Lai informētu par reģionālās reformas kartes apstiprināšanas gaitu un ar to saistītajiem jautājumiem, trešdien Ministru prezidents Aigars Kalvītis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs uz preses konferenci Rīgā bija aicinājuši Latvijas reģionālo mediju pārstāvjus. Amatpersonām nācās runāt gan par novadu veidošanu konkrētos rajonos, gan par kopējām vadlīnijām. Tomēr tiešus ieguvumus, ko no pašvaldību apvienošanās iegūs iedzīvotāji, valdības pārstāvji nosaukt nevarēja.

Reformu pārzina detalizēti

Pirms atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, premjers A.Kalvītis pastāstīja, ka visi jautājumi, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, uz priekšu virzās sekmīgi. Ministri aktīvi strādājot un respektējot arī to pašvaldību vēlmes, kas patlaban sākušas apvienošanās procesu brīvprātīgi. “Reforma ir nepieciešama, lai valsts varētu normāli attīstīties,” Ministru prezidents uzsvēra. Viņš piebilda, ka pats visus jautājumus, kas saistīti ar reformu, pārzina detalizēti. “Regulāri tiekos ar pašvaldību vadītājiem, viņi pat brauc pie manis uz mājām.” A.Kalvītis piebilda, ka grūtības vēl arvien ir Talsu, Cēsu un Bauskas rajonā. Piemēram, vēl nav skaidrības, vai tiks veidots Cēsu novads ar centru Cēsīs, vai arī tā kļūs par desmito republikas nozīmes pilsētu un apkārt būs novads, kurā ietilps 10 pašvaldības. “Esmu tajā pusē pavadījis lielu daļu savas dzīves, un man patiktu, ja tur būtu spēcīgi novadi,” viņš neslēpa. Savukārt Bauskas rajonā tiekot izjusta spēcīga vietējo pašvaldību pretestība – katrs gribot palikt par sevi. Esot arī tādi rajoni, kur visas problēmas atrisinātas. To vidū ir Gulbene, Ventspils un Alūksne.

A.Kalvītis arī informēja, ka budžeta grozījumos šonedēļ piešķirti 20 miljoni latu, lai varētu iedalīt solīto naudu reģioniem, kas apvienosies brīvprātīgi. 16 miljoni latu atvēlēti māmiņu vai tētu algām, jo “bērnu dzimst vairāk, nekā gada sākumā plānots”. Gandrīz 10 miljoni latu novirzīti skolotāju algu palielināšanai. Pedagogiem samaksās par burtnīcu labošanu un papildu konsultācijām. Vidēji mēnesī skolotāji saņems par 80 latiem vairāk, un A.Kalvītis norādīja, ka tas ir lielākais algas pielikums Latvijas vēsturē. Pēc tam viņš deva vārdu reģionālo mediju pārstāvjiem.

– Kas būs ar izglītības pārvaldēm pēc tam, kad notiks reģionālā reforma? Vai funkcijas, ko tās veic, arī turpmāk tiks pildītas centralizēti?

– Lai par to spriestu, vēl ir laiks gandrīz divi gadi. Taču domāju, ka būs nelietderīgi, ja katram novadam tiks veidota sava Izglītības pārvalde. Veidot katram novadam savu pārvaldi tur, kur rajoni sadalījušies divās, trijās daļās? Nē, taču! To darbu vajadzētu organizēt pēc iespējas lielākā mērogā. Gulbenes rajons ir apvienojies viss vienā, viņiem acīmredzot būs viena Izglītības pārvalde. Bet tas jau ir jāplāno kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Savā laikā zemkopības ministrs veica reformu lauksaimniecības departamentos, un notika vairāku rajonu apvienošana, piemēram, Talsi, Ventspils, Tukums; Gulbene, Balvi, Alūksne. Un tieši tāpat būtu jādomā, kā veikt pārmaiņas daudzās institūcijās. Tas skar gan policiju, gan ieņēmumu dienestu.

– Vai pašlaik jau notiek plānošana, kur katru dienestu vajadzētu pārvietot? 2009.gads tomēr ir tik tuvu…

– Lai veiktu reformu lauksaimniecības departamentos, bija vajadzīgs pusgads. Līdz pašvaldību vēlēšanām ir atlicis gads un desmit mēneši, tāpēc to visu ir iespējams izdarīt. Darba grupas jau strādā. Tikai visu vēl nevar saplānot, jo pašreiz vēl nav gala lēmuma.

– Kad reformu sāka veidot, galvenais nosacījums bija nevis tehniskā apvienošanās, bet tas, ka cilvēkiem būs labāk. Ir lietas, ko šis lai cilvēkiem būtu labāk reforma neatrisinās. Viena no tām ir vietējie ceļi un vietējās mazās infrastruktūras, piemēram, pasta nodaļas. Kāds ir risinājums?

