Latviešiem beidzot būtu jāsaprot, kāpēc svinam vasaras saulgriežus, un sapratne nenāk vienā gadā, tā jāieaudzina dziļākajā emocionālajā domāšanā, gatavojoties Jāņu ieskandināšanai, teica Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas: “Ja ģimenes lokā svin Jāņus un var nodziedāt vismaz divas trīs līgotnes, bet tā pa īstam, sadodoties rokās ap ugunskuru, tā jau ir svētība.” Šogad nebija plašu Līgo pasākumu līdz saullēktam, taču gandrīz katrā pagastā Liepājas apkaimē varēja just svētku noskaņu.

Siers, piparkūkas un rotas

Grobiņā sarīkotais vakara tirdziņš ļāva līgotājiem kārtīgi iepirkties svētkiem. Tiesa, tā dalībnieki dabūja arī krietnu Pērkontēva svētību, tieši tobrīd atsūtot lielu lietus mākoni no apkārt klīstošajiem negaisiem. “Mēs jau neesam no cukura,” pasmējās Loreta Milaite. “Bērni tirdziņu tik ļoti gaidīja, piparkūkas vajag. Uz Liepājas tirdziņu netikām, tur bija karstums, tad jau labāk lietū.” Loreta ir rīdziniece, kas jau trīspadsmit gadus dzīvo Grobiņā un pati laikam arī paliekot par kurzemnieci – esot pieradusi pie šejienes cilvēkiem un lēnīguma, salīdzinot ar Rīgu, kur ātrāk jādomā. Viņas vīrs ir no Kalētiem, tāpēc Jāņus parasti svin laukos. “Vīratēvs ir Jānis, meitas krusttēvs arī. Galdā noteikti siers un tradicionālais šašliks. Bērniem tradīcija ir vainagu pīšana, sētā ir ugunskurs,” pastāstīja L. Milaite.

Arī “Martas kioska” durvis nemitīgi vēra pircēji. Biedrības “Grobiņas spēkavots” vadītāja Dace Lēvalde atzīmēja, ka kiosks ir palīdzējis mājražotājiem izdzīvot šo grūto laiku. “Amatnieki ir ļoti priecīgi, ka tirdziņi ir atsākušies, jo viņiem ļoti patīk redzēt savu pircēju un aprunāties. Tā kā degustācijas joprojām nav atļautas, tirdziņu īstā būtība vēl nav atgriezusies,” viņa teica. Pirms svētkiem pārtikas produktiem vienmēr esot labāks noiets, visi pērk gaļu, kūpinātas zivis un maizi, taču pirms Līgo svētkiem galvenais pirkums esot siers.

Stiprās dziesmas rītausmā

Saulgriežu rīts uz Grobiņas dīķa bija jaunās etnogrupas “Kuršu sievas” pirmā publiskā atrādīšanās Grobiņā, koncerts notika arī Dubeņos. Saulrieta terasē pie dīķa agrā rīta stundā sapulcējās saulgriežu svinētāji, uz saliņas dega ugunskurs, bet ansamblis dziedāja uz plosta. Jau labu laiku grobiņnieki esot domājuši, ka viņiem vajag arī stipro dziesmu dziedāšanu, līdz Inese Gusta atradusi domubiedri, skolotāju Anitu Eleri, un šogad varēja izveidot grupu.

Medzes pagasta centrā Kapsēdē, pļaviņā starp daudzdzīvokļu mājām, bija sarīkota Jāņu un Līgu godināšana. Viņiem dāvanas pasniedza pagasta pārvaldes vadītāja Gunta Konopļeva un kultūras nama vadītāja Gita Pjulze. Priecīgus un, galvenais, drošus, svētkus novēlēt bija atbraucis Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Genadijs Jefimovs.

Pēc balvas pirmais devās Jānis Geste, taču sevi par galveno Jāni Medzē neuzskatot. Vecāki gribējuši dot Krišjāņa vārdu, taču tāpat par Jāņiem vien viņus saukājot, tāpēc viņš uzreiz esot Jānis. “Svinam, kā jau visi. Ģimenes lokā, alus, siers, un viss notiek,” teica Jānis. Ģimenē citu Jāņu neesot, dēlus nosaucis par Kārli un Miķeli. Ikdienā Jānis strādā SIA “CTB” par autoatslēdznieku.

Līga Sīle Kapsēdē dzīvo no 1975. gada, strādā skolā. “Šeit vide ļoti patīk. Ir kur peldēties, tuvu jūra, taču esi laukos,” viņa pastāstīja. Svētkos viņai pie rokas mazmeita Emīlija, kopā ir divi mazbērni, kas atbraukuši ciemos no ārzemēm ar meitas ģimeni.

Vainagi nonāca upē

Kamēr Nīcas apvienotais sieviešu un vīru koris Jēkaba Ozoliņa vadībā dziedāja populāras dziesmas, kurām piebalsoja saulainajā svētdienas vakarā sapulcējušies nīcenieki, vairākas meitenes un jaunatnes lietu speciāliste Madara Mihelsone pina vainagus no peonijām un rudzupuķēm. “Mūsu aktīvā meitene Līva atļāva mums rudzupuķes salasīt saimniecības laukā,” teica Madara. Viena no jaunietēm, Laura, pastāstīja, ka viņas mamma ir tautas deju dejotāja, tāpēc ar vainagiem liela pieredze un iemācījusi meitai nopīt. Vainagi jaunu meitu zibakcijā “Metat vainadziņ’!” pie Bārtas tilta tika palaisti upē.

“Jāņi jāsvin ar iekšējo intuitīvo izjūtu. Tas ir mirklis, kad cilvēkam ir jāsaskaņojas ar visuma enerģiju un dabu – ar puķēm, ar putniem, Jāņu naktī ar uguni. Jāņu nakts ir svētā nakts, kad arī ļaunie spēki sarosās, tāpēc ir svarīgi būt garā stipriem, možiem, sparīgiem, aktīviem,” novēlēja L. Zeile, bet pieredzējusī dziedātāja Ausma Dzintare aicināja nodziedāt uzreiz vismaz vienu pantiņu.