Trešdiena, 24. aprīlis Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jaunieši pirmo darba pieredzi gūst ārzemēs

Sešiem Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma (KLT) Cīravas teritoriālās struktūrvienības audzēkņiem mēnesi bija iespēja gūt praksi savās specialitātēs Vācijas pilsētā Šverinā. Tās laikā jaunieši gan iepazina jaunu kultūrvidi, gan pilnveidoja zināšanas citās jomās. Visi novērtē šo iespēju, tomēr pēc pāris nedēļām sapratuši, ka pietrūkst māju Latvijā.

Jaunieši pirmo darba pieredzi gūst ārzemēs
Šī bija pirmā reize, kad jaunieši uz ilgāku laiku ieradās Vācijā, tāpēc pāris dienas viņi pavadīja, iepazīstot Šverinu. Viena no, viņuprāt, visskaistākajām vietām ir Šverinas pils. Attēlā no kreisās: skolotāja Maija Pētersone, Rūta Stūrīte, Mariss Kadaģis, Sabīne Sētiņa, Andris Štokmanis, Markuss Ķēde un Līga Paupe. (Foto: no personīgā arhīva)
Šī bija pirmā reize, kad jaunieši uz ilgāku laiku ieradās Vācijā, tāpēc pāris dienas viņi pavadīja, iepazīstot Šverinu. Viena no, viņuprāt, visskaistākajām vietām ir Šverinas pils. Attēlā no kreisās: skolotāja Maija Pētersone, Rūta Stūrīte, Mariss Kadaģis, Sabīne Sētiņa, Andris Štokmanis, Markuss Ķēde un Līga Paupe. (Foto: no personīgā arhīva)
20.02.2024 00:15

liepajniekiem.lv

Skolas drosminieki

Skolotāja un direktores vietniece audzināšanas darbā Maija Pētersone, kas pavadīja jauniešus uz Vāciju, paskaidro, lai gan galamērķī visi ieradās vienlaikus, viņa kopā ar diviem jauniešiem Latvijā atgriezās divas nedēļas agrāk nekā pārējie.

“Projektā piedalījās arī jaunieši ar īpašām vajadzībām – Līga un Andris. Pēc divu nedēļu prakses viņiem bija jāatgriežas mājās, un es viņus pavadīju. Pārējie jaunieši, var teikt, palika bez mammas,” smej M. Pētersone.

Šāds apmaiņas projekts notiek reizi gadā. Skolotāja M. Pētersone norāda, ka jaunieši projektam var pieteikties paši, taču arī skola izvirza kandidātus, kuriem mācībās ir augsti sasniegumi un labas sekmes.

“Vienmēr ir arī tādi, kurus skola virza projektam, bet viņi paši atsakās braukt.

Taču šoreiz jaunieši bija drosmīgi, un man šķiet, ka mums sanāca ļoti laba un draudzīga kompānija, tiešām likās, ka esam kā ģimene.”

Jaunieši kopā ar skolotāju M. Pētersoni Vācijā apmetās speciāli sagatavotā dzīvoklī, kuru cīravnieki izmantojuši arī iepriekšējos gados.

Viņiem bijusi gan sava virtuve, gan viesistaba ar televizoru un lielu stūra dīvānu.

Savukārt guļamistabas bija aprīkotas ar vairākām gultām – puiši gulēja vienā istabā, bet meitenes citā. “Man kā karalienei bija sava istaba!” atzīstas M. Pētersone.

Dzīvoklis atrodas ļoti tuvu centram, tāpēc uz savām prakses vietām visi tikuši pašu spēkiem.

“Mums šoreiz ļoti paveicās, jo ir bijušas reizes, kad citiem praktikantiem nācies līdz darbavietai braukt pat stundu un vairāk,” zina skolotāja.

Apguva jaunas prasmes

Jaunie praktikanti pastāsta, ka kopā pārstāvēja trīs izglītības virzienus, tāpēc bijušas arī trīs prakses vietas.

Andris Štokmanis un Līga Paupe mācās par pavāra palīgiem, bet Rūta Stūrīte un Sabīne Sētiņa – par pavārēm.

Savukārt Mariss Kadaģis un Markuss Ķēde apgūst lauksaimniecības mehanizācijas tehniķa specialitāti.

Andrim un Līgai prakses vieta bija sarūpēta vietējā Šverinas pansionātā.

“Mēs katru dienu veicām dažādus palīgdarbus – smērējām sviestmaizes, gatavojām saldos ēdienus, izdalījām pusdienas, mazgājām traukus utt.

Bija interesanti strādāt ar vācu pensionāriem. Citi bija lēnīgi, bet citi – ļoti žiperīgi!

Kopā ar mums pastrādāja arī skolotāja Maija,” pastāsta Andris.

Andris Štokmanis un Līga Paupe apgūst pavāra palīga profesiju. Izejot praksi Šverinā, jaunieši atzīst, ka visvairāk uztrenēja atmiņu, jo katru dienu bija jādara viens un tas pats, bet darba pienākumi tika izskaidroti vien pirmās pāris dienas. Foto: no personīgā arhīva

“Es vispār neesmu pavāre, esmu kordiriģente, mūzikas skolotāja pēc specialitātes. Man šis bija kas jauns. Katru rītu mums bija jāsasmērē septiņi baltmaizes un trīs rupjmaizes kukuļi – tas man tagad ir iekalts atmiņā.

Tagad tik labi un raiti mākam smērēt maizītes!”

smej skolotāja un piebilst, ka arī tik daudz trauku, cik viņiem nācās mazgāt, viņa vairs nekad neredzēs.

Maisīt desertus lielajos traukos gan bijis diezgan fiziski grūti. Atminoties darbu pansionātā, M. Pētersona atklāj, ka no vāciešiem varēja just sirsnīgumu.

Ārpusdarba aktivitātēm jauniešiem gan bija grūti atrast kopīgu laiku, jo, kamēr Līga un Andris darbu sāka septiņos no rīta un strādāja līdz diviem pa dienu, tikmēr Rūta ar Sabīni uz darbu devās vien pulksten 12.

“Oficiālais darbalaiks skaitījās līdz septiņiem vakarā, bet mums parasti iedeva kādus konkrētus darbiņus, un, kad tos pabeidzām, palaida mājās. Tāpēc darbalaiks katru dienu atšķīrās,” stāsta Sabīne.

Abas meitenes praktizējās Šverinas zivju restorānā “Lukas”. Sabīne gan novērojusi, ka biežāk klienti pasūtījuši gaļu, nevis zivis.

“Mūs tur apmācīja. Rādīja, kā pareizi virtuvē darīt visādas lietas.

Mēneša laikā apguvām arī jaunus griešanas veidus, kas bija interesanti,”

par praksi Vācijā pastāsta Rūta.

Ja pavāra profesiju apgūstošās jaunietes no darba mēdza palaist agrāk, tad lauksaimniecības mehanizācijas tehnikas speciālistu pieredze bija pavisam atšķirīga, jo puišus darbā mēdza paturēt ilgāk.

Jaunieši pastāsta, ka, strādājot autoservisā, izveidoja labu kontaktu ne tikai ar jaunajiem kolēģiem, bet arī ar servisa īpašnieku, kurš viņus uzaicināja uz savām mājām, lai kopīgi paceptu gaļu.

“Izdevās izmēģināt arī dažas izklaides vietas. Bijām aizgājuši uz boulingu un “Jump Space” batutiem, kas mums bija kaut kas jauns un interesants. Pārsvarā gan spēlējām kārtis vai dažādas spēles, kuras mums bija atstātas dzīvoklī. Beigās jau sāka pietrūkt Latvijas un draugu,” pastāsta Sabīne.

