Vēstule. Par Nīcu runā daudz, par Nīcu, mūsdienu valodā izsakoties, raksta projektus un arī realizē tos. 27. septembra rīts bija tumsnējas miglas klāts, bet dienas vidū, sagaidot dzejnieci Ainu Pāvulīti, rakstnieku Ēriku Kūli, topošās grāmatas “Nīca laikmetu griežos” autoru Pēteri Sprinci, skatuves mākslinieci Ināru Kalnarāju, muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāju Uļu Gintneri, kā arī visus Liepājas rajona Pieaugušo izglītības centra atbalstītā projekta “…un pūralādes ver vākus …” dalībniekus un viesus Liepājas muzeja dārzā, pašapliecinoši uzspīdēja saulīte.

Kurzemnieces strādīgas sievas, kurām netrūkst skaistuma sapratnes un prasmes adot, tamborējot, ierīkojot  košus  dārzus, netrūkst drosmes, izauklējot  savus bērnus un mazbērnus, nomest darba drēbes, sakopties, pacelt galvu, iztaisnot muguru un… Atskan sena tautas dziesma. Vieglā solī izdejots  un izpriecāts tiek katras mūžs, paužot cieņu novada, ciema, mājas, senču gudrībai. Nīcenieki dzejnieku un rakstnieku cildinājumus par Nīcu un nīceniekiem lasa un priecājas līdzi autoriem.Un līdzās stāv pateicība.

Vienlaikus nīcenieki ne tikai skaisti dzied un tērpjas košos  brunčos, bet  arī ir draugos ar kaimiņiem. Tieši kopā ar viņiem kopj senās tradīcijas un ar savu darbu cenšas  pamatot un apliecināt, ka nīcenieku sirdis ir atvērtas.

Paldies visiem, kas piedalījās, visiem, kas atbalstīja! Paldies Otaņķu, Rucavas, Liepājas un Nīcas kolektīviem par patieso dzīvīgumu, par darbošanās prieku. Mēs visi kopā to paveicām! Paldies!

Ausma Dzintare