Teju pirms nedēļas otrdienas vakarā Gaviezē Konopļevu ģimenes sētā atskanēja suņa rejas. Saimnieks gājis skatīties, kāpēc suns satrakojies, un ieraudzījis pagalmā vilku. Tā kā saimniecība ir apgaismