Tas ir vēl viens veids, kā jaukt gaisu un atņemt iespējas, tikai nav vēl īsti saprotams, kam tas izdevīgi – apmēram tā mežu saimnieki raksturojuši situāciju, kāda izveidojusies ar Eiropas atbalstu mežu izkopšanai. Tagad, lai to saņemtu, īpašnieks pats vairs nedrīkstēs mežā iet, viņam būs jārīko cenu aptauja.

Kurš sola labāku cenu?

Šā gada pirmajā darba nedēļā Lauku atbalsta dienests sāka pieņemt pieteikumus no mežu īpašniekiem, kuri vēlētos saņemt atbalstu no Eiropas Savienības pasākumā “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” caur Lauku atbalsta dienestu. Atbalsts paredzēts jaunaudžu kopšanai, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai un jaunu instrumentu un aprīkojuma iegādei. Vissvarīgākā no šīm trim lietām esot jaunaudžu kopšana, atzīst meža īpašnieki.

Trešās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir astoņi miljoni latu.

Taču līdz ar jaunu gadu un šo kārtu nākušas izmaiņas, kas meža īpašniekiem dara raizes: iepriekš darbu varēja darīt un pēc tam par padarīto uz atbalstu pretendēt pats īpašnieks. Nu ir cita kārtība, stāsta Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Liepājas nodaļas vadītājs Uldis Šēnbergs.

Tagad meža – kā liela, tā pavisam maza – īpašniekam vispirms ir jāatrod divas juridiskas personas un to starpā jāveic vienkāršota cenu aptauja, lai noskaidrotu, kurš darbus mežā sola padarīt par labāku cenu. Un mežā tad strādās šī juridiskā persona, nevis īpašnieks, skaidro U. Šēnbergs.

Valsts grib nodokli

“Šādā sistēmā var rasties visādi blakus efekti,” VMD darbinieks saka –īpašniekam tas visu tikai sarežģī. “Līdz šim bija tā: sagatavo skici, izdari darbu, aiznes papīrus uz Lauku atbalsta dienestu un saņem naudu. Tagad ir iejaukta trešā persona. Un īpašnieks no meža tiek izstumts.” Arī dokumentu aprite līdz ar to kļūst sarežģītāka.

Meža īpašnieki aplēsuši, ka tā visa rezultātā atbalsta pretendents procesā iegulda krietni vairāk nekā saņemamā atbalsta summa.

Viens no iemesliem, kāpēc sistēma ir mainīta, varētu būt valsts vēlme iekasēt papildu nodokļus, uzskata U. Šēnbergs. Jo darījums starp īpašnieku un uzņēmēju apliekams ar PVN 21 procenta apmērā. “Valsts cer uz to nopelnīt,” viņš saka. Viņš jauno sistēmu sauc par “mākslīgi radītu ķīmiju”. “Cilvēks savu mežu visu mūžu kopis, zinājis, ka varēs dabūt Eiropas Savienības palīdzību, bet tagad nekā!”

To, ka jaunā sistēma ir “liela bremze” Eiropas naudas apguvei, apliecina arī VMD Dienvidkurzemes virsmežzinis Jānis Iesalnieks.

Tā kā ar jauno kārtību nav apmierināti mežu īpašnieki visā Latvijā, tapusi vēstule Zemkopības ministrijai, kurai parakstus vāc arī Liepājas pusē.

Uzziņai
/ 21. janvārī pulksten 10 Kuldīgā Pils laukumā… meža īpašnieki aicināti uz tikšanos, kur piedalīsies Zemkopības ministrijas amatpersona, kas izstrādājusi izmaiņas atbalsta saņemšanai.
/ Būs iespēja uzzināt arī jaunumus nodokļu politikā meža nozarē.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Lielākās mežinieku bažas ir par to, ka apgrūtinātā ES atbalsta iegūšana mazinās privāto mežu īpašnieku aktivitāti un no tā cietīs mežu kvalitāte nākotnē.