Ceturtdiena, 18. augusts Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Joprojām neliek mierā Durbes upes izteku

Vēl nav atrasts vainīgais, kurš jūnija vidū aizbēra Durbes upes izteku no Durbes ezera, notiek izmeklēšana, taču Valsts vides dienests (VVD) 20. jūlijā patvaļīgas darbības atklāja atkārtoti – kāds nelikumīgi atracis izveidoto upes iztekas aizsprostu.

Joprojām neliek mierā Durbes upes izteku
Foto: no Valsts vides dienesta Facebook konta
03.08.2022 06:00

liepajniekiem.lv

“Šādas nesaskaņotas un nepārdomātas darbības jau atkārtoti rada kaitējumu videi,” pauž VVD.

Izvērtējot riskus un veicot hidroloģisko parametru aprēķinus, dienests lēmis upes atrakšanu veikt pēc mazūdens perioda beigām (bet ne vēlāk kā līdz septembra nogalei), tādā veidā pēc iespējas mazāk kaitējot zivju resursiem.

Šobrīd VVD veicis akmeņu krāvuma atjaunošanu ar mērķi samazināt pārmērīgu ūdens aizplūšanu no Durbes ezera.

“Pašvaldība ir pasūtījusi projektēšanu ūdens līmeņa regulēšanai – zivju ceļa izbūvei, lai nodrošinātu zivju migrāciju un atrisinātu problēmu, kas saistīta ar Durbes ezera ūdens līmeņa pazemināšanos.

Tāpat sadarbībā ar pašvaldību tiks lemts par notikuma vietas norobežošanu, lai nepieļautu atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu,” informē VVD.

Norobežošana esot praktiski neiespējama, norāda Dienvidkurzemes novada pašvaldībā, jo līdz iztekai ir ERAF projektā atjaunots ceļš un stāvlaukums, kas nodrošina ērtu piekļuvi makšķerniekiem. Šai vietā bez šķēršļiem varot pārvietoties jebkura tehnika, kas spējīga veikt iztekas aizrakšanu vai atrakšanu.

Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi minimālā ūdens līmeņa regulatora izbūvei, kas ir akmens/betona konstrukcijas slieksnis ezera normālā ūdens līmeņa saglabāšanai mazūdens periodā.

Lai nodrošinātu zivju migrācijas iespējas šajā periodā no Durbes upes augšgala Durbes ezerā, konstrukcijas risinājums paredz arī zivju ceļa izbūvi, pastāsta Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore.

“Tā kā dokumentācijas izstrāde šobrīd vēl ir procesā un nav zināmi visi nosacījumi šāda regulatora izbūvei, tad arī par izmaksām spriest vēl ir pāragri,” viņa atzīmē.

Plānots piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu, tiklīdz būs pieejama atbilstoša aktivitāte.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz