju neinteresēs: “Ir jāpiedāvā maksimums, un tad atkarībā no biznesa plāna jāsadala zemes īpašums. Ja sāksim mākslīgi dalīt, neredzot biznesa vīziju, kā tur apsaimniekos, mēs izdarīsim nepareizi.
Tāpēc mans priekšlikums ir lieki netērēt naudu, pagaidām īpašumu atstājam pilnā apjomā, mēģinām pārdot, kāds tas ir.
Ja jums rodas bažas par to, kas ar īpašumu notiek, jautājiet pārvaldniekam, un lai viņš aicina uz sarunu tos, kuri ko organizē. Tad saņemsiet skaidras atbildes.”
Izskanēja apzīmējums muižnieks. Ja arī tāds Gaviezē rastos, diezin vai būtu priecīgs, ka viņam pie logiem no rīta vai vakarā spēlētu bumbu.
“Volejbola un basketbola laukumi nav tik nepaceļami, laitos nevarētu radīt no jauna. Tepat pie mājām ir pašvaldībai zemes, tikai – jādara,” Aivars Galeckis bija optimistisks.
Aicina iedzīvotājus aktivizēties
“Ja gribam šeit kaut ko attīstīt un lai apsaimnieko, uzlabo, mums jāspēlē pēc tā noteikumiem, kurš vēlas šeit darboties.
Pašvaldības ēkas visā novadā mēs nespēsim kvalitatīvi uzturēt, tāpēc jādomā, kur varam piesaistīt investorus. Un tad jāatrod alternatīva, kur varētu atrasties sporta laukums,” deputāte Laila Roga teica, uzsverot, ka privātus līdzekļus iedzīvotāji māk prasmīgi taupīt, bet par pašvaldības ieguldījumiem mūsu prasības aug.
“Šobrīd jāredz, kas notiek visā Dienvidkurzemē. Vietās, kur ir bijušas skolu ēkas, jādomā, ko ierīkot.
Mums ir muižas un pilis, esam ļoti bagāti, bet kā to visu uzturēt?”
Viņasprāt, ideālais variants, ja pagastā ļaudis savā kopienā var veidot biedrības, kuras sāk, piemēram, viesnīcu servisu un pamestās telpās izvērš darbību.
“Biedrībām vajag iniciatīvu no iedzīvotājiem. Ņemam savās rokās kaut ko un attīstām! Pašvaldība noteikti nāks pretim,” viņa solīja. “Tūrisms šobrīd zeļ un plaukst visā Dienvidkurzemē, nu tad darām, lai šeit būtu interesanti!”
Deputāts Andrejs Radzevičs atzina, ka zināmā mērā piekrīt gavieznieku skeptiskajam noskaņojumam par to – ja pārdos sporta laukumu, vai citu uzbūvēs?
Aicināja Grobiņas un Gaviezes pagastu apvienības pārvaldes vadītājam un pašvaldības deputātiem e-pastos sūtīt ieteikumus par sporta laukuma izmantošanu, jo viņi vislabāk zina, cik tas vajadzīgs. “Tāda informācija, ja mums būtu jāpieņem lēmums, atvieglotu izvēli,” A. Radzevičs paskaidroja.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
