Tā jau nu gan nav, ka mūsu zemītē zemnieki, kā to nesen “Latvijas Avīzē” viszinoši apgalvojuši tautpartijnieki Aigars Kalvītis un Gundars Bērziņš, tikai un vienīgi ar moderniem un dārgiem traktoriem un lielām investīcijām bruņojušies vēlas strādāt. Daudzviet centieni ir daudz pieticīgāki. Tur, sienu pļaujot, gluži labi iztiek ar zirgu pļaujmašīnu vai pat rokas izkapti, taču pļavas un tīrumus uztur kārtībā un no tiem atsacīties par labu ieceļotājiem nedomā.

Videi draudzīgais virziens ir saglabāts

Labs piemērs šajā ziņā ir Elgai un Alfredam Niedoliem piederošie “Žūrnieki” Otaņķu pagastā, kur saimniekošana jau vairāk nekā divus gadu desmitus tiek veikta ar videi draudzīgiem paņēmieniem. Par bioloģisku gan to pēdējā laikā nosaukt vairs nevarot, jo, gadiem ejot, saimniecības sertificēšanas formalitāšu kārtošana esot kļuvusi tik dārga, ka divi pensionēti cilvēki to nevarot atļauties darīt.

Taču papīru trūkums abiem netraucējot joprojām saglabāt ekoloģijai nekaitīgu darbošanās virzienu. Savās platībās viņi, tāpat kā tas notika agrāk, tikai mazākos daudzumos, jo krities pieprasījums, audzējot aromātiskos zāļu tējas augus, kas domāti cilvēku veselības vairošanai, kā arī smaržīgas piedevas lopbarībai, kas veicina mājdzīvnieku attīstību un paaugstina to ražīgumu. Jau patalban pažobeles esot piekarinātas ar nātru un viengadīgo kārklu dzinumu slotiņām, kas vēlāk tikšot liktas lietā.

Trīs zaķi ar vienu šāvienu

Ņemot vērā, ka ganāmpulks “Žūrniekos” nav nekāds dižais, jo tur kopj tikai divas kaziņas un trušus, lopbarības savākšanas darbus kļuvis iespējams pakārtot citām vajadzībām. Jau pērn un aizpērn Alfreds un Elga esot ievērojuši, ka īsi pirms līgošanas viņam piederošās un lauku ziediem pārpilnās pļavas kuplā skaitā sākuši apmeklēt pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji. Viņi šeit ierodoties, lai sev sapītu Jāņu vainagus, jo citur, kur pļāvums satīts siena vai skābsiena ruļļos, to vairs nav bijis iespējams izdarīt.

Pret šādu nodarbi saimniekiem neesot nekādu iebildumu. Tieši otrādi, viņi to cenšoties visnotaļ veicināt, apzināti atstājot pirms Jāņu dienas savas vainagu pļavas nenopļautas. “Mūsu platības un vajadzības nav tik dižas, lai mēs to nevarētu atļauties darīt,” skaidroja sirmais vīrs. Arī pēc Jāņiem pietiekot laika, lai ar traktoriņam piekabinātu zirgu pļaujmašīnu lopbarības ievākšanas darbus paveiktu. Dēls Māris tādēļ arī esot pie vecākiem atbraucis. Viņš palīdzējis uzasināt izkaptis, un dienu pirms Pēterdienas pļavas nogāztas. Tādējādi, kā mēdz sacīt, ar vienu šāvienu Niedoli tikuši pie trim zaķiem. Viņi ļāvuši cilvēkiem tikt pie vainagiem, ievākuši uzglabāšanai staļļaugšā kazām un trušiem nepieciešamo sienu, kā arī sakopuši lauksaimniecībā izmantojamās platības, lai saņemtu Eiropas Savienības tiešos maksājumus.

Bet vakar Alfredu satikām lucernas laukā, kur viņš, vicinot izkapti un grābekli, gādāja garaušiem sulīgo barību. Atspiedies uz grābekļa, saimnieks skaidroja, ka pērn iesētā zaļbarības kultūra saaugusi kupla jo kupla un saturā esot olbaltumvielām bagāta. Tādēļ truši to labprāt graužot.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Alfredam Niedolam siena laiks esot sācies pēc līgošanas.