Lielu naudu par projektu saņēmuši, taču upe ir daudz sliktākā stāvoklī, nekā bija, – par Durbes atjaunošanas darbiem raizējas Dunalkas pagasta iedzīvotāji. Viņi novērojuši, ka vietām nav sakārtoti upes krasti: “Tur, kur varētu iet atpūsties, ir vieni vienīgi rakumi.” Ūdenī manīta aļģu veidošanās.

Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs vēlas iedzīvotājus nomierināt, norādot, ka objekta nodošana vēl nav notikusi. Darbi jāpabeidz līdz šī gada 18.novembrim: ”Jebkurā gadījumā pirms nodošanas būs objekta apsekošana, arī izmantojot dronu. Dosim atzinumu! Pašlaik darbs nav pabeigts un pieņemts.”

Viņš uzskata, ka upē novērotais ir veidojies atjaunošanas darbu rezultātā, izkustinot kādu piesārņojumu, kas radies lauksaimniecības vai lopkopības rezultātā – attiecīgi šādi upe reaģē.

”Jāņem vērā, ka upe nav tīrīta apmēram 50 gadus,” piebilst priekšsēdētāja vietnieks, kurš novērtē līdz šim paveikto, jo pirms darbu uzsākšanas upē vietām pat nevarēja atrast drenāžu iztekas.

Vienīgais, kas priekšsēdētāja vietnieku dara bažīgu – darbu laikā nebijis iespējams izveidot pārgāzi uz Durbes ezeru, jo Durbes ezers nav Zemkopības ministrijas īpašums: ”Tāpēc ar šo visi darbi nebeigsies. Jāsāk no zemākā punkta uz augstāko!”

Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis, piebilstot, ka projekta mērķis bija samazināt plūdu apdraudējumu Tadaiķu un Dunalkas pagastā, palielināt pagasta iedzīvotāju drošību.

U. Mednis konstatē, ka 2018. un 2019.gadā sakarā ar nokrišņu deficītu ūdensnotekā ir mazs ūdens dziļums un siltais laiks, iespējamā lauksaimnieciskā notece varēja veicināt ūdensaugu rašanos ūdensnotekas gultnē: ”Uzskatu, ka iespēju robežās tiek darīts daudz, lai samazinātu plūdu apdraudējumu un uzlabotu lauksaimnieciskās ražošanas iespējas Durbes novada ļaudīm.”

Pagājušā gada vasarā jau ziņojām, ka uzsākti Durbes upes atjaunošanas darbi 12.51 kilometru garumā Tadaiķu un Dunalkas pagastā, kā rezultātā samazināsies plūdu risks.

Durbes upes regulēšana pēdējo reizi ir veikta 1967.gadā, līdz ar to ekspluatācijas laikā upe ir aizaugusi un piesērējusi. Darbi tiek veikti par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu līdzekļiem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1.novembra numurā.

#kvards-20191101-04#