– Ceļi, protams, ir viena no galvenajām problēmām. Mēs paralēli plānojam izmaiņas Ceļu fondā, palielinot degvielas akcīzes nodokļa pārdales īpatsvaru par labu reģionālajiem ceļiem.

– Cik daudz?

– Nākotnes mērķis ir visu šo naudu atgriezt atpakaļ ceļiem. Un arī dzelzceļam. Jau šobrīd esam runājuši par to.

Otrs finansējuma avots, ko valdībā koalīcijā esam apsprieduši, ir darījums ar uzņēmumu “Lattelecom”, kas varētu tikt realizēts šā gada nogalē. Mēs esam pārliecināti, ka valstij būs lieli ieņēmumi, un lielu daļu no tiem varēsim novirzīt reģionālajiem ceļiem.

– Neapvienojoties ceļus nevar salabot?

– Latvijas budžetā līdz šim nav bijis tik lielu resursu, lai šos ceļus sakārtotu pie mazā iedzīvotāju blīvuma.

– Kāds man būs ieguvums, dzīvojot savā lauku apvidū?

– Tas, ka jūsu lauku apvidus nedzīvos no citu bagāto pašvaldību resursiem. 95 procentus pašvaldību uztur citas turīgākas pašvaldības. Ir tādas pašvaldības, kas pat sev algu nevar samaksāt. Tā nav iespējams īstenot projektus, piesaistīt resursus, ceļu tīklu plānot un tā tālāk.

– Kāpēc tādā gadījumā reforma nav būvēta uz rajonu bāzes, ja jūs kā labos piemērus minējāt tās vietas, kur apvienojās viss rajons?

– Šāda ideja Repšes valdības laikā tika virzīta, diemžēl tā nebeidzās ne ar ko. Taču esmu pārliecināts, ka šī nav ne pirmā, ne pēdējā reforma. Nākamo desmit gadu laikā būs vēl. Šis nav finišs. Mēs zinām Skandināvijas kaimiņu pieredzi, kur ir vēl lielākas pašvaldības nekā pie mums rajoni.

– Pašvaldību izlīdzināšanas fonda vairs nebūs?

– Nē, Pašvaldību izlīdzināšanas fonds būs, taču mums neizbēgami būs jāpārskata tā darbības principi.

– Inflācija ir sasniegusi gandrīz desmit procentus. Tiek prognozēts, ka nākamgad šis rādītājs nekritīsies. Tie, kuriem ir vismazākie ienākumi, cieš visvairāk.

– Mēs to ņemam vērā un darām visu, lai šos zaudējumus cilvēkiem kompensētu. Oktobrī pensiju indeksācija pārsniegs 10 latus. No sociālā budžeta pārpalikuma 10 procenti tiks izmantoti mazo pensiju palielināšanai. Minimālā alga nākamgad no 120 latiem tiks palielināta uz 160 latiem. Ievērojami tiks palielināts arī neapliekamais minimums. Tā ka mēs par šīm lietām domājam. Cerēt uz lielu inflācijas samazinājumu mēs nevaram, jo pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgū ir unikāls. Zemniekam par graudiem piedāvā gandrīz dubultu cenu, piena produktu cenas pasaules tirgū kāpj gan ražotājiem, gan veikalos. Ceru, ka Eiropas Savienība atcels visus ražošanas ierobežojumus, kas šobrīd pastāv.

Atgādina par nepaveiktiem darbiem

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs savukārt ievadā atgādināja, ka pašvaldībām ir pēdējais laiks apgūt mērķdotācijās saņemto naudu. Tās kopējais apjoms šogad bijis 16 miljoni latu. Kaut nauda bija pieejama jau aprīlī, līdz šim brīdim apgūti 48,3 procenti. Tāpēc pastāvot bažas par to, ka līdz gada beigām atbildīgās institūcijas no pašvaldībām var nesaņemt vajadzīgās pavadzīmes. “Tādēļ gribu aicināt pašvaldības izmantot līdzekļus aktīvāk, citādi konti tiks slēgti,” teica A.Štokenbergs.

Ministrs sacīja, ka problemātiski vēl arvien norit pašvaldību teritoriālo plānojumu izstrādes process. Plānojums joprojām nav apstiprināts 171 pašvaldībai. 22 pašvaldības ministriju nav informējušas par to, cik ilgā laikā darbu pie tā plāno pabeigt. No divām pašvaldībām visā Latvijā šai sakarībā neesot saņemta vispār nekāda informācija. “Tā nav tikai mūsu vēlme vai iegriba. Vienkārši citādāk pašvaldība nevar, piemēram, pretendēt uz struktūrfondu līdzekļiem.”

A.Štokenbergs arī aicināja sniegt vērtējumu topošajiem likuma “Par pašvaldībām” grozījumiem. Tie nepieciešami, jo 2009.gadā pašreizējais likums vairs neatbildīs situācijai. Likumprojekts pieejams Latvijas Pašvaldību savienības interneta mājaslapā. “Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām mums vēl ir ļoti daudz darāmā,” ministrs nebija tik optimistiski noskaņots kā premjers. Viņam vairāk tika uzdoti nevis vispārēja rakstura jautājumi par konkrētu pašvaldību iekļaušanu vienā vai otrā novadā.

– Ministru prezidents tikko minēja, ka pēc šīs reformas sekos nākamā un novadi tiks izveidoti par vēl lielākiem novadiem, piemēram, rajona robežās. Vai tādā gadījumā uzreiz nevarēja veidot tik lielus novadus?

– Protams, mazākajiem novadiem būs grūti konkurēt cīņā ar spēcīgajiem novadiem. Tas, ko mēs šobrīd darām, ir kompromisa variants, kurā esam ņēmuši vērā gan pašvaldību viedokli, gan valdību veidojošo koalīcijas partiju viedokli, protams, arī ekonomiskos apsvērumus. Novadu lielums ir atšķirīgs – no trīs līdz trīsdesmit un pat četrdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, tāpat arī teritorijas ziņā – Ventspils vai Gulbenes novads ir ievērojami lielāks nekā, teiksim, Cesvaines novads. Domāju, laiks rādīs, cik dzīvotspējīgi būs tie novadi, par kuriem šobrīd ir bažas, vai izdosies piesaistīt pietiekami lielus struktūrfondu līdzekļus novada ekonomiskajai augšupejai un vai tie spēs konkurēt ar nopietniem novadu centriem.

– Jūs stāstījāt par teritoriālajiem plāniem, kuru daudzās pašvaldībās vēl nav. Vai tos vērtē arī no blakus pašvaldību viedokļa? Tukuma rajonā ir pāris idiotisku lēmumu. Piemēram, lielai pašvaldībai ir atkritumu pārkraušanas stacija, bet cita savā attīstības plānā blakus izveidojusi mazstāvu apbūvi un nedomā to mainīt.

– Mēs daudz varētu runāt par to, cik tālu sniedzas pašvaldību autonomija. Tādi piemēri mums ir arī Pierīgā. Tādēļ no lielu un spēcīgu novadu veidošanas labums būs arī tāds, ka vienošanās tiks panākta lielākām teritorijām.

– Par pašvaldību finansēšanu. Premjers teica, ka Pašvaldību izlīdzināšanas fonds tiks saglabāts arī turpmāk. Vai esat iecerējis, kā tas turpmāk darbosies?

– Pašvaldību izlīdzināšanas fonds saglabāsies uz ilgiem gadiem. Bija, ir un būs, jo pašvaldībām vienmēr saglabāsies dabiskās atšķirības. Tiek izstrādāts jauns Pašvaldību izlīdzināšanas fonda modelis. Vienīgās grūtības ir – kamēr nav pielikts punkts novadu kartei, nav zināms iedzīvotāju skaits un budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju un nevaram modelēt Pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Mums ir skaidrība par kādiem deviņdesmit pieciem procentiem. Mūsu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju to ir iecerējusi pabeigt līdz nākamā gada vidum. Ir arī dažādi scenāriji tam, vai ar to turpinās nodarboties Finanšu ministrija. Pašvaldības ir mūsu klients, mēs gribētu, lai tās visas savas lietas varētu risināt mūsu ministrijā.

– Vai iespējams, ka reforma veicinās skolu slēgšanu?

– Reformai ar skolu tīklu nav nekādas saistības. Skolu slēgšanu izšķir tikai tas, cik bērnu tur mācās. Ja ir pietiekams skaits bērnu, skola, protams, paliks. Nevienu lēmumu par kādas skolas slēgšanu nekad nav pieņēmusi un arī nepieņems Pašvaldību lietu ministrija. To dara Izglītības un zinātnes ministrija.

– Iedzīvotāju aptaujas rāda, ka viņi lielākoties iebilst pret pašvaldību apvienošanos. Vai varat nosaukt trīs, četras konkrētas lietas, kāpēc man kā parastam cilvēkam vajadzētu gribēt dzīvot lielākā novadā?

– Kā homo vulgaris? To naudu, kas patlaban tiek tērēta deputātu uzturēšanai, būs iespējams samaksāt labākas algas profesionāļiem. Deputāti nav ne profesionāli sociālo pakalpojumu sniedzēji, ne malkas skaldītāji, viņi nav profesionāli teritorijas plānotāji. Galvenais ieguvums iedzīvotājiem būs – viņi saņems labākus pakalpojumus.

– Kāds ir kartes apstiprināšanas termiņš, jo izskatās, ka diskusijas vēl ir plašas.

– Ir pilnīgi skaidrs, ka 4.septembrī tam visam tiks pielikts punkts. Gribētu preses konferenci beigt ar nelielu joku. Mana vēlme, protams, bija, lai tas notiktu nedēļu ātrāk, jo 4.septembris ir Kārļa Ulmaņa dzimšanas diena, bet nedēļu pirms tam ir manējā. Lai varētu nosvinēt ar padarīta darba sajūtu.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”