“Esmu ievērojis, ka ziedus tagad pērk mazāk, nekā tos cilvēki iegādājās agrāk,” pēc ilgāka starplaika satiekoties ar redakciju, šonedēļ secināja uzņēmuma “Grobiņas ziedi” izpilddirektors Jevgēnijs Rudenko. Arī nesenajā Valentīna dienā, kaut gan palielināts pieprasījums bijis, nekādi pārsteigumi tomēr neesot piedzīvoti. Tas nozīmējot tikai to, ka laiki nav viegli un cilvēkiem skaistumam izdodas atlicināt mazāk naudas.

Tomēr arī audzētāji lētāk savu preci tirgot nevēloties. Lai kaut kā panāktos pircējiem pretim, paralēli rozēm, gerberām, frēzijām, kallām un citām kristāla vāžu skaistulēm, kas ziedus rieš, pošoties netālajai Sieviešu dienai,  grobiņnieki tagad esot vairāk pievērsušies arī lētāku puķu audzēšanai.

Strādāt tā, kā līdz šim, vairs nevar

Kaut gan aiz loga redzami nesenā puteņa kupenu kalni, kastītēs jau sadīguši un augšup stiepjas samtenīšu, atraitnīšu, petūniju un pelargoniju, dažādu nokrāsu lobēliju un citu puķu stādiņi. Gluži kā atbalstu meklēdami, tie saspiedušies cieši cits pie cita. Pagaidām tie nestiepjas garumā tik naski, kā kopēji gribētu, jo februāra beigās augiem vēl pietrūkst saules gaismas un arī gaisa temperatūra siltumnīcās, tās apkurinot ar gāzi, tiek uzturēta tikai minimāli nepieciešamajā līmenī. “Pagaidām augiem ir jāpacieš šīs neērtības. Ceram, ka vēlāk, kad būs jāsāk to retināšana, saulīte būs pakāpusies augstāk un sildīs vairāk. Taupām, taupām visur, kur vien tas iespējams,” neslēpa direktors. Pat sniega kupenas liekot lietā, lai augu mājās saglabātu siltumu.

Citas izejas nav. Jāpārkārtojas. Katrs solis jāapsver un jāaprēķina. Ja gribi pastāvēt, tad šodien daudz ko saimniekošanā vairs nevar atļauties darīt tā, kā noticis līdz šim. Ne viens vien no partneriem, kas to nav sapratis, jau bijis spiests atstāt tirgu. Tas šoziem pat jūtami sašaurinājies. Agrāk, iebraucis Rīgā, Jevgēnijs vienmēr saticies un par to, kā klājas, aprunājies ar kolēģiem no citiem Latvijas novadiem. Tagad lielākā daļa no prāvākajiem ziedu ražošanas partneriem vairs neesot sastopama. “Skumīgi palika ap sirdi, to apzinoties, kaut gan brīžiem arī cits citu uzņēmām kā konkurentu, tagad jūtu, ka kaut kā ļoti pietrūkst. Sāncenšu nav, un tas sarūgtina,” viņš atzinās.

Investīcijas ir piešķīrušas spēku

Kaut gan puķu audzētājiem atšķirībā no citiem uzņēmējiem arī agrāk nekādi treknie gadi nav valdījuši un līdzekļu attīstībai bijis tik, cik bijis, ir jāatzīst, ka SIA “Grobiņas ziedi” īpašnieki pratuši ne tikai sakārtot, bet lielā mērā arī atjaunot mantojumā saņemto siltumnīcu kompleksu. Nav vārdam vietas – paveikts ir ļoti daudz. Iegādāta ražošanai vajadzīgā tehnika, modernāks aprīkojums un efektīvāks apgaismojums, pārdomāti tiek izmantotas ražošanas platības, tādēļ šķiet pat, ka siltumnīcu telpas kļuvušas plašākas. Tas rāda, ka strādāšanai radīti nepieciešamie apstākļi. Tagad, kad iestājusies krīze, tieši apgūtās investīcijas varētu kļūt par izturību veicinošo slāni, kas palīdzēs kolektīvam izķepuroties.

Vienīgi, raugi, laistāmais automāts vēl pat nav atbrīvots no iepakojuma. Tas saņemts tikai pirms dažām dienām. Jevgēnijs pastāstīja, ka to nolūkojis starptautiskā izstādē pērn novembrī, kad par gaidāmo ekonomisko lejupslīdi neviens vēl tā nopietni nerunāja. Taču ražotāji nesteigušies ar piegādi, un tā nu iznācis, ka pirkums saņemts ar krietnu novēlošanos. Tomēr viņš uzskata, ka norēķināties par to uzņēmums spēšot, jo pārdevēji izturoties saprotoši un esot gatavi tam, ka samaksu novilcina. “Kas izdarīts, tas izdarīts. Bet tagad gan es to ierīci vairs nebūtu pircis,” vaļsirdīgi teica Jevgēnijs.

Lielākā vērtība tomēr ir un paliek strādātāji. Uzņēmums vienmēr lepojies ar saviem lietpratējiem, kas strādā gadiem ilgi, ir specializējušies un uzkrājuši bagātīgu pieredzi un darba iemaņas. Izpilddirektors pastāstīja, ka arī ekonomiski grūtajos laikos šī attieksme neesot mainījusies. “Jaunus strādātājus darbā nepieņemam, taču arī bezdarbnieku rindas “Grobiņas ziedi” cenšas nepapildināt. Protams, darbiniekiem esot jāsamierinās ar apziņu, ka atalgojums tiem nepalielināsies,” sacīja Jevgēnijs.

Viņš domājot, ka grūtības ir jācenšas pārvarēt ar tādu aprēķinu, lai tās nenodarītu uzņēmumam postošus zaudējumus. Šādas iespējas esot rodamas. Ja, piemēram, liepājnieki nespēj izpirkt tiem piedāvātos ziedus, tad prece jāved uz Rīgu, kur pircēju maciņš arī finansiāli spiedīgajos apstākļos tomēr ir biezāks. “Vairs nav tie laiki, kad pārdevējs varēja pasniegt pircējam puķi, pretī saņemot naudu – sak, še ņem, mēs to esam izaudzējuši! Klienti grib, lai zieds būtu skaists un lai arī lapas tam būtu tīras un zaļas. Tāpat viņš vēlas, lai iesaiņojums būtu moderns,” pirms vairākiem gadiem sacīja Jevgēnijs.

Šādam uzskatam uzticīgs viņš palicis arī tagad. Tāpēc “Grobiņas ziedi” ne tikai apgādā veikalus ar puķēm un zaļumiem, bet nodrošina tiem arī floristikas pakalpojumus. Daudz uzmanības tiekot  veltīts reklāmai. Kad pavasarī, maija vidū, Latviešu biedrības nams Liepājā rīko ziedu izstādi un tirdziņu, grobiņnieki ir vieni no atsaucīgākajiem un piedalās ar ziedu kompozīcijām, kuras labāk par jebkādiem tekstiem apliecina viņu varēšanu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Daudzkrāsainās gerberas grobiņnieki audzē jau vairāk nekā divdesmit gadu un ar sasniegto pamatoti lepojas. Lai uzplaukstošā puķu plantācija saņemtu pietiekami spēcīgu apgaismojumu, rūpējas izpilddirektors Jevgēnijs Rudenko (no labās) un plaša profila darbinieks Aivars Niedols, kurš vajadzības gadījumā spējot veikt gan elektriķa, gan metinātāja, gan stiklotāja funkcijas.

Vineta Blūma (no kreisās) un Dace Klievēna atbildīgas par to, lai kolēģu izaudzētie ziedi nonāktu pircēju rokās. Tādēļ viņas ir apguvušas floristiku un prot ziedus sakārtot krāšņos pušķos, kā arī iepīt vainagos.

Bet hiacintēm, lai tās neuzziedētu pirms laika, attīstībai nepieciešama tumsa, ko, pārsedzot puķēm melno agrotīklu, sagādā Svetlana Stankeviča (no kreisās) un Gaļina Popova.