Izbraucot ar smago tehniku un piena transporta automašīnām uz ceļiem, šorīt Kurzemē un Vidzemē lauksaimnieki sākuši izvērst nevardarbīgus protesta pasākumus, pie viena ļoti nopietni brīdinot valdību, ka tie tiks paplašināti visas valsts teritorijā, ja prasības netiks izpildītas. Mūspuses lauksaimnieki – kooperatori un zemnieku saimniecību īpašnieki no Liepājas un Saldus rajoniem – par protesta paušanas vietu bija izraudzījušies Skrundu. Aptuveni piecdesmit tehnikas vienības, apstādinātas Liepājas – Rīgas šosejas malā, veidoja puskilometru garu rindu. Bet zemnieki, sastājušies pulciņā, izkratīja savas satrauktās sirdis.

Aicina nepieļaut vēl vienu 1905.gadu

Protestētāji līdz šim visiem spēkiem centušies attīstīt savas saimniecības, modernizēt tās, lai būtu spējīgi noturēties tirgū un varētu konkurēt ar saviem rietumvalstu kolēģiem. Taču tagad, nonākuši strupceļā, jo zemo produkcijas iepirkuma cenu un saimniekošanas dārdzības straujā pieauguma dēļ nespēj atdot kredītus, kuru procenti, neraugoties uz noslēgtajos līgumos paredzētajiem nosacījumiem, jau vairāk nekā dubultojušies. Visvairāk šos cilvēkus nokaitinājis fakts, ka valdība un Saeimas deputāti gadiem ilgi nereaģē uz pamudinājumiem sakārtot lietas valstī, bet tikai domā paši par savu labklājību un to, kā nostiprināt varu.

Lēmums par protesta pasākumu rīkošanu pieņemts aizvakar lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” sapulcē. Tajā piedalījās vairāk nekā 100 dažādu nevalstisko sabiedrisko organizāciju un kooperatīvu pārstāvju, kas bija pulcējušies, lai apspriestu kritisko situāciju nozarē un vienotos par turpmāko rīcības programmu.

“To, ko mēs patlaban darām, nevar pat saukt par akciju. Tās ir savstarpējas sarunas, uz kurām līdz izmisumam novestie zemnieki ir sapulcējušies Skrundā,” sacīja kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics, nostiprinot pie vienas no automašīnām plakātu, uz kura uzraksts brīdināja valdību nenovest zemniekus līdz tādam stāvoklim, kāds bija 1905.gadā.

Grib parādīt, ka ir vēl dzīvi

Lai paglābtu nozari no bankrotu viļņa, kurš jau ir sācies, lauksaimnieki prasa daļu no Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma novirzīt lauksaimniecības stabilizēšanai. Ar šo naudu būtu jānodrošina finansiāls atbalsts zemes apsaimniekotājiem, kapitalizējot kredītprocentus un kredītu pamatsummas atmaksu atliekot ne mazāk kā uz vienu gadu, kā arī nosakot moratoriju kredītlīgumu nosacījumu nepasliktināšanai uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās. Finansējums būtu jāparedz jaudīga un konkurētspējīga piena produkcijas pārstrādes uzņēmuma izveidošanai. Kredītgarantijas un kredītresursi būtu jādara pieejami uzņēmumiem, kas gatavi modernizēties. Jāatbalsta lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports.

“Man ir prieks, ka mūsu puses zemnieki ir tik operatīvi un dažu stundu laikā sapulcējās, lai saskaņotu viedokļus un parādītu valdībai un visai Latvijas sabiedrībai, ka mēs esam vēl dzīvi,” teica Māris Petrēvics. Viņš pastāstīja, ka aizvakar Kocēnos vienojušies par miermīlīgu akciju Valmierā. Kocēnos uzrakstīta un parakstīta arī piensaimnieku petīcija, ko vakar iesniedza Saeimai un Valsts prezidentam.

Izmisušo zemnieku viedokļus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22.janvāra numurā Pētera Jaunzemja publikācijā.

“Joprojām lūdzam! Nenovediet Latvijas zemniekus līdz 1905.gada stāvoklim!” aicina plakāts, ko lauksaimnieki bija atveduši sev līdz uz pulcēšanos Skrundā.