Tajā iesaistījusies visa ģimene, un viņas veikumu novērtē nu vairs ne tikai kaimiņi un mazpilsētas iedzīvotāji, bet arī citviet, kur Gitu sastop tirdziņos. ”Citiem uzdāvināt vai iedot par simbolisku samaksu man nekad nav bijis žēl, man pašai sev ir žēl vienkārši nogriezt un ielikt vāzē. Pagaidām cenšos atpelnīt sīpolu un minerālmēslojuma izmaksas,” viņa norāda.

Puķu mode mainās, gladiolas – paliek

Pirmie puķu sīpoli zemē ielikti maija pirmajās dienās, bet pēdējie – tā paša mēneša izskaņā. ”Vasara šogad diezgan sausa un karsta. Trīs vai četras reizes dabūjām puķes saliet, citādi sāpēja sirds. Tad jau uznāca lietus, atkal siltums, un puķes sāka plaukt. Parasti tās lēnām veras vaļā, taču šogad karstuma dēļ ziedēšana ir sadzīta – no rīta pumpuros, vakarā – pieci un seši ziedi vaļā,” teic Gita.

”Māsa Ailinda man saka, ka viņai vajag uz 1. septembri, ko uz skolu paņemt līdzi. Un vēl daudzi jautā, zvana, raksta un interesējas, vai 1. septembrī būs vēl gladiolas? Bet noteikti jau vēl ziedēs,” norāda Gita.

”Puķu mode mainās, bet rudens, septembra un skolas sākuma simbols ir nemainīgs – tās ir gladiolas.

Cauri laikiem ir saglabājusies vēlme, lai uz skolas sākuma dienu būtu skolā pasniedzama tieši gladiola. Tās izskatās grandiozi un cēli!”

Gitai nav vēl ieviests kāds apzīmējums, ar kādu raksturot gladiolas, – parasti tās salīdzina ar makšķerēm, šķēpiem un zobeniem. ”Kad aizvedu gladiolas, cilvēki priekā ir teikuši – o, zobenus atveda!”

Arī Gitas gladiolu dobe ir tik tīri izravēta, ka to var nosaukt par krāšņu puķu aleju. ”Mums ir forša omīte Zenta, kurai tūlīt būs 80 gadi. Viņa dzīvo Durbes centrā, bet arī viņa te regulāri brauc. Mēs aizbraucam viņai pakaļ, un, kad viņa ir te, tad tik teic: nu, iesim paravēt?!” smaidot teic audzētāja. Un tad ome kopā ar Gitu metas iekšā vagās, atbrīvojot tās no nezālēm.

Pēc skata Gitas audzētās gladiolas izskatās perfektas – taisnas – nav atsietas vai citādi balstītas, neizgāzušās pēc lietiem. Kā tas izdodas? Gita teic, ka viss noslēpums slēpjas tajā, vai pareizajā un nepieciešamajā dziļumā ir iestādīts gladiolas sīpols. Tāpat Gitas dārziņā nevar manīt nevienu apvītušu apakšējo ziedu, kas uzzied pirmie.

Gitai puķes patikušas vienmēr. Gan pie mammas, gan pie vecvecākiem allaž dārzu dobēs bijuši cieņā dažādi ziedoši augi. Un, būdama vēl skolniece, gan pati, gan māsas 1. septembrī skolotājiem nesušas tieši krāsainos gladiolu kātus.

Audzē, bet tikai mācās

Gladiolu audzēšanai Gita pievērsusies bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. ”Meklēju nodarbošanos, kā aizvadīt, aizpildīt brīvo laiku, kamēr meita Emma guļ un vīrs ir darbā. Es ar ģimeni – meitu un vīru Arliju – dzīvojam Durbē dzīvoklī, taču pie manas mammas mājās pavadām ļoti daudz laika, īpaši siltajā laikā – no rīta pieceļamies, braucam šurp un vakarā vēlu, līdz ar tumsu, atpakaļ mājās. Te ir daudz vietas, kur darboties,” viņa pastāsta.

”Man patīk kaut ko darīt, darboties dārzā, un man tiešām ļoti patīk puķes! Gladiolas ir kļuvušas par manu sirdsprieku,” uzsver Gita. ”Gladiolas ir vienas no manām mīļākajām puķēm,” viņa piebilst.

