Ceturtdien vairāk nekā 20 Liepājas rajona dārzeņu kopēju devās uz Kuldīgas rajonu, kur apmeklēja šķirnes kartupeļu audzēšanas zemnieku saimniecības “Laivenieki” noliktavas, ieskatījās apcirkņos, novērtēja šim pavasarim piedāvāto produkciju un arī pārveda mājās perspektīvāko šķirņu sēklas paraugus. Pieredzes apguves braucienu organizēja Liepājas Lauku konsultāciju birojs, un to vadīja speciāliste Vita Cielava, tas notika Eiropas Savienības atbalstītās izglītības programmas dārzeņkopības kursa ietvaros.

Atspērienu nodrošināja SAPARD

Maršruta galamērķis nebija izraudzīts nejauši. Daina un Jānis Laivenieki savā nozarē uzkrājuši daudz vērtīgu atziņu un patlaban ir vienīgie, kas Kurzemē lielā mērogā audzē kartupeļu šķirnes no meristēmām. Savu saimniecību viņi izveidojuši uz padomju gados nodibinātās zinātniski pētnieciskās stacijas pamatiem. Tas noticis no 1992. līdz 1994. gadam. “Laivenieku” saimnieks atzina, ka faktiski esot “ielēcis privatizācijas procesa vilciena pēdējā vagonā”, jo tehnikas iegādei un citām vajadzībām vēl paguvis piesaistīt Eiropas Savienības SAPARD fonda līdzekļus, bez kuriem strādāšana jaunajos apstākļos nez vai vispār būtu iespējama.

Saimniecībā audzējot ne tikai sēklas kartupeļus, bet arī tirgus preci, kā arī graudus, kurus sējot ap 300 hektāru lielā platībā. Tā kā saimniecībai nav savas labības kaltes, graudus pārtikai un lopbarībai pārdodot tieši no kombaina bunkura. Bez palīgnozares, ar kartupeļiem vien, tā būtu, kā būtu. Pārtikas kartupeļus kuldīdznieki realizējot Ventspilī un vietējā tirgū. Interesanti, ka Ventspilī iepirkuma cenas ir divreiz lielākas nekā Kuldīgā.

Nākotnes iespējas vērtē pesimistiski

Līdz šim kartupeļu stādījumu platības “Laiveniekos” centušies paplašināt, taču turpmāk gan tā vairs droši vien nebūšot, jo ražošanas izmaksas palielinās. Sākuši ar 15 hektāriem. Pērn sasniegti griesti, jo kartupeļiem jau bija ierādīti 45 hektāri. Tas esot ļoti daudz. Šogad platība jau būšot par 10 hektāriem mazāka. “Tad jau redzēs, kas dārzeņkopībā notiks, bet nekāds optimists neesmu,” pasūrojās šķirņaudzētājs. “No gada gadā apsveru, vai nav pienācis laiks mest mieru. Ja nebūtu šīs infrastruktūras, sen to jau būtu izdarījis, bet pagrabus žēl pamest novārtā, kā tos lai tukšus atstājam.”

 Sēklaudzētāji valsts subsīdijas saņemot tikai par to, ka nodarbojas ar meristēmām. Šajā jomā kuldīdzniekiem izveidojusies cieša sadarbība ar Priekuļu izmēģinājumu staciju. Bez šī tandēma vēl Latvijā ar šķirnes kartupeļu audzēšanu nodarbojas Skrīveros, nelielos apjomos arī dažās zemnieku saimniecībās. Mūsu rajonā to ilgus gadus darīja rucavnieks Kārlis Vītols.

J.Laivenieks pauda gandarījumu, ka līdz šim izdevies iztikt bez nacionālā atbalsta maksājumiem, kas paredzēti gredzenpuves apkarošanai. Tā vietā noliktavā cenšas nemainīt inventāru, bet iepirktās šķirnes rūpīgi pārbauda.

Priekšroku dod ārzemju šķirnēm

Aicinot no skaistiem bumbuļiem piebērta apcirkņa pie cita, ne mazāk bagātīgi piepildīta, “Laivenieku” saimniece Liepājas rajona dārzeņu audzētājus steidza iepazīstināt ar patlaban atzītākajām kartupeļu šķirnēm. Izrādās, tikuši pie ārzemju piedāvājuma, vairs neprotam novērtēt pašmāju labumus. Visi meklējot tikai ievestās šķirnes. “Kam tagad vairs vajadzīga “Madara”?” viņa vaicāja. Taču vietējās šķirnes lielā mērā spējot sacensties ar ievestajām. Turklāt ārzemnieki par savu preci maksu cenšoties uzturēt augstu. No Holandes ievesto sēklas kartupeļu kilograms pašlaik jau maksājot 60 santīmu, kamēr pašmāju šķirnes tiekot izplatītas par uz pusi lētāku cenu. Turklāt šķirņu pavairošanai ārzemnieki saviem Latvijas kolēģiem nedodot licences, bet mūsu zinātnieku resursi, kā vērtēja “Laivenieku” saimnieks, esot jūtami ierobežotāki.

 Šajā pavasarī “Laiveniekos” no Latvijā jau atzītajām šķirnēm audzētājiem iegādāties piedāvā “Siguldu”, “Adretu”, “Borodinskij rozovij”, un “Lenoru”, kas ir ļoti ražīga un dodot daudz dzelteni iekrāsotu bumbuļu. Tās visas ir vairāk vai mazāk pārbaudītas šķirnes. No ārzemju pūra kuldīdzniece ieteica izvēlēties “Impalu”, “Arielu”, “Omeru” un “Fontane”, kam esot īpaši garšīgi bumbuļi. Lai ciemiņiem nebūtu jāuzticas tikai klajiem apgalvojumiem, saimniecības īpašnieks mudināja paņemt bumbuļus degustēšanai. “Tie patiešām ir izcili kartupeļi! Paņemiet tos, ielieciet somās, mājās izvāriet un pagaršojiet!” viņš vairākkārt vēlīgi atgādināja.

Atziņas, kas jāliek aiz auss

Jāteic, ka, sastapuši zinātkārus kolēģus, kartupeļu audzētāji neskopojās arī ar vērtīgām atziņām. J.Laivenieks pastāstīja, ka ķimikālijas pret lakstu puvi saimniecībā tiekot izmantotas jau profilaktiskos nolūkos vien. Kaut gan stādījumi pirms Jāņiem dažkārt izskatoties nevainojami zaļi, viņš tomēr miglojot. “Var jau gadīties, ka tie, kas fungicīdus nelieto, rudenī iegūst lētāku ražu, tomēr mēs nevēlamies riskēt un zaudēt audzējumu,” viņš sacīja.

 Nākamais padoms saistīts ar ražas novākšanu. “Mums saimniecībā nav jaudīga kombaina, tādēļ kartupeļu rakšanu veicam lēni, dienā nokopjot nepilnu hektāru,” stāstīja kuldīdznieks. Viņš piebilda, ka esot gatavs apstrīdēt kolēģus, kuri ir lielo ražas novākšanas tempu atbalstītāji. Tāpēc ka pagrabā nedrīkstot nonākt mitri kartupeļi. Pat miglas lāsītes uz bumbuļiem varot iznīcināt visu apcirkņa saturu. Bet trešais priekšnoteikums skanēja, ka kartupeļus noliktavā nedrīkst izvietot kaudzēs, bet bērums tūlīt uzmanīgi jāizlīdzina.

Tehnikas dārdzība liek padomāt

Liktenim labpaticies izrīkoties tā, ka turpat blakus šķirņu kartupeļu audzētavai izvietojusies vērienīga firmu “Amazone”, “Krone”,”Sampo”, “Valtra”, “Grimme” Lauksaimniecības tehnikas tirgotava. Tāpēc liepājniekiem bija iespējams iegriezties arī tur. Par to, kāds ir mūsdienīgā uzņēmuma piedāvājuma klāsts, izdalot greznus katalogus un reklāmas materiālus, izsmeļoši pastāstīja pārdevējs konsultants Sandis Zaļkalns.

Tomēr zemnieki, dzirdot nosauktās cenas, domīgi grozīja galvas. Sakas novadā saimniekojošais Zigurds Pētersons pateica tieši: šī manta neesot domāta sīkzemniekam. Taču Ainars Cinkus no Nīcas un gados jaunais lauksaimniecības censonis Gats Voitkevičs no Gramzdas nebija tik kategoriski savos spriedumos un paņēma sev līdz uz mājām sīkākai izstudēšanai prāvu kaudzīti spilgto katalogu.

Uzziņai

– Augkopības izvērsto kursu Lauku konsultāciju birojā nākamās nedēļas sākumā pabeigs 26 klausītāji, viņi saņems sertifikātus.
– Priekšlasījumus par kartupeļu šķirņu izvēli, sēklas sagatavošanu, stādījumu iekopšanu un ražas novākšanu viņiem sniedza lektori no Stendes selekcijas stacijas, SIA “Latvijas šķirnes sēklas” un Lauku konsultāciju un izglītības centra.
– Vairākos priekšlasījumos tika izskaidrota augu aizsardzības līdzekļu izmantošana un augsnes agrotehniskā sagatavošana, kā arī tehnikas izvēles principi.
– Klausītāji iepazinās arī ar lauku vēstures un augu maiņas plāna nosacījumiem un savstarpējās atbilstības prasībām lauksaimniekiem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Nepirkt sivēnu maisā, bet paņemt kartupeļus, ielikt tos somās un mājās izvārīt, liepājniekus mudināja sēklas kartupeļu lielaudzētājs Jānis Laivenieks.

Ar modernāko lauksaimniecības tehniku mūspuses dārzeņu audzētājus iepazīstināja pārdevējs konsultants Sandis Zaļkalns.