Viņai piekrīt arī pārējie ceļotāji. Vienīgi Andris atzīst, ka labprāt Vācijā būtu uzturējies nedaudz ilgāk, kaut vai vien tās divas nedēļas, kuras pazaudēja, atgriežoties Latvijā agrāk.

Augstāks līmenis

Markuss ir pārliecināts, ka Vācijā darba kvalitātes līmenis ir augstāks nekā Latvijā.

“Manuprāt, tur pieeja darbam ir nopietnāka un vairāk domā par klientiem. Līdz ar to arī attieksme pret darbiniekiem un cilvēkiem ir labāka,” norāda jaunietis.

Tam, ka Vācijas uzņēmumā bija lieliski darba apstākļi, piekrīt arī Andris.

“Es esmu strādājis dažās Latvijas virtuvēs, un, tagad redzot, kā ir Vācijā, liekas, ka pie mums nav tik labi sanitārie darba apstākļi. Piemēram, tur grīdas mazgā gan pēc darba, gan arī pusdienlaikā. Latvijā, cik esmu redzējis, to mēdz darīt tikai pēc darba, kas dažkārt ir ļoti vēlu.”

“Cilvēku attieksme ir lielākā atšķirība starp Latviju un Vāciju.

Smaids viņu sejās ir citādāks nekā mūsējiem, jo latvieši diemžēl nav tik atvērti un draudzīgi pret svešiniekiem, garāmgājējiem.

Vienīgais, kur pie mums to var redzēt, ir veikalos, bet, manuprāt, tā nav patiesa laipnība,” piebilst M. Pētersone.

Vienīgais, kas jauniešus un skolotāju pārsteidza, padzīvojot un pastrādājot Šverinā, ir tas, ka angļu valodu tur neviens nemaz tik ļoti labi nepārzina un neizmanto.

“Mani jaunieši visi labi runā angliski. Komunikācija ar vāciešiem un mūsu vietējo projekta koordinatoru bija laba, bet ar mums centās runāt vāciski. Es pati reiz biju mācījusies vācu valodu, un tagad man bija iespēja atkārtot savas prasmes. Runājusi es nebiju ļoti sen, bet vārdus zināju. Tad nu bija jādomā, kā pareizi salikt teikumus,” smej skolotāja.

“Ar mums darbā vairāk runāja vācu, nevis angļu valodā. Pirmās trīs dienas bija grūti saprast, ko no mums grib. Bet visi bija laipni, saprotoši,” piebilst Andris un atzīmē, ka visi bija pacietīgi, ja viņiem uzreiz bija grūti kaut ko saprast.

Līga piebalso: “Ja viņi nemācēja pateikt mums kaut ko angliski un mēs viņus nesapratām vāciski, tad viņi vienkārši parādīja, kas mums jādara, daudz žestikulēja.

Bet es izmantoju izdevību iemācīties jaunus vārdus vācu valodā.”

“Man šķiet, ka vairāk par komunikācijas prasmēm, ko varēja uztrenēt, es novērtēju to, kā ir būt mājās. Arī to, ka Latvijā es jebkurā brīdī varu satikt savus draugus. Kad mēnesi katru dienu redzi vienus un tos pašus cilvēkus, tad beigās nemaz vairs negribas viņus redzēt. Noteikti neteiktu, ka man būtu uzlabojusies angļu valoda, bet vācu gan,” atzīst jaunākais projekta dalībnieks Markuss.

Puisis pastāsta, ka kaut kādus vārdus vācu valodā zinājis jau pirms tam, jo daži esot bijuši līdzīgi norvēģu valodai, kuru jaunietis pārzina.

“Es kaut ko vāciski sapratu, kaut ko arī centos atbildēt viņu valodā. Bet beigās viņiem laikam sāka šķist, ka labi komunicēju vāciski, jo ar mani sāka runāt tikai vācu valodā. Tad gan es vairs neko nesapratu!” smejot atzīst Markuss.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz