Kaut arī grobiņnieki visādi mēģināja paust, ka viņi veikalu “Maxima” Grobiņas vēsturiskajā centrā nevēlas redzēt, pēc trešdien notikušās biznesa ieceres prezentācijas un sarunas ar veikalu tīkla pārstāvjiem, šķiet, viņi tomēr neguva pārliecību, ka tiks uzklausīti un ņemti vērā. Pāris stundu laikā, kamēr Grobiņas SIC telpās ilga saruna par iespējamo būvniecību, neatskanēja neviena šo lietu atbalstoša replika, tikai noraidošas vien.

SIA “Maxima Latvija” projektu vadītājs Gunārs Lūsveris savukārt uzskata, ka šādu aktivitāti ierosinājusi Grobiņas Kooperatīvā biedrība, sakūdot sabiedrību.

“Viena X”, kā “Maxima” veikalu tīklā dēvē tā mazākos veikalus, būvniecības ieceres prezentācija, kas trešdien notika Grobiņas SIC zālē, pulcēja daudz ļaužu. Grobiņnieki stāvēja kājās ne tikai zālē, bet arī priekštelpā. Bet tiem, kas bija aizkavējušies, nācās stāvēt uz ietves aiz ārdurvīm, jo iekšā vairs vietu nebija.

Ieceres prezentācija ir daļa no sabiedriskās apspriešanas procedūras, kas uzsākta Grobiņā par to, vai Priežu ielā 2a, pretī Grobiņas Ev.lut. baznīcai, vajadzētu būvēt veikalu. Tās laikā iedzīvotāji aicināti izpildīt aptaujas lapas, kurās jānorāda, vai viņi atbalsta vai noraida būvniecības ieceri, kā arī tas, kāpēc viņi ir šādās domās un ko labu vai sliktu tās īstenošana pilsētai un iedzīvotājiem nesīs.

Aptaujas lapas, kuras pieejamas Pilsētas domē, publicētas pašvaldības izdevumā “Ziņu Lapa” un mājaslapā www.grobina.lv, līdz 16.maijam iemetamas urnā, kas atrodas domes foajē. Sīkāku informāciju var saņemt Grobiņas pilsētas Būvvaldē pie Indras Čīmas.

Pēc aptaujas lapu saskaitīšanas un izpētīšanas par ieceri lems dome.

Saglabā veikala “Maxima” vizuālo tēlu

Veikala būvniecībā par pamatu tikšot ņemts tipveida veikalu “Maxima” arhitektoniskais risinājums. “Bet to var piemērot videi, ņemot vērā tās vajadzības un īpatnības,” apgalvoja “Maxima Latvija” pārstāvis. Tomēr šiem veikaliem ierastais vizuālais tēls saglabāsies. Veikala garākā fasāde plānota pret dzīvojamo māju, tur atrastos arī autostāvvietas, paredz būvniecības iecere. Projektā paredzēts, ka attālums no veikala līdz dzīvojamajai mājai pāri autostāvvietai ir no 25 līdz 31 metram. Dzērves laukuma pusē attālums no veikala līdz piemineklim ir 14 metru. “Jāpiebilst, ka pašlaik neliela daļa no pieminekļa aizmugures iekārtojuma ir izveidota SIA “Maxima Latvija” piederošajā teritorijā,” sīkāk precizēja G.Lūsveris.

Zemes gabalu starp tā saukto Dzērvītes pieminekli un daudzdzīvokļu māju Priežu ielā 2 SIA “Maxima Latvija” iegādājās no privātpersonas, dome no pirmpirkuma tiesībām atteicās. Kopējā platība, ko uzņēmēji iecerējusi apbūvēt, ir 3600 kvadrātmetru. SIA “Maksima Latvija” projektu vadītājs, uzrunājot grobiņnieku auditoriju, uzsvēra, ka zemes pārdevējs pirms darījuma veikšanas Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā (VKPAI) noskaidrojis, ka tai nav iebildumu pret būvniecību tur. “Tas arī noteica izvēli pirkt šo gabalu,” piezīmēja G.Lūsveris. Bet Dzērves laukumam, kas ir iecienīta grobiņnieku pulcēšanās vieta svētkos, neviens klāt neķeršoties.

Inspekcija tomēr strikti iebilst

Taču vēstulē no VKPAI teiktais, ko ieceres prezentācijā nolasīja Grobiņas pilsētas Būvvaldes pārstāve I.Čīma, stipri atšķīrās no G.Lūsvera apgalvotā.

Mazie veikaliņi, kas izvietoti senās ēkās, puķu tirdziņš, laukumi – tas viss veido raksturīgu pilsētvidi, bet veikala celtniecība pašā centrā ienestu tajā nopietnas un nevēlamas izmaiņas. “Prakse rāda, ka šāda tipa projektiem ir negatīva ietekme uz kultūrvēsturisko vidi.” Tā teikts inspekcijas sagatavotajā vēstulē, norādot arī uz transporta plūsmas palielināšanos, kas varētu sasniegt šai konkrētajai vietai pārāk lielus apmērus un kļūt traucējoša. VKPAI piekrīt, ka šajā vietā varētu tikt veidota neliela apjoma apbūve, kas neprasītu autostāvvietas un nenestu līdzi ar ekspluatāciju saistītas vides izmaiņas.

