Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta 3.daļā noteiktais kreditoru vairākums. Kā informēja tiesā, šis tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Kā ziņots, šī gada janvārī tika atlikta cūku kompleksam “Vaiņodes bekons” piederošā nekustamā īpašuma izsole, jo parādnieks bija vērsies tiesā ar tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, informēja zvērināta tiesu izpildītāja Agnese Biķe. Par to, ka izbeigts tiesiskās aizsardzības process, Biķe uzzināja šodien no preses, tāpēc vēl nevarēja komentēt tālākās darbības.

Īpašuma sākumcena janvārī paredzētajā, bet atceltajā izsolē bija noteikta 2 600 000 latu apmērā.

Liepājas tiesa pērn decembra sākumā pieņēma lēmumu apmierināt “Swedbank” pieteikumu un atļaut pārdot labprātīgā izsolē šo nekustamo īpašumu.

“Smaidas 1” ir nekustams īpašums, kas sastāv no 12 nedzīvojamām ēkām. Zemes īpašnieks ir Andris Griģis. Īpašumam noteikts aizliegums bez “Swedbank” rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Nekustamajam īpašumam nostiprināta hipotēka par 8 782 867,44 latiem.

“Vaiņodes bekona” cūku audzēšanas komplekss tapis 2007.gadā, un tā izveidē ieguldīti 10 miljoni eiro jeb aptuveni 7 miljoni latu.

“Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska biznesa portālam “Nozare.lv” lēmumu vērsties tiesā iepriekš pamatoja ar to, ka no aizņēmēja puses pieļauta vesela virkne līguma pārkāpumu, “no kuriem viena daļa ir tīša un ļaunprātīga līguma saistību nepildīšana, bet otra rada aizdevuma nodrošinājuma pazaudēšanas draudus”. “Tāpēc nav nozīmes, ka pagaidām uzņēmums ir veicis kredīta maksājumus tādā apmērā, kādā tie būtu normālā situācijā,” uzsvēra bankas pārstāve.

SIA “Vaiņodes bekons” parādsaistību summu Jakubovska neatklāja, norādot, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka šādu informāciju nevar izpaust. Jakubovska arī piebilda, ka daļā pārkāpumu esot pat saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Tāpēc banka vērsusies tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības. Pēc Jakubovskas stāstītā, banka ilgstoši risinājusi sarunas, lai situācijai tiktu rasts miermīlīgs risinājums. “Mēs iestājamies par godprātīga biznesa principiem, bet esam neiecietīgi pret nelikumīgām vai ētiski apšaubāmām metodēm,” sacīja Jakubovska.

Fermas pastarpinātais īpašnieks Ēriks Štālbergs gan bankas pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka “uzņēmums visus līguma nosacījumus ir pildījis punkts punktā”.

Jakubovska arī uzsvēra, ka fermas, kurās tiek audzēti vairāki tūkstoši cūku, pārdošana izsolē uz uzņēmuma saimniecisko darbību tiešā veidā nekādi neatsaukšoties. “Pašlaik ir sākts process, kura rezultātā vienīgi var mainīties nekustamā īpašuma īpašnieks. Banka apzināti izvēlējusies pakāpenisku un pēc iespējas saudzējošāku parāda piedziņas metodi, lai uzņēmuma bizness netiktu apturēts. Banka vismazāk ir ieinteresēta ražojoša uzņēmuma darbības pārtraukšanā un piedziņas procesā darīs visu saprātīgi iespējamo, lai uzņēmuma darbība netiktu ietekmēta,” apgalvoja Jakubovska.

“Tas, vai uzņēmuma darbība turpināsies vai tiks pārtraukta, ir pilnībā atkarīgs tikai no uzņēmuma vadības,” teica bankas preses sekretāre.

“Lursoft” dati rāda, ka “Vaiņodes bekona” saimnieciskā darbība pērn salīdzinājumā ar 2008.gadu ir uzlabojusies. Ja 2008.gadā cūku kompleksa īpašnieku peļņa veidoja 327 latus, tad pērn tā bija jau 312 483 lati. Turklāt par 60% kāpis arī uzņēmuma neto apgrozījums – no 1,37 miljoniem latu 2008.gadā līdz 2,19 miljoniem pērn.

LETA