Pāvilostā Tradicionālo prasmju skolas noslēdzās ar nēģu kūpināšanu – ierastākās butes un reņģes vēju sakultā jūra šajās dienās nedeva.

Četras sestdienas Pāvilostā pie Dzintara Zamarīša bija iespējams mācīties visu par zivju kūpināšanu – no zivs izgriešanas līdz gatavai karstai un smaržīgai produkcijai.

“Man vienmēr bija licies, ka tas ir ļoti grūti, bet tagad saprotu – ja tikai ir apgūtas iemaņas, kūpināšanas process nemaz nav tik sarežģīts!” par Tradicionālo prasmju skolā uzzināto gandarīta liepājniece Inese Leitāne. Pāvilostā piedzīvotais viņai ļāvis beidzot saprast, cik milzīga ir atšķirība starp svaigu tikko karsti nokūpinātu zivi un to, kas nopērkama veikalā, kā arī devis apņēmību pašai šo procesu kādreiz izmēģināt. “Tas bija ļoti labi!” I. Leitāne kodolīgi novērtē Tradicionālo prasmju skolas doto iespēju. Tomēr viņu pārsteidzis, ka skolai apmeklētāju nemaz nav bijis tik daudz, lai arī nekāda skolas nauda nebija jāmaksā – šos pasākumus visā Latvijā rīkoja Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra.

Taču skolas koordinatore Pāvilostā, Novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova vērtē, ka atsaucība ir bijusi liela. Kūpināšanas prasmes, verot butes, reņģes un nēģus, mācījušies ne tikai liepājnieki, bet arī jūrkalnieši, ogrēnieši, saldenieki, kuldīdznieki, pat rīdzinieki. Apmeklētāju vidū bijuši arī pāvilostnieki, tiesa, vairāk tie, kam saknes citās Latvijas malās, tāpēc zivju gatavošana nav pavisam pašsaprotama nodarbe.

I. Kurčanova īpaši uzteic Daini Birģeli, kurš trīs sestdienas braucis uz Pāvilostu no Ogres, lai visas gudrības iemācītos tik labi, cik vien iespējams, un varbūt ar laiku tās izmantotu, uzsākot pats savu uzņēmējdarbību. Muzeja vadītāja piebilst, ka vēl viens ieguvums no šīm nodarbībām varētu būt arī ēšanas paradumu maiņa tā sauktajā pikniku sezonā – tradicionālo šašlika spainīšu vietā varētu nākt zivju cepšana. Tāpēc, iespējams, pagājušajā sestdienā notikusī nodarbība Pāvilostā tomēr nebūs pēdējā – I. Kurčanova jau domā, kā tādas turpināt, izmantojot brīdi, kamēr ļaudīm ir interese.

Pēdējās Tradicionālo prasmju skolas nodarbības sestdien notika arī Rucavā un Otaņķos. Bet šosestdien visi laipni aicināti uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur vienkopus satiksies visi projektā iesaistītie amata meistari un viņu mācekļi. Būs amata demonstrējumi, kopīga lustēšanās pie ugunskura un meistaru sumināšana, informē Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra.

Uzziņai

Butes apaļas un kūpināšanai īsti derīgas ir apmēram no augusta.
Karstā kūpināšana prasa dažas stundas.
Aukstā kūpināšana var aizņemt pat trīs dienas.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Ne viens vien Pāvilostas kūpināšanas skolas apmeklētājs, prom dodoties, teicis: pamata gudrības apguvis, mēģinās pie tāda garduma tikt arī paša spēkiem.