Ligita Kupčus-Apēna, Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Agrāk bija rinda
Ingrīda stāsta, ka nu jau ir gadījies, ka ģimene jau pieteikusies, un sola nākt, bet drīz pēc tam bērnam atradusies vieta pašvaldības bērnudārzā.
Uz oktobri ”Vinnijā” pieteikušās divas pusotru gadu vecas meitenītes. ”Jā, ir tāda neziņa – nevar zināt, kā un cik bērniņu būs,” savas sajūtas raksturo I. Trankale.
Viņa vienlaikus varot uzņemt piecus bērniņus.
”Ar pieciem mazulīšiem darba ir pilnas rokas,” viņa smaidot teic.
Tomēr arī tad, ja bērns mācību gada sākumā paliek pie aukles, nav garantijas, ka tā būs visu gadu.
Pērn I. Trankale pirmo reizi pieredzējusi situāciju, kad bērns uz pašvaldības bērnudārzu uzaicināts mācību gada vidū. Par līdzīgiem gadījumiem stāstījušas arī citas aukles.
Vasarā mammas interesējušās par iespēju bērnu vest tikai uz dažām stundām dienā, – lai mazais pierastu pie citiem bērniem, kopā rotaļātos, bet mammai tikmēr būtu dažas brīvas stundas.
Tāpēc I. Trankale domā septembrī izmēģināt un piedāvāt rotaļu grupiņu.
Aukles, viņasprāt, ģimenēm būs vajadzīgas arī turpmāk, lai arī vietas pašvaldības bērnudārzos atrodas. Īpaši pieprasītas aukles esot reizēs, kad bērns saslimis un bērnudārzu apmeklēt nevar, bet vecākiem jādodas uz darbu.
Savukārt aukle Linda (vārds mainīts) pagājušā gada augustā uz bērnudārziem palaidusi savu pēdējo pieskatāmo bērnu grupiņu, kurā iesākumā bija četri, vēlāk pieci mazuļi vecumā no pusotra gada.
Šobrīd Lindai ir privāta sadarbība vairs tikai ar vienu ģimeni.
”Izskatu citus variantus, ko darīt, meklēju piedāvājumus. Pirms dažiem mēnešiem biju uz kursiem tieši pašvaldības auklēm.
Daudzas sūdzējās – tikko noslēdzot līgumu, tā uzreiz zvanot no bērnudārza, jo vieta radusies. Arī redzu sludinājumus Facebook, ka mājdārziņi visu laiku meklē auklējamos,” pauž pieredzējusī un savulaik pieprasītā auklīte.
Runājot par to, ko darīs tālāk, Linda teic: ”Saprotu, ka vienu bērnu pieskatīt tiešām ir tikai kā papildus darbs. Ja būtu iespēja, strādātu kaut vai par sākumskolas skolotāja palīgu.
Varbūt būs papildus jāmācās par pirmsskolas skolotāju. Apsveru vēl dažādus variantus, tostarp veikalā strādāt.”
Sarakstā par divām auklēm mazāk
Liepājas sertificēto aukļu datubāzē, ko veido Liepājas Izglītības pārvalde, reģistrētas 35 aukles, taču jau rudenī šis skaits un arī pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem varētu mainīties.
Liepājas Izglītības pārvaldes Bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēju administratore Laura Brūna teic, ka precīzāks priekšstats būs septembrī un oktobrī, kad bērni būs sākuši gaitas pirmsskolas izglītības iestādēs un varēs redzēt, kā situāciju ietekmējusi arī atjaunotā bērnudārza ”Kriksītis” atvēršana un grozījumi saistošajos noteikumos, kas atļauj pirmsskolas izglītības iestādēm uzņemt bērnus pirms pusotra gada vecuma.
”Tas, protams, ietekmē to, cik daudz darba būs auklēm,” viņa skaidro.
Jau šobrīd zināms, ka divas aukles no septembra savu darbību pārtrauks.
Pieprasījumu ietekmē arī līdzfinansējuma nosacījumi. Pašvaldības atbalstu aukles pakalpojumam ģimene var saņemt tikai tad, ja bērnam nav piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.
Ja ģimene tomēr vēlas izmantot aukles pakalpojumu, par to jāmaksā pašiem. Tas var būt vēl viens iemesls, kāpēc vecāki izvēlas pirmsskolas izglītības iestādi un pieprasījums pēc auklēm sarūk.
Savulaik piedzīvotā lielā interese par tā sauktajiem auklīšu kursiem šobrīd ir diezgan kritusies,
taču ne pavisam, stāsta Mācību centra ”BUTS” Liepājas filiāles vadītājs Mārtiņš Trumars.
”BUTS” ir viena no tām iestādēm, kur pēc 40 stundu kursu apguves var iegūt profesionālās pilnveides apliecību bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanā.
”Kursos apskata un iemāca pamatlietas, kas jāzina gan auklēm, kā arī ir vērtīgas pašiem vecākiem, audzinot un rūpējoties par savu bērnu,” pastāsta M. Trumars.
Tāpat kursi ir noderīgi ne vien tiem, kuri sniedz bērnu pieskatīšanas pakalpojumus privāti, par pieejamo līdzfinansējumu, bet arī tiem, kuri vēlas rīkot nometnes un arī auklēm, kuras strādā pašvaldību bērnudārzos.
Taču ne vienmēr un visur pašvaldību pirmsskolas iestādēs prasība pēc šādu kursu apguves ir.
Mājdārziņš kā glābiņš
Violetas ģimene būs viena no tām, kas septembrī sāks izmantot aukles pakalpojumu. ”Manam bērnam 10. septembrī paliks gads, bet jau no 2. septembra sāksim iet mājdārziņā.
Pašvaldības bērnudārzā mums sola vietu pēc jaunā gada. Protams, gribētos tikt, jo tas būtu ekonomiski izdevīgāk, taču šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir,” stāsta māmiņa.
Izvēlēto mājdārziņu viņai ieteikusi krustmeitas mamma, kura, būdama vientuļā māte, arī atgriezās darbā, kad bērnam bija 11 mēneši.
”Meklējot informāciju par šādiem dārziņiem, redzēju, ka izvēle ir, tomēr tā nav liela. Ne visur uzņem tik mazus bērnus, kuri vēl nestaigā. Mūsu izvēlētais mājdārziņš atrodas otrā pilsētas pusē, taču situācijā, kad citu iespēju nav, tas ir ļoti labs variants.”
Par mājdārziņiem kopumā Violeta dzirdējusi galvenokārt labas atsauksmes. Daudzi viņai ieteikuši bērnu tur atstāt pēc iespējas ilgāk, jo grupiņās ir mazāk bērnu un katram iespējams veltīt vairāk uzmanības.
”Par pašu ikdienu mājdārziņā varēšu spriest tikai septembra beigās, bet manā situācijā tas tiešām ir glābiņš – gan finansiāli, gan emocionāli.
Man vairs nebūs jādomā, ar ko šoreiz sarunāt bērna pieskatīšanu, vai vecvecāki tiks galā ar mazo ”enerģijas ģeneratoru”, un atkal jārunā ar darba devēju par to, ka darbā ieradīšos vēlāk vai būšu spiesta aiziet ātrāk. Turklāt mājdārziņš ir finansiāli izdevīgāks par privāto aukli – salīdzinot izmaksas, tas sanāk aptuveni uz pusi lētāk.”
Par pieprasījumu nesūdzas
”Kurzemes Vārds” skaidroja arī, kāda situācija ar aukļu pakalpojumu ir Dienvidkurzemes novadā. Tur ģimenēm, kuru bērns pusotra gada vecumā vietu trūkuma dēļ netiek pašvaldības bērnudārzā, ir pieejami vairāki risinājumi, stāsta Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvaldes speciāliste Dzintra Gutāne.
Galvenais nosacījums – bērnam jābūt reģistrētam rindā uz vietu kādā no novada pašvaldības bērnudārziem.
Ja pusotra gada vecumā vietas nav ne dzīvesvietai tuvākajā, ne citā bērnudārzā līdz 20 kilometru attālumā, ģimene var izmantot apmaksātu vai daļēji apmaksātu bērnu uzraudzības pakalpojumu.
Viena iespēja ir reģistrēta aukle, kur daļu izmaksu sedz vecāki, bet vairāk nekā 200 eiro – pašvaldība. Otra iespēja ir Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta un pašvaldības pilnībā apmaksāts pakalpojums aptuveni 428 eiro apmērā.
Šajā gadījumā vecākiem jāsedz tikai ēdināšanas izmaksas.
Kuru variantu izvēlēties, atkarīgs no pašas ģimenes vajadzībām un ikdienas situācijas.
Tikai pašvaldības līdzfinansējumu šobrīd izmanto divas ģimenes. Vienā gadījumā bērnu pieskata vectētiņš, otrā – vecmāmiņa. Abiem bija jāapgūst aukļu kursi, jāsaņem attiecīga apliecība un jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Savukārt ESF+ projektā sākotnēji bijušas 11 aukles – divas Grobiņā, pārējās Liepājā. Tagad Grobiņā palikusi viena aukle, stāsta Dz. Gutāne.
Dienvidkurzemes novada projektu vadītāja Ilva Markus-Narvila piebilst, ka projekts turpināsies līdz 2029. gada beigām. Katrai projektā iesaistītajai auklei pašlaik ir divi vai trīs bērni no Dienvidkurzemes novada.
Aukļu piedāvājums ļauj vecākiem izvēlēties ģimenei ērtāko variantu – tuvāk dzīvesvietai vai darbavietai, kā arī atbilstoši citām vajadzībām.
Visbiežāk pakalpojumu izmanto Grobiņā un tās apkārtnē dzīvojošās ģimenes.
”Mums situācija ar pieprasījumu un piedāvājumu ir stabila. Ja iepriekš jūnijā līgumu nebija, tad šogad ir. Un līgumu mums ir vairāk nekā projekta pirmajā gadā,” teic I. Markus-Narvila.
Arī Dz. Gutāne pagaidām neredz pamatu domāt, ka aukļu pakalpojums novadā drīzumā kļūs nevajadzīgs. ”Varbūt pienāks diena, kad, samazinoties bērnu skaitam, auklītēm pieskatāmo būs mazāk.
Taču Grobiņā ienāk dzīvot jaunas ģimenes, tādēļ domāju, ka bērnu uzraudzības pakalpojumi noteikti būs aktuāli,” viņa saka.
Jāņem vērā arī tas, ka jaunākā vecuma bērnu grupās vietu skaits ir ierobežots – tajās ir 12 bērnu, tāpēc atsevišķos periodos var veidoties vietu trūkums.
Bērnu skaits, kuri saņem aukļu pakalpojumu
| Mēnesis | 2023 | 2025 | Izmaiņa |
| Janvāris | 133 | 125 | –8 |
| Februāris | 145 | 135 | –10 |
| Marts | 150 | 138 | –12 |
| Aprīlis | 153 | 148 | –5 |
| Maijs | 161 | 157 | –4 |
| Jūnijs | 166 | 158 | –8 |
| Jūlijs | 168 | 157 | –11 |
| Augusts | 196 | 167 | –29 |
| Septembris | 86 | 37 | –49 |
| Oktobris | 81 | 50 | –31 |
| Novembris | 92 | 63 | –29 |
| Decembris | 104 | 79 | –25 |
Avots: Liepājas Izglītības pārvalde
Vienmēr ir labi, ja ir izvēles iespējas
Daina Kājiņa, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja
Latvijā pirmsskolas izglītība sākas no pusotra gada vecuma, un pēdējos 20 gados lielajās pilsētās šis pakalpojums ne vienmēr ir bijis pietiekami pieejams.
Tāpēc pašvaldības, ilgstoši meklējot dažādus risinājumus, attīstījušas arī aukļu pakalpojuma līdzfinansēšanu.
Dažkārt aukļu pakalpojums tiek piedāvāts arī kā mājdārziņš, kur vienlaikus tiek pieskatīti vairāki bērni.
Tam valstī ir izveidots arī atsevišķs regulējums, tostarp higiēnas prasības.
Es pati kā trīs bērnu mamma teiktu – vienmēr ir labi, ja vecākiem ir izvēles iespējas. Jo lielākas tās ir, jo atbildīgāk ģimene var pieņemt lēmumu, kas konkrētajā situācijā tai ir piemērotākais.
Tāpēc, manuprāt, gan pirmsskolas izglītībai, gan aukļu pakalpojumam būtu jāpastāv līdzās.
Vienlaikus es ļoti aizstāvu tieši kvalitatīvas agrīnās izglītības nozīmi. Sabiedrībā diezgan bieži valda uzskats – ko tad ar tik mazu bērnu dara, viņš jau tikai jāpieskata. Taču tā gluži nav.
Izglītība un kvalificēts personāls šajā vecumā ir ārkārtīgi nozīmīgi.
Pēdējos gados daudz tiek runāts arī par adaptācijas laiku bērnudārzā – cik tas ir nozīmīgs un cik svarīgi ir bērnu pakāpeniski iepazīstināt ar jauno vidi, lai līdzās būtu profesionāli cilvēki, kuri palīdz viņam iejusties.
Šie pirmie mirkļi ir ļoti nozīmīgi, lai arī nākamajos izglītības posmos bērnam klātos labāk.
Tajā pašā laikā ir ģimenes, kurās bērnam ir grūtāk uzreiz iejusties lielākā bērnu kolektīvā. Šādā situācijā aukles pakalpojums vai mājdārziņš ar nelielu bērnu skaitu uz kādu laiku var būt ļoti piemērots risinājums. Tāpēc es negribētu dot vienu kopīgu vērtējumu visiem – svarīgāk ir individuāli izvērtēt, kas konkrētajam bērnam un ģimenei ir vajadzīgs un aktuāls.
Man pašai pirms aptuveni 15 gadiem bija pārsteigums, uzzinot, ka, piemēram, Norvēģijā bērnudārzs ir pieejams jau no viena gada vecuma.
Sākumā domāju, – vai tiešām tik maziem bērniem būtu jāiet ”dārziņā”?
Mani kolēģi toreiz atbildēja ļoti vienkārši: ja ģimenei tas ir vajadzīgs, bērnudārzam jāspēj nodrošināt tāds pakalpojums, kas bērnam ir labvēlīgs un piemērots.
Noteikti arī daudzas aukles ir kvalificētas, un, iespējams, ka šo ceļu izvēlas arī skolotāji. Tāpēc es nekādā ziņā negribētu aukļu darbu pazemināt. Tomēr pati iestājos par kvalitatīvu agrīno izglītību.
Ja mēs runājam par iespēju pirmsskolas izglītību sākt agrāk par pusotru gadu, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka visiem bērniem obligāti būtu jāiet bērnudārzā no viena gada vecuma.
Vienai ģimenei pakalpojums var būt vajadzīgs no gada, citai – no gada un četriem mēnešiem. Bērni dzimst dažādos mēnešos, vecākiem dažādos laikos jāatgriežas darbā, tāpēc svarīgi pakalpojumu organizēt tā, lai ģimenēm tas būtu pēc iespējas ērts.
Ņemot vērā dzimstības rādītājus un to, ka bērnu skaits turpina samazināties, prognozes diemžēl nav optimistiskas. Es domāju, ka agrīnas pirmsskolas pieejamība var būt viens no demogrāfiskā atbalsta instrumentiem.
Ar pabalstu maksāšanu vien nepietiek.
Valstij ir svarīgi radīt jaunajām ģimenēm drošības sajūtu, lai tās varētu domāt gan par pirmo, gan nākamajiem bērniem. Esmu pārliecināta – ja ģimene zina, ka bērnam būs pieejams bērnudārzs tajā brīdī, kad tas būs nepieciešams, tas dod daudz lielāku drošību, pieņemot lēmumus par ģimenes pieaugumu.
Aukļu pakalpojums īpaši nozīmīgs var būt ģimenēm ar nestandarta darba laiku – vecākiem, kuri strādā maiņās vai dežūrās, darbu sāk ļoti agri vai beidz vēlāk, nekā strādā bērnudārzs.
Šādās situācijās aukle var kļūt par būtisku atbalstu ģimenes ikdienā.
Jāņem vērā arī tas, ka mūsdienās daudzi vecvecāki joprojām strādā un pensijā pavisam nedodas. Līdz ar to ģimenēm bieži vien ir vajadzīgs vēl kāds cilvēks, kurš var palīdzēt ar bērna pieskatīšanu.
Tāpēc es nedomāju, ka aukļu pakalpojums pazudīs – drīzāk tā loma un veids, kādā ģimenes to izmanto, var mainīties.
Es domāju tā: Kādai ir jābūt auklītei?
Gaida, vecmāmiņa:
– Labestīgai, mudīgai un pats galvenais – jāmīl bērnus! Desmit gadus esmu pensijā, es pati laiku pa laikam pieskatu mazākos mazbērnus.
Brigita, māmiņa no Lietuvas
– Pats galvenais ir mīlēt bērnus. Ja tas tā nav, tad nekas nesanāks. Bērns vēl šogad neies bērnudārzā, bet gan citu rudeni. Bērnam šobrīd ir gadiņš, Lietuvā uzņem dārziņā no pusotra gada vecuma.
Jānis, tētis no Bunkas pagasta
– Pieklājīgai, jautrai, kurai ir vēlme darboties ar bērniem. Meitiņa jau iet bērnudārzā, aukles pakalpojumus neesam izmantojuši – kad vajadzēja un vajag, palīdz omes, brāļi, māsas.
Maija, bērna kopšanas atvaļinājumā
– Tādai, kurai ir attieksme it kā mans bērns būtu viņas pašas bērns, jāprot arī ēst pagatavot. Ir jāmīl tas, ko dari. Esmu izmantojusi aukles pakalpojumus, kad bērnu vajadzēja aizvest un pārvest no dārziņa. Nevar šo darbu darīt ķeksīša pēc. Prognozēju, ka bērniņš dārziņā tiks laikus. Ir doma algot auklīti, lai varētu tikt brīvsolī.
Andra, mājsaimniece
– Vidējam bērnam rudenī būs jāiet dārziņā, arī mazākajam rindā nebūs jāgaida. Pagaidām mazo pieskatīs mana mamma, un mājās. Nevienam svešam no malas negribētu, man būtu grūti uzticēties. Zinu, ka ir iespēja algot aukli par līdzfinansējumu, bet neizmantošu šādu iespēju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Kurzemes Vārds”.