Daudzskaitlīgais, skaļais un krāšņais svētku gājiens šoreiz bija īpaši kupls, jo tajā devās arī Dienvidkurzemes novada skolu kori no Aizputes pilsētas un pagasta, Pāvilostas, Vērgales, Kazdangas, Nīcas, Bārtas, Rucavas, Vaiņodes, Priekules, Durbes, Krotes, Kalētiem un Grobiņas.

”Mēs tur, augšā, mēģinājām sarunāt un atradām kompromisu,” teica svētku rīkotāji no Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldes.

Lietus piektdienas vakarā nelija, taču vējš gan drebināja. Grobiņā ne tikai dzied un dejo, šeit arī strādā – gājienā no stadiona līdz sporta centram varēja redzēt uzņēmumu un iestāžu pārstāvjus, kopā bija ap 40 kolektīvu.

Īpaši skaļi bija ugunsdzēsēji ar vecajiem, uzticamajiem auto un Komunālā pārvalde ar trimmeri, tomēr viņus pārspēja Grobiņas tehniskā un sportiskā spārna entuziasti uz motocikliem, bet veikala ”Top!” kolektīvs izdalīja gājiena vērotājiem gardumus no līdzi stumtajiem iepirkumu ratiņiem.

Lielkoncerts ”Svētī debesīs šo zemi” nepatīkamo laika apstākļu dēļ nenotika pie Grobiņas pilsdrupām, bet sporta centrā. Tas bija klausītāju pārpildīts, cilvēki stāvēja kājās un dzīvoja līdzi ap 400 koristiem un dejotājiem, etnogrupai ”Kuršu sievas”, Liepājas mūziķiem un solistiem Ilzei Brucei un Justam Ūdrim. Ar ovācijām tika sagaidīts jubilārs Zigmars Liepiņš ar kundzi Mirdzu Zīveri.

Komponists uzrunāja klātesošos, sakot, ka pasākums ir brīnišķīgs.

”Laimīgs tas komponists, kura dziesmas dzied. Novēlu mūsu tautai brīvību un savu zemi saglabāt un cīnīties par to vienmēr. Pats svarīgākais ir saglabāt savu esību,” viņš teica.

Klausītāju vidū bija ne tikai grobiņnieki. Laila no Lieģiem atzina, ka lielkoncerts bijis iespaidīgs. ”Es tikai gribēju, lai vēl vairāk kājās ceļas un aplaudē. Bērni bija malači. Nevarēja pateikt, ka viņi visu dienu ir mēģinājuši,” viņa teica.

Lailas bērni piedalījušies gājienā. Par Grobiņas svētkiem viņa ļoti priecājās, bet šogad visaizkustinošākais piedzīvojums pēc kovidpauzes bijusi Māmiņdiena bērnudārzā.

Arī Sanitai no Kalvenes ļoti patika koncerts. ”Žēl, ka pašam komponistam nedeva iespēju kaut ko uzspēlēt,” viņa piebilda.

Grobiņnieki Evita Rolava un Arturs Timpars skatījušies gājienu, jo piedalījās viņu meita, koriste Paula. Arī koncerts saviļņojis. ”Sen nekas tāds nebija dzirdēts, jo pandēmijas ietekmē skolā nebija nekādu koncertu, šis atgādināja Ziemassvētku laiku,” teica Evita.

”Šogad baigi īss bija gājiens, desmit minūtēs bija cauri. Citus gadus gāja kādu pusstundu,” pauda Arturs.

”Mēs jau no septembra mācījāmies dziesmas, zinām visas no galvas. Esmu priecīga, ka koncerts notika telpās, jo ārā ir auksts,” pastāstīja Paula.

Garā diena un mēģinājumu nogurums Bārtas vokālā ansambļa meitenēm koncerta laikā aizmirsies. Z. Liepiņa dziesmas bijušas pazīstamas, bet vismīļākās meitenēm esot ”Ja tu man esi” no mūzikla ”Adata” un ”Es atnācu uguntiņu”.

Priekules Mūzikas un mākslas skolas skolotājai Airisai Timofejevai bijis satraukums diriģēt tik lielu kopkori, tomēr arī liels gods. ”Ir dziesmas, kas vairāk pieaugušajiem domātas, bet, ja patīk, tad bērni tiek galā. Ir tādi dziedātāji, kam ir spars un enerģija, un ir tādi, kas paguruši,” atzīst diriģente.

Pandēmijas laiks atstājis iespaidu, mazākajiem bērniem trūkstot pieredzes, viņi nesaprot, kas tas ir – būt kopā un dziedāt. Nu būšot stimuls turpināt.

Lielkoncerta idejas autore, Dienvidkurzemes novada jomas koordinatore mūzikā Anita Elere atzīmēja, ka bērni nenotikušo dziesmu svētku dēļ palika uz pauzes – repertuāru iemācījās, bet nekur neizdziedāja.

Z. Liepiņš ir jau trešais komponists, kura jubilejas koncertu A. Elere sarīko. ”Pirms vairākiem gadiem bija Raimonds Pauls, tad bija Uldis Marhilēvičs. Šogad atdūros pie Zigmara Liepiņa, kuram ir dziesmas gan bērniem, gan lieliem koriem, gan multenītēm. Bija domāts Dienvidkurzemes skolu lielkoncerts, bet beigās tas izvērtās par lielu pasākumu. Esmu ļoti gandarīta, ka komponists ieradās personīgi. Mūsu bērni zināja dziesmas, bet nezināja autoru, tad es viņus izglītoju. Tagad viņi zinās, kam tās dziesmas pieder, neteiks, ka visas ir Raimonda Paula,” viņa teica.

Z. Liepiņa vectēvs un mamma ir grobiņnieki. ”Tepat uz Bārtas krustojuma ir mājas, kas joprojām ir mūsu mantojumā. Esmu visu atdevis savam znotam Ilmāram Matisonam, kurš tur tirgo automobiļus. Piederības sajūta man šeit ir. Ļoti labi, ka izvēlējos braukt uz Grobiņu, nevis uz ”Pūt, vējiņu!” atklāšanu, jo tur spēlētu tikai divus manus gabalus, bet te man viss koncerts un koris,” priecājās komponists.