Pirms vairākiem gadiem redakcijā bija atnācis liepājnieks Roberts Dēlands no Ventspils ielas. Viņš sūdzējās par kaitēkļiem, kas uzbrūk augļu dārzam, iznīcinot visu ražu, un vēlējās saņemt norādes, kā šādos gadījumos būtu pareizāk rīkoties. Visvairāk mūsu lasītājam esot žēl plūmju ražas. Katru gadu tā vasaras sākumā izskatoties ļoti daudzsološa, taču novākt ogas nekad neizdodoties, jo pirms ienākšanās tās aizvien sapūstot zaros.

Toreiz pieredzes bagātais agronoms Jānis Lauva padomu smelties liepājniekam ieteica, iedziļinoties žurnālā “Dārzs un Drava”, kur bija publicēts Dr.agric. Maijas Eihes kompetentais raksts “Augu aizsardzība augļu dārzos šopavasar”. Zinātniece rekomendēja izmantot tirdzniecībā pieejamo preparātu “Effector”, kas izmantojams pret augļu puvi, kā arī “Actara 25wg”, kas domāts kukaiņu ierobežošanai. Rūpīgi izlasījis publikāciju un pamācības, mūsu lasītājs veikalā “Mežaine” iegādājies nepieciešamos un visumā dārgi maksājošos preparātus. Stingrā saskaņā ar klātpievienoto instrukciju viņš pacenties ieteiktos līdzekļus izmantot savā augļu dārzā. Tomēr tas neko neesot spējis palīdzēt. Arī tad, pēc pirmā piegājiena, viņš plinti krūmos tūlīt neesot sviedis un spītīgi turpinājis augu aizsardzības līdzekļus pielietot vēl divus gadus. Taču pat tāda neatlaidība neko neesot mainījusi uz labo pusi. Vēlāk R.Dēlands dārzu apmeklēt uzaicinājis pazīstamo augļkopēju Jāni Pakalnu, taču arī viņš tikai apskatījis dārzu.

Tagad nelaimīgais dārza īpašnieks bija ieradies redakcijā, lai pastāstītu, ka nolēmis izcirst augļu kokus. Vairāki viņa kaimiņi tā jau esot izdarījuši. Īpaši žēl viņam esot šķirties no daudzsološās plūmes, kas izaugusi ar skaistu vainagu, ka pat izstādē varētu saņemt godalgu. Savu vēstuli, kas adresēta indīgo preparātu ražotājiem, sarūgtinātais lietotājs bija pabeidzis ar rupjību, ko negribētos šeit atkārtot. Tomēr viņa stāstījumu un piedzīvojumus nolēmām publicēt, cerībā, ka kāds lietpratējs tomēr spēs noteikt, kā šādos gadījumos dārza īpašniekam jārīkojas. Vai patiešām ir tā, ka tikai zāģis un cirvis te var palīdzēt? Savukārt J.Pakalns Ventspils ielā redzēto neesot atstājis bez uzmanības. Viņš konsultējies ar valstī zinošāko augu aizsardzības speciālisti Māru Kilēvicu, kura esot ieteikusi, ka gādība par ražu esot jāsāk ar dārza sakārtošanu. Ja sapuvušie augļi paliek zem koka zemē vai karājoties zaros, tad nekādi brīnumlīdzekļi nepalīdzēšot novērst sēnīšu slimību izplatīšanos. Tikai tad, kad bojātā raža sadedzināta vai norakta vismaz lāpstas dziļumā zemē, varot sākt cerēt uz rezultātiem. “Cilvēkiem, kas kaut ko vēlas izaudzēt, ir jāgūst sapratne par to, kā slimības izplatās un no kā tās rodas. Kad tas ir sasniegts, var stāties pie aizsardzības līdzekļu izmantošanas,” teica augļkopis.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Sarūgtinātais dārza īpašnieks Roberts Dēlands solīja, ka izcirtīšot savus augļu kokus.