Truši, pīles, gaiļi, tītari un zosis – tik raibs un vēl raibāks ir Ievas Lindenbaumas lauku māju iemītnieku saraksts. Dzīvās radības saimniecei patikušas jau kopš bērnības, un viņa aizvien cenšas izglābt kādu savvaļas kustonīti, kam klājas grūtāk. Tādā ceļā Nīcas pagasta ”Lejiņu” mājās nonācis arī stārķis.

Ieva šķiet tāds īsts dabas cilvēks. Viņa ar patiesu prieku izrāda visu savu trīs hektārus lielo saimniecību. Te ir vieta siltumnīcām, kurās vēl pirms pāris nedēļām ražoja avenes. Te dārzs ar ābelēm, vīnogulājiem, persikiem un aprikozēm. Un notekgrāvis, kurā dzīvo zivis, pat olekti gara līdaka.

Bet vispirms jau jāapskata daudzveidīgais mājputnu pulks. Kādreiz kopumā to bijis aptuveni simt, bet daļu likvidējusi, šogad gatavojoties doties ekskursijā uz Ķīnu. Putni mitinās speciāli nožogotā teritorijā, lai puķu dobes paliktu neskartas un sēta tīra. ”Rufo, Rufo!” saimniece apsauc vienu no lielākajiem iemītniekiem – tītaru tēviņu. Tas nāk klāt un dusmīgi šņāc. Par to, ka uzbruks, gan neesot jābaidās.

”Paskat, šitā pīlīte man tik žēl, mēs tā raudājām…” Ieva rāda, un viņai acīs asaras. Tai uzbrukusi zoss, kas saplēsusi muguru, un putns palicis paralizētām kājām. Paiet vairs nevar, tāpēc saimniece no rīta pīlīti iznes laukā un vakarā atkal atpakaļ šķūnī. ”Paskat, kā tie mazie gailīši savairojušies!” tos ieraugot nākam, saimnieces balss vienā mirklī pārvēršas un atkal kļūst priecīga. Sākumā Lietuvā nopirkusi četrus – par septiņiem latiem gabalā. ”Tagad man vienpadsmit gabali tagad ir! Šitais bez astes ir Argo. Tas ar lielo seksti – Jafiks. Čika ir tā mazā vistiņa.” Vārdu saimniece dod katram savam kustonītim un visus arī atceras. Izdomā pati un pieraksta burtnīcā.

Viens no gaiļiem iespundēts būrītī. ”Ar viņu ir negals! Klūp virsū vistām un kaujas ar gaiļiem. Tad es viņu iespundēju. Viņš zina, ka slikti uzvedas.” Cits gailis viņai liels draugs – lai pievērstu uzmanību, lec uz kājām.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3.novembra numurā.

#kvards-20161103-06#