Dziesminieka Kārļa Kazāka un viņa domubiedru muzikālais ceļojums “Velomūzika” šovasar min pedāļus pa Kurzemes ceļiem. Kandavas, Zirņu, Kazdangas un Medzes pagastā, Pāvilostā un Sārnatē nedēļas garumā viņi mūziku maina pret naktsmājām un dāvina klausītājiem. “Vārds “piedzīvojums” visprecīzāk raksturo visu kopumu,” atklāj K. Kazāks.

“Labdien, gribu ēst!”

Viena no koncertu vietām – Tāšu muiža, kur uzstāšanās palaimējusies pēdējā saulainajā dienā pirms solītās lietainās nedēļas. “Tā vienkārši sanāca. Kā – Kazāku nevaram uzņemt? Ja mums vieta ir viņus izguldīt, tad varam atļauties,” “Kurzemes Vārdam” pastāsta Juris Zviedrāns. Viņš bijis uz vairākiem dziesminieka koncertiem, kurus uzskata par izciliem. Tāšu muiža vienmēr atvērta šādiem pasākumiem, tikai laiks šobrīd tāds dīvains. “Cilvēku ļoti daudz, lai gan cerējām, ka tik daudz neatbrauks. Ir tādi, kas jau bijuši Tāšu muižā, ir tie, kuri parasti apmeklē šos pasākumus. Protams, arī tie, kuriem Kārlis ir magnēts, jo mūzika ir fascinējoša,” saka saimnieks.

Pirms deviņiem gadiem Kārlis ar draugiem izdomājuši, ka vajag pabraukāties. “Kā mēs tā brauksim – paņemam līdzi mūzikas instrumentus?” klausītājiem “Velomūzikas” pirmsākumus atklāja dziesminieks. Viņa ģitāra nobraukusi pa Latviju 4700 kilometrus. “Pirmajā gadā kādi 500 kilometri nobraukti. Forši izdevās, nu arī pietiks. Taču pienāca Ziemassvētki, sākām atcerēties, kas vasarā bijis. Tad izbrauksim vēl vienu gadu,” stāsta Kārlis, un tā viņi brauc joprojām. Sākumā vairāk novērtējuši skaisto dabu, bet tagad īpaša šķiet pati kopā būšana.

Kārļa dzimtā puse ir Kārķi – starp Valku un Rūjienu. Ziemeļvidzemes cilvēki esot ļoti atturīgi. Mamma gan nāk no Vandzenes, un bērnībā Kārlim tie mammas radi nepatika, jo pārāk tieši. Viņš secinājis, ka, ienākot Kurzemes sētā, neesot jāstāsta, kas esi, no kurienes nāc un kāpēc. Vajag teikt – labdien, es gribu ēst! Jo kurzemnieki visu acīs pasakot uzreiz. Tas, cik mēs Latvijā esam dažādi, esot pats brīnišķīgākais, ko piedzīvot šādos braucienos, viņš uzskata.

Mierīgi, klusi, prātīgi

Sakot paldies atsaucīgajiem Tāšu muižas saimniekiem, Kārlis aicina pacelt roku visiem, kuri pirmo reizi iegriezušies muižā. To dara lielākā daļa klātesošo.

“Mēs neesam kurzemnieki,” no aprunāšanās ar “Kurzemes Vārdu” pēc koncerta mēģina izsprukt Laila, Kristiāna un Ketija. Kurā novadā tad ir tik kautrīgi ļaudis, kas domā, lai labāk kāds cits ar presi parunā? “Kā jau Kārlis teica – Ziemeļvidzemē,” atzīstas Laila. Viņas ir no Smiltenes, braucot uz “Velomūziku” katru gadu. “Pagājušajā gadā bijām Latgalē. Izdomājam paši, ka kaut kur brauksim, un braucam. Tāšu muižā esam pirmo reizi, ļoti skaista vietiņa,” priecājas ceļotājas.

“Muižu taisām pa drusciņai, neskrienam,” par īpašuma atjaunošanas jaunumiem stāsta J. Zviedrāns. “Šogad uztaisīti celiņi jeb pēdējā, trešā kārta. Pagājušajā un aizpagājušajā gadā sākām. Mums ir pirmā puķu dobe ar dekoratīvajām maliņām. Sevi cienošām puķu dobēm kādreiz tādas bija. Restaurējam logus, domājam, ka līdz rudenim ieliksim. Bijām atdevuši to darīt Rīgā, bet tur nomarinēja un vēl nevarējām dabūt atpakaļ. Nu esam dabūjuši un darām paši. Nav, kas taisa, visi ir ļoti aizņemti. Citādi – nekādas vainas. Saule spīd, šogad drusku vairāk lietus nekā iepriekšējās vasarās.”

