Pirmdien Jūrmalciemā, jūras krastā atkal izskalota beigta mežacūka. Tās ķermenis savākts, taču kāpās apraktās mežacūkas un roņa mirstīgās atliekas joprojām atrodas turpat, “Kurzemes Vārdu” informē Jūrmalciema iedzīvotāja “Jauno Kadeģu” saimniece Maira Cibule.

Pārtikas un veterinārais dienests apstiprina, ka par beigtajiem meža dzīvniekiem atbildīga vietējā pašvaldība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt dzīvnieka savākšanu ar specializēta uzņēmuma starpniecību. PVD informē, ka Dienvidkurzemē ir divas firmas, kas sniedz šādus pakalpojumus – atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eko Kurzeme” un SIA “Reneta”.

Sazinoties ar šīm firmām, noskaidrojās, ka neviena no tām beigtas mežacūkas Nīcas novadā nav vākušas. “Nīcas novadā pēdējo mēnešu laikā esam savākuši tikai roņus,” atceras SIA “Eko Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons. Savukārt SIA “Reneta” menedžere Olita Gucāne noliedz, ka pēdējā laikā no Nīcas novada būtu atvesti beigti meža dzīvnieki. “Aprīļa mēnesī nodots zirgs,” atminas O. Gucāne, piebilstot, ka šis lops savākts no kādas privātpersonas un pakalpojums veikts par velti. “Lauksaimniecības dzīvnieku utilizēšana ir bez maksas. Par viena meža zvēra savākšanu jāmaksā 20 latu. Noslēdzot līgumu ar dzīvnieku patversmi, par tonnu ir 130 latu,” klāsta uzņēmuma pārstāve. Beigtos dzīvniekus SIA “Reneta” nogādā utilizēšanai Lietuvā. 

Savdabīgā situācija ar jūras krastā izskalotajām mežacūkām – pēc jūrmalciemnieku teiktā, to krastā bijis vairākas – patiesi izbrīna arī Dienvidkurzemes virsmežzini Jāni Iesalnieku. “Pirmo reizi dzirdu šādu faktu un man pat nav versiju, kāpēc tā noticis. Atceros, ka 1983. gadā pie Jūrkalnes izskaloja beigtas mežacūkas, un tad ieradās speciāla komisija, kas ņēma analīzes, bet nekādu jēdzīgu secinājumu neizdarīja,” gadījumu izklāsta J. Iesalnieks. Viņš piebilst, ka mežacūkas ļoti mīl ūdeni un, iespējams, peldoties pārvērtējušas savus spēkus un noslīkušas. “Taču šai versijai nav pierādījumu, tur jābūt papildu iemesliem. Toreiz Jūrkalnē mežacūku pēdas veda uz minerālmēslu noliktavu. Viņas esot saēdušās tos, sākusies dedzināšana kuņģī, un viņas metušās jūrā. Pie minerālmēsliem tikušas kolhoza nolaidības dēļ, taču tagad diez vai tā varētu būt, jo zemnieki tos netur vaļējus,” spriež virsmežzinis.

Savukārt Pāvilostas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons atceras, ka aptuveni pirms trīs gadiem arī šeit jūras krastā izskalotas beigtas mežacūkas.

Kāds rūdīts kuģa kapteinis sakās esam redzējis, ka mežacūkas mēģina pārpeldēt jūru. Vēl pastāvot versija, ka mežacūkas bridušas pa upi un, straumes parautas, aizskalotas līdz jūrai. Tomēr arī šī versija esot maz ticama.

Dana France,
“Kurzemes Vārds”