Šogad Latvijā pirmoreiz valsts vēsturē risinās Eiropas jaunatnes lauku organizāciju rīkotais salidojums “Eiropas rallijs – 2006”, kurā piedalās 120 jauno censoņu no 16 valstīm. Šonedēļ “Eiropas rallijs” bija ieripojis arī Liepājas rajona lauku sētās un saimniecībās.

Motivē izvēlēties laukus

Par to, lai tas varētu notikt, izmantojot savu atsaucīgo sponsoru atbalstu, bija parūpējusies biedrības “Liepājas lauksaimnieku apvienība” valde, kā arī Krotes Mazpulcēnu organizācija, ko vada Ilga Zvirbule, kas ir arī Latvijas Mazpulcēnu organizāciju padomes locekle. Viņa pastāstīja “Kurzemes Vārdam”, ka astoņas dienas ilgā Eiropas jaunatnes salidojuma uzdevums ir pievērst jauno cilvēku uzmanību lauksaimniecībai un uzņēmējdarbībai laukos, kā arī centienos meklēt vēl nebijušus risinājumus motivācijai dzīvot un strādāt lauku apvidos. Pasākuma organizētāji ir Jauno zemnieku klubs un allaž atsaucīgie un izdarīgie mazpulcēni.
Par salidojuma bāzēšanās vietu bija izraudzīta Saldus rajona Druva, kur risinājās kaismīgas diskusijas, sesijas un ģenerālās asamblejas, kā arī citi saistoši sarīkojumi, kuru mērķis pēc iespējas plašāk iepazīstināt ciemiņus ne tikai ar lauksaimniecisko ražošanu, bet arī mūsu valsts vēsturi un kultūru, paradumiem un tradīcijām. Par to, ka lietā tika liktas visas iespējas, liecina fakts, ka Druvā īsi pirms šķiršanās tika izspēlēta arī Jāņu svinēšana, kas daudziem rallistiem palikšot neizdzēšamā atmiņa. Tieši no Druvas salidojuma dalībnieki devās uz kaimiņrajoniem, lai saistībā ar projektu “Kontrastu pērles” apmeklētu un pamatīgi iepazītu zemnieku saimniecības.

Mūsu pusē saimniecības izraudzīties un kontaktus ar tām nodibināt palīdzēja Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane. Viņa pastāstīja, ka jaunie cilvēki viesmīlīgi uzņemti Rucavas pagastā, kur apskatījuši Saieta namu, skolu un tikušies ar Nidas purva kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem. Pēc tam “Eiropas rallija” dalībnieki devās uz Nīcas pagastu, kur iepazinās ar agro dārzeņu audzētāju Irēnas un Mārtiņa Krētaiņu saliedēto ģimeni un darbību. Viņu uzņēmējdarbība ir neparasta ar to, ka blakus pastāv un attīstās divas zemnieku saimniecības, viena no tām pieder Mārtiņam un viņa mātei, bet otrā – tikai Mārtiņa ģimenei.
Saimnieks pēc profesijas ir galdnieks, tādēļ plēves siltumnīcu celtniecībai viņam nav jāmeklē lietpratēji. Saimniecībā izvirzīts mērķis paplašināt segto platību apjomu līdz pushektāram, lai tur galvenokārt audzētu agros gurķus un tomātus. Tomēr pirms diviem gadiem atgadījās nenovēršama nelaime. Vētra, kas plosījās mūspusē, Jūrmalciema apkārtnē bija ļoti spēcīga un vārda vistiešākajā nozīmē tā noslaucīja Krētaiņu siltumnīcas no zemes virsmas. Nācās atkal sākt visu no nulles. Turklāt līdz pat šai dienai zemnieks par stihijas nodarītajiem zaudējumiem nav saņēmis nekādas kompensācijas.

Jāteic, ka dzirdētais ļoti izbrīnīja salidojuma dalībniekus, jo zemēs, no kurienes viņi ieradušies, tā nenotiekot. Par to, ka valsts sniedz palīdzību dabas postījumu piemeklētajiem lauksaimniekiem, pastāstīja Slovēnijas pārstāve. Arī jauna lauksaimniece no Austrijas teica, ka pie viņiem ir nodibināti reģionālie fondi, kas sniedz nepieciešamo atbalstu nelaimē nonākušajiem. Šis gadījums kārtējo reizi tikai apliecināja, ka šobrīd vēl dzīvojam it kā divās Eiropās. Ārija Jerumane gan pastāstīja, ka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē un Zemkopības ministrijā notiek diskusijas par apdrošināšanas fonda dibināšanu lauksaimniekiem, diemžēl pagaidām tālāk par runāšanu nav tikts.
Jāteic, ka par Irēnas un Mārtiņa darbošanos ciemiņi izrādīja neviltotu interesi. Viņi centās izdibināt pilnīgi visu. Gan to, kādas minerālvielas saimnieki pielieto dārzeņu audzēšanai, kā tiek galā ar kaitēkļiem, kur lauksaimnieki nogādā izaudzēto produkciju un kādas ir tirgus cenas. Tikai tad, kad viss bija smalki izzināts, rallisti teica ardievas saimniekiem un brauca tālāk. Kā pastāstīja Ārija Jerumane, aizvakar Eiropas valstu jaunie zemnieki apmeklējuši arī Pētertirgu, kur vērtējuši un salīdzinājuši vietējo produkciju ar ievedumu no ārvalstīm, bet pēc tam devušies uz kokaudzēšanas saimniecību “Īve” Grobiņas pagastā, kā arī Ārijai un Jānim Jerumaņiem piederošajiem “Jaunsanderiem” Durbes novadā.

Savukārt Indra Zvirbule pastāstīja, ka vairākus salidojuma dalībniekus savās saimniecībās šonedēļ uzņēmuši Bunkas pagasta zemnieku saimniecības “Remesi” īpašnieki Izabella un Romvalds Astrauski, kā arī Vizma un Andrejs Silenieki Lažas pagastā un bioloģisko zemkopju Jansonu ģimene Aizputes pagasta “Kūdrājos”. Jauno cilvēku interese esot saprotama, jo apmēram pusei no viņiem dažādās valstīs pieder savas zemnieku saimniecības, bet citi ir iesaistījušies vecāku izvērstajā uzņēmējdarbībā. Puse no salidojuma dalībniekiem esot beigusi kādu lauksaimnieciska profila mācību iestādi un daudzi no viņiem piedaloties Eiropas Savienības atbalstītajā programmā, kur līdzekļi tiek atvēlēti tieši jaunu zemnieku saimniecību dibināšanai.
Ārija Jerumane zināja teikt, ka “Eiropas rallijam” nākamgad paredzēts turpinājums un, liekot lietā šogad nodibinātos kontaktus, arī mūsu puses jaunie lauksaimnieki varēs doties pavērot, kā strādā viņu vienaudži citās Eiropas valstīs.