Cilvēki braukuši apskatīt Tāšu muižu arī ārkārtējās situācijas laikā. “Pie mums jau ierodas nevis vienkāršie ceļotāji, bet cilvēki, kuriem interesē konkrētas lietas. Bija igauņi, bija vācieši,” saka saimnieks. Šeit uzņemt tūristus esot vaļasprieks. Cik ierodas, par tiem prieks.

Klausītāju vidū arī Tāšu muižas kaimiņi tepat no ezera otra krasta – “Maztāšiem” – mākslinieki Iveta un Reinis Kuncīši. “Zinājām, uz ko nākam. Koncertu pieved gandrīz sētā,” atzīmē Reinis. Iveta saka, ka koncerts brīnišķīgs: “Mierīgi, klusi, prātīgi, man likās ļoti garīgi.” Par K. Kazāka faniem viņi gluži sevi nesauc, taču esot bijuši viņa koncertā Sabilē pirms pāris gadiem.

Zemenes dāvanā

K. Kazāks no klausītājiem neslēpj, ka karstais laiks un grants celiņi, arī divriteņu stumšana pa rudzu laukiem nogurdina. Tomēr iespaidi Kurzemē kolosāli, viņš apliecina “Kurzemes Vārdam”: “Pagaidām maršruts neliek vilties. Tāda milzīga sirsnība, īpaši naktsmājās, man patiesībā negaidīti. Daudz ļaužu, ar visu to, ka es centos tā baigi nepopularizēt šogad braucienu, lai nesataisa kaut kādas nepareizības. Kurzeme pati… šodien vien no Valtaiķu puses pa mazajiem celiņiem uz Durbi, caur Vecpili. Tik skaistas vietas!” Bez tieša uzdevuma nekad neiebrauktu šajos nostūros. Pagaidām šis esot brīnišķīgs piedzīvojums un gan jau būs tāds līdz galam, domā Kārlis.

Tie, kas ir dzirdējuši par “Velomūzikas” notikumu, labprāt piesakoties dot naktsmājas. “Tad, kad mēs tikai sākām, Kurzeme bija grūtākā naktsmāju vieta,” atklāj K. Kazāks. “Cilvēki nezināja, kas tas ir, un tad kurzemnieks ir tāds… ne jau aizdomīgs, bet, nu, “priekš kam?”” Bijis liels pārsteigums, kad pēc aicinājuma publicēšanas sociālajos tīklos uzreiz bijušas sarunātas visas vajadzīgās naktsmājas. Bijis pat vairāk piedāvājumu, nekā nepieciešams, nācies atteikt, ka jau ir atrasta vieta tepat netālu vai arī nevar piedāvājumu iekļaut konkrētajā maršrutā.

“Laika apstākļu ziņā šis ir vislabākais vakars, jo drusku vēsāks ir,” par muzicēšanu Tāšu muižā saka dziesminieks. “Vakar “Grigaļos” Kazdangā spēlējām, sāka līt. Saimnieki kopā ar viesiem paceļ netālu esošo telti, uzliek virsū. Mēs turpinām spēlēt, cilvēki zem lietussargiem klausās. Vietās, kur ir iespēja iemukt iekšā, mūkam iekšā. Reti mums trāpījies lietus, esam lutināti. Kopā ap septiņdesmit dienām muzicēts, bet lietus no tām traucējis kādās piecās.”

“Velomūzikā” viņa ceļabiedri mainās, jo visi jau nevarot dabūt konkrēto nedēļu brīvu. “Kāds uzmuzicē pāris dienas, pēc tam pievienojas kāds cits. Pašiem arī interesanti – citādi skan, kaut kas mainās,” viņš piebilst. “Velomūzikā” dzied arī Liepājas teātra aktrise Karīna Tatarinova. “Kārļa dēļ es iemācījos spēlēt ukuleli,” viņa saka. Pateicoties Karīnai, repertuārā ir arī tautas dziesmas no Liepājas puses.

Kur vēl ir neiepazīti Latvijas stūrīši, kurp doties citus gadus? Tādi esot tepat, jebkurš blakus celiņš. “Jebkurš jauns ceļš ir cits piedzīvojums. To ir grūti aptvert, bet, ar riteni braucot, tu esi tik ļoti klāt. Atceries tās vietas kā tādu sapni un zini, ka, braucot pa blakus ceļu, būtu citi cilvēki un pārsteigumi. Šodien Vecpils veikaliņā iegājām, nopirkām ūdeni. Pārdevēja, neko nesakot, uzdāvina zemenes. Un tad mēs ejam nodziedāt dziesmu. Tie ir mirkļi, kas braucienu padara krāšņu,” saka Kārlis.

16Skatīt galeriju