Atšķirībā no citām novadu vidējās izglītības iestādēm Grobiņas vidusskola nākamnedēļ skolēnus 10. klasē vairs neuzņems.

To piektdienas vakarā nolēma Grobiņas Novada domes ārkārtas sēdē dažas stundas pēc Izglītības komitejas sēdes. Tajā darba grupa neatkarīgās ekspertes Dainas Celmas vadībā izklāstīja redzējumu par nepieciešamajām izglītības reformām pašvaldībā.  

Izmaiņas sagaida arī pamatskolas

Pāris mēnešu laikā izstrādātais modelis paredz, ka novadā paliek viena vidējās izglītības iestāde – Grobiņas ģimnāzija. Vidusskola tiek pārveidota par pamatskolu ar orientāciju uz skolēnu sagatavošanu profesionālajai izglītībai.

Bārtas un Gaviezes pamatskolā, kur audzēkņu ir mazāk, varētu palikt tikai 1.–6. klase. 7.–9. klases skolēni atkarībā no interesēm studēt augstskolā vai iegūt profesionālo izglītību izvēlētos mācības proģimnāzijā vai Grobiņas pamatskolā. Transportu uz pilsētu bez maksas nodrošinātu pašvaldība.

Bet Kapsēdes pamatskolai tiktu dota iespēja turpināt darbu kā līdz šim, rūpējoties, lai skolēni neaizplūstu uz tuvējo Liepāju. Bez izmaiņām darbu varētu turpināt arī Grobiņas pagasta pamatskola. Ņemot vērā vidi, tai būtu iespējams piesaistīt audzēkņus ar veselības problēmām, piemēram, hroniskām elpceļu slimībām.

Pētījums “Grobiņas novada vispārizglītojošo skolu tīkla optimizācija” izstrādāts, lai panāktu, ka ikviena izglītojamā vajadzības tiek apmierinātas kvalitatīvi. Darba izstrādes gaitā ņemta vērā ekonomiskā situācija, likumdošana, demogrāfiskā situācija, valsts politika. Tāpat vērtētas katras skolas iespējas sasniegt izvirzītos mērķus, skolotāju skaits un kvalifikācija, materiālā bāze, kā arī audzēkņu sasniegumi.  

Kašķa iemesli meklējami pagātnē

Lielākais tracis jau pavasarī tika sacelts ap vidusskolas un ģimnāzijas nākotni. “Atvainojiet, bet pašvaldība pieļāva kļūdu pirms četriem gadiem, kad notika pārmaiņas,” secinājusi D. Celma. Jau toreiz neesot vajadzējis nelielā pilsētā atstāt divas vidējās izglītības iestādes. Tādēļ arī situācija pati veidojusies tāda, lai abas skolas nepārtraukti cīnītos par audzēkņiem un kašķētos. To iespējams novērst, izveidojot labu pamatskolu un ģimnāziju ar proģimnāzijas klasēm.

Lai neveselīga konkurence neveidotos 7.–9. klašu posmā, proģimnāzijas klasēs ir nepieciešami atlases kritēriji. Taču tas nenozīmē, ka Grobiņas pamatskola tādēļ kļūs par vietu, kur mācīties atkritējiem. “Tā nebūt nav. Pašreizējā vidusskolā ir jauka vide un skolotāji. Nekur nav teikts, ka bērns no pamatskolas nevarēs pāriet uz ģimnāziju un otrādi. Bērni attīstās dažādi, īpaši zēni. Lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī, ir nepieciešami augsti izglītoti cilvēki – darba darītāji: galdnieki, elektriķi un citi speciālisti,” norādīja D. Celma.

Tieši uzņemšanas kritēriju trūkums ģimnāzijā ir tas, par ko ir izbrīnīti vidusskolas audzēkņu vecāki. Viņuprāt, augsti kvalificēti skolotāji vēl nenodrošina labu izglītības kvalitāti. Izglītības komitejas sēdē netika noliegts – tas ir tādēļ, ka ģimnāzijai ir likumdošanā noteikts audzēkņu skaits.  

Slēgt pavisam nedrīkst

Liepājas Universitātes eksperte bija nesaudzīga izteikumos par 7.–9. klašu audzēkņu izglītošanu mazajās skolās. Apvienotajās klasēs šajā vecumposmā to nevarot kvalitatīvi izdarīt.

Bārtas pamatskolas direktore Skaidrīte Gertnere gan uzskata citādi. Ja skolotājs strādā ar 10–11 bērniem, viņi iegūst daudz vairāk, nekā mācoties 30 skolēnu klasē, kur katram uzmanību pievērst fiziski nav iespējams. Darba grupas dalībnieki gan viņai iebilda, ka tādā gadījumā darbs ir finansiāli neizdevīgs. Ja arī skolā tiktu izveidotas modernas mācību klases, kādas ir Grobiņas ģimnāzijā, tās netiktu pilnīgi noslogotas, bet skolotājs pēc sistēmas “Nauda seko skolēnam” ciestu pats. S. Gertnere savukārt sacīja, ka ekonomiski grūtajos laikos skolotāji vienojušies, ka tie, kam audzēkņu ir vairāk, daļu savas pelnītās naudas atdod tiem, kam bērnu ir mazāk. To dzirdot, citā domes zāles flangā sākās neapmierināta sačukstēšanās.

Taču Bārtas gadījumā pašvaldībai ir cits drauds. Vecāki var savu bērnu izvēlēties sūtīt vairāk nekā divas reizes tuvākajā Kalētu skolā. Tādā gadījumā pašvaldībai sanāktu vēl lielāki izdevumi. Kalētu pamatskola atrodas Priekules novadā, un būtu nepieciešams veikt starppašvaldību norēķinus par izglītību.

“Tas ir neizbēgams process, ja ne nākamajā mācību gadā, tad pēc tam gan,” D. Celma uzskata, ka labāk reformu 7.–9. klašu posmā sākt agrāk. Viņa gan uzsvēra, ka Bārtā un Gaviezē skolu slēgt pavisam būtu vietēja mēroga traģēdija, jo pagastos tās ir arī kultūrvides centrs. Izglītības iestāde palīdz socializēties pieaugušajiem, veicina biznesa attīstību.

Uzziņai
Uzņemšana 10. klasē
Grobiņas ģimnāzijā – šodien, 14. jūnijā, no pulksten 10 līdz 14, otrdien, 15. jūnijā – no 17 līdz 19.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

 
Uz Izglītības komitejas sēdi, lai noklausītos Liepājas Universitātes ekspertes Dainas Celmas secinājumus par nepieciešamajām reformām, bija sanākuši ne tikai deputāti, bet arī pedagogi un vecāki.