Viņi norāda, ka ozola dobumā iegrebts Latvijas ģerbonis, kas pārdzīvojis visus okupācijas laikus. Kokarde “saulīte” patlaban attēlota uz Latvijas armijas cepurēm.

Ir zināms iegrebuma autors – Aleksandrs Janševskis, kurš savā atmiņu grāmatā “Dzīvotgriba” savulaik aprakstījis tā laika notikumus. Ģerboņa “saulīti” viņš darinājis, iespaidojoties no Liepājas ielās redzētiem Latviešu brīvprātīgā bataljona karavīriem.

Ozols jau vairāk nekā 100 gadu aug ar zibens nospertu galotni un dobumu visā augumā.

Konkurss “Eiropas Gada koks” citviet Eiropā notiek jau kopš 2002.gada un to rīko ar mežu, zemi, vidi un vēsturi saistītās organizācijas.

Latvija šajā konkursā piedalās kopš 2021.gada. Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība turpina pērn sākto tradīciju, godināt īpašos kokus arī Latvijā un nest šos stāstus ārpus Latvijas robežām, informē konkursa organizatori.

Konkursa mērķis ir mudināt cilvēkus iesaistīties vietējā vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, daloties ar aizraujošiem stāstiem par kokiem, kas ir daļa no mūsu dzīves, dabas, ainavas un vēstures.

Uzvarētāju noteiks sabiedrības balsojumā un tas piedalīsies Eiropas konkursā. Konkursa pirmās vietas ieguvējam veltīs arī īpašu sakopšanas talku un sagatavos video ar stāstu par Latvijas gada koku.

Līdzās Velēkņu dižozolam, konkursā piedalās Pēterīša ozoliņš, Glika ozoli, Sējas dižozols, ”Karogu” liepa, Ārciema brīvdabas baznīcas dzīvības koks, Dižlāņu muižas īve un Ciemgaļu mežābele.

Balsojums notiek līdz 1. novembrim. Balsot var vienu reizi par vienu koku.