Vēstules noslēgumā VKPAI ir strikta: tā noteikti iebilst pret lielveikala būvi šajā kultūrvidē.

Šo atzinumu zālē sanākušie grobiņnieki uzņēma ar aplausiem, bet G.Lūsveris nezaudēja aukstasinību un sacīja, ka acīmredzot inspekcijai nav tikusi sniegta pilnīga informācija par projektu, tādēļ tā nav ņēmusi vērā visus aspektus un SIA “Maxima Latvija” gatavību piemēroties videi.

Pirms ķerties pie šāda veida projektu īstenošanas, nepieciešams saņemt virkni atzinumu no dažādām institūcijām, VKPAI ir tikai viena no tām. G.Lūsveris apgalvo, ka likums paredz: šādus atzinumus institūcijas sniedz tikai tad, ja projekta autori jau Būvvaldē saņēmuši arhitektūras – plānošanas uzdevumu. Bet, viņaprāt, Grobiņas pilsētas Būvvalde vilcinās šo uzdevumu SIA “Maxima Latvija” izsniegt. Tas savukārt kavējot saņemt atzinumus no Reģionālās vides pārvaldes.

Pašlaik Grobiņā jau darbojas astoņi pārtikas veikali, turklāt, pēc grobiņnieku teiktā, to skaits pēdējo gadu laikā turas stabils. Divi veikali mazpilsētas mērogā būtu nodēvējami par lielveikaliem – Grobiņas Kooperatīvās biedrības veikals “Tev…” un “Top!” Lielajā ielā. Taču atsevišķos pilsētas rajonos, piemēram, Celtnieku ielā pretī bijušajam kultūras namam vai privātmāju rajonā aiz šosejas, iedzīvotājiem nav ērti pieejamu iepirkšanās vietu.

Grūtāk mazpilsētā klājas kafejnīcām, taču to acīmredzot dabiski nosaka pieprasījuma trūkums.

Atbildes pilsētnieku bažas nekliedē

“Ja tā apmēram skatās, grobiņnieku domas par šo būvniecību dalās uz pusēm,” “Kurzemes Vārdam” sacīja Grobiņas iedzīvotājs Pēteris Peičs. Taču būvniecības ieceres prezentācijā izskanēja tikai noraidoši viedokļi, kurus vairāk vai mazāk vienoja doma: veikalu varētu gan kaut kur pilsētā būvēt, taču ne tajā vietā. Tādus izteikumus “Kurzemes Vārds” dzirdēja arī pilsētas ielās. “Mēs esam simtprocentīgi pret!” kategoriska ir Priežu ielas iedzīvotāja Maija Miķelsone. Viņa aptaujas anketu jau izpildījusi un aiznesusi uz domi. “Un visi apkārtējie ir pret.”

Izskanējušās iebildes ir, piemēram, par koku izciršanu, atņemot pilsētai daļu zaļās zonas. Grobiņniekus neapmierināja SIA “Maxima Latvija” pārstāvja solījumi izciršanu kompensēt ar jauniem stādījumiem. Priežu ielas 2 iedzīvotāji ir neapmierināti, ka viņu logus aizsegs visai neestētiska būve, gaisu piesārņos izplūdes gāzes no stāvvietas, kā arī mieru traucēs piegādes automobiļu un veikala iekārtu troksnis. Grobiņniekus satrauc arī iespējamā nekustamā īpašuma cenu krišanās veikala tuvuma dēļ. Veikalu tīkla “Maxima” pārstāvju G.Lūsvera un Ritas Staugas skaidrojošās atbildes iedzīvotāju bažas īpaši nekliedēja.

Bet iespēju, pirms sākt plānot kādu objektu, vispirms uzņēmējam doties uz Pilsētas domi un pārrunāt iespējas un pilsētas vajadzības G.Lūsveris nodēvēja par dīvainu priekšlikumu.

“Vai mums tas patīk vai nepatīk, mums šāda apspriešana ir jārīko, jo likums visiem ir viens,” uzrunājot grobiņniekus, sacīja Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis. Pilsētas teritorijas plānojums pieļauj būvniecību šajā teritorijā, taču tai nepieciešami dažādi saskaņojumi. J.Neimanis norādīja: ja pašvaldība būtu SIA “Maxima Latvija” atteikusi tās ieceri, tas draudētu ar tiesas darbiem, kas nevienam nebūtu izdevīgi.

“Es domāju, ka mēs kompromisu atradīsim,” pauda Grobiņas pilsētas galva. “Man liekas, līdz šim mēs Grobiņā neesam izdarījuši neko tādu, kas būtu pretrunā ar lielas iedzīvotāju daļas domām.”

Vakar G.Lūsveris, kaut arī nekonkretizējot, pieļāva kompromisa iespēju par veikala atrašanās vietu.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

“Tā ir necieņa pret Grobiņu un grobiņniekiem – ienākt šeit, pirms tam nepavaicājot, vai esi vēlams,” arī tāds viedoklis izskanēja veikala “Maxima” būvniecības ieceres prezentācijā.

No SIA “Maxima Latvija” materiāliem

Datorgrafikas radīta aina. Tā izskatītos veikals blakus Dzērves laukumam.