Podos izaudzējam savam priekam dažādas puķes, ēšanai visu nepieciešamo arī paši sarūpējam, kāpēc gan pašu un citu priekam tās nevarētu būt kādas puķes?”

Pirmie vairāki tūkstoši sīpolu, sūtīti no Holandes, un dažas šķirnes iekoptā dobē iestādītas pagājušo gadu. Šogad sīpolu un arī šķirņu skaits vēl palielināts – iestādīti 3500 sīpoli un 11 šķirnes.

”Redzējām, ka diezgan labi sanāk un izaug, tā panesās!” norāda audzētāja.

Kā holandietes pieņem Latvijas laikapstākļus un zemi? Gita atbild, ka viss atkarīgs no kopšanas un pareizas sīpolu iestādīšanas, taču novērojusi, ka dažreiz ziedu krāsā mēdz būt atšķirības. Piemēram, vienai no šķirnēm iznācis rozīgs svītrojums, taču pēc apraksta tam jābūt tumši sarkanam. Pagājušo gadu dažas šķirnes nemaz nav izaugušas, un tam nav rasts skaidrojums.

”Man ir sapnis par rožu audzēšanu, taču tam ir vairāk jāgatavojas, gladiolas iesākumā ir nedaudz vienkāršāk audzēt,” piebilst Gita. Ļoti dārza darbos iesaistās arī Gitas vīrs Arlijs.

”Vīrs, kurš ir automehāniķis, bet līdz ar mani arī ar ievirzi dārzkopībā, manai dullībai aizrāvās līdzi. Palīdz sastādīt, apkopt puķes, daudz lasa, kā mēslot, kā darīt vēl labāk. Arī viņam patīk!

Man par puķu mēslošanu nav jādomā, par to rūpējas vīrs. Viņš tik piebilst, ja būtu zinājis, ka patīk šādas lietas, būtu vairāk skolā ķīmiju pamācījies. Taču tagad viņš visas zinības apgūst pašmācības ceļā.”

Arī meitiņa Emma mēdz ar mammu iet gladiolu laukā un palīdz viņai. ”Citi bērni nepilnu divu gadu vecumā puķes vēl nepazīst, bet Emma zina, kas ir gladiolas,” piebilst audzētāja.

Gita stāsta, ka rozes gribētu audzēt gan vienkārši dobēs, gan arī izprovēt, kā tā lieta iet ar grieztajiem ziediem. ”Tagad vēl arī asteres mēģinu. Gribētu puķu sezonu pagarināt, lai ir ziedi no pavasara sākuma līdz rudenim. Tādēļ narcises plānoju iestādīt, pamēģināšu mārtiņrozes, kā iznāk audzēt. Tulpes arī gribētu, bet, kā mums teica izplatītāji, šobrīd tās ir pieprasītas, tādēļ sīpolu cenas ir diezgan lielā kosmosā. Un tās tomēr vairāk ir jāprot audzēt,” saka Gita.

Viņa vērtē, ka gladiolas tomēr audzēt iesācējiem ir vienkāršāk: ”Mēs vēl mācāmies! Lai gan arī gladiolas slimo, tādēļ jāpievaktē visādi momenti. Piemēram, tām var būt parazīts tripsis, kas ziedam neļauj uzziedēt, jo tas izsūcis visu zieda sulu.”

Kaimiņi un citi paziņas ļoti uztraukušies, kad uznācis lietus, jo tas mēdzot šīm puķēm nodarīt lielu postu – sadragāt, no ūdens smaguma ziedēšanas laikā puķes garais kāts var pārlūzt.

”Man pašai patīk parastās baltās un sarkanās gladiolas. Visiem, kam gladiolu ziedēšanas laikā ir dzimšanas un vārda dienas, tiek dāvanā šīs puķes. Sīpolus nedāvinām, jo vēl paši mācāmies, negribam kādam nezināšanas dēļ iedot kādu puķu slimību vai neveselu sīpolu. Gribam, lai cilvēks būtu priecīgs!” uzsver audzētāja.

14Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.