Diskusijā, kuru organizēja Grobiņas pamatskolas vecāki, vakar izskanēja pašvaldības solījums izstrādāt novada izglītības iestāžu
reorganizācijas plānu un tad to turpināt apspriest. Vecāki netikšot nostādīti
fakta priekšā.

Vecāku pieaicinātais diskusijas moderators Mārcis
Grīnbarts vispirms lūdza pašvaldību prezentēt iespējamās reorganizācijas modeli,
lai visiem būtu skaidrs, par ko ir runa. Domes priekšsēdētājs Aivars Priedols
skaidroja: ”Kā deputāts neesmu tiesīgs runāt, jo lēmums nav pieņemts.” Viņš
solīja, ka reformu modelis varētu būt gatavs martā un tad varētu tikt atvēlēts
mēnesis laika tā apspriešanai. Tikai tad deputāti pieņemšot lēmumu.

Taču Gaviezes pamatskolas vecāki iepriekš norādīja, ka
izpilddirektors Uldis Vārna novada pamatskolu pārtapšanu par sākumskolām ar
1.–6. klasi prezentējis kā neapspriežamu nākotni jau no 1. septembra. Šajā
modelī pamatskola paredzēta tikai Kapsēdē, kur varētu tikt uzņemti visi tie
bērni, kam ir mācīšanās grūtības. Pārējie no 7.–9. klasei tiktu gaidīti
Grobiņas ģimnāzijā ar proģimnāzijas klasēm.

Tādēļ zālē izskanēja izbrīnas pilns jautājums – kādēļ tad
U. Vārna braukā pa skolām un baida pedagogus un vecākus. Deputāte Ināra Avotiņa
izmantoja izdevību beidzot izpilddirektoram uzdot tiešu jautājumu: kas viņam to
licis. Domes Izglītības, kultūras un sociālo pakalpojumu komitejā, kur darbojas
deputāte, tas neesot apspriests. U. Vārna atzina, ka to rosinājusi komitejas
priekšsēdētāja Ginta Kampare. Vai tā bijusi tikai viņas ideja, noskaidrot
neizdevās, jo deputāte nebija atradusi iespēju uz sapulci ierasties.

Visskaļākos aplausus izpelnījās domes deputāta Raimonda
Reiņa sacītais – Grobiņas pilsētā nepieciešams izveidot vienu spēcīgu
vidusskolu. Savā runā viņš izmantoja daudz tēlainu izteicienu, ģimnāziju salīdzinot
ar augoni, kas pastāvēšanas laikā izlietojis lielus pašvaldības līdzekļus, kā
arī ieteica dažu cilvēku ambīciju dēļ nekropļot novada izglītības sistēmu.

M. Grīnbarts norādīja, ka proģimnāzijas klasēs
mācās gandrīz 90 bērnu, nedaudz vairāk izglītību iegūst ģimnāzijas posmā. Taču likumdošana
paredz, ka 10. – 12. klasēs šādā izglītības iestādē jābūt 120 skolēniem. Ja tas
divus gadus netiek īstenots, Izglītības un zinātnes ministrija var norādīt, ka šādai
mācību iestādei nevar saglabāt pašvaldības ģimnāzijas statusu. Tās direktore
Vizma Vītoliņa gan uzsvēra, ka nekādus aizrādījumus ne skola, ne pašvaldība
līdz šim nav saņēmusi. Savukārt izglītības metodiķis Zigmunds Cinkus minēja –
zinot demogrāfisko situāciju, tiek gatavotas izmaiņas normatīvajos aktos. Līdz
ar to iespējams, ka jau pavisam drīz noteiktais audzēkņu skaits būs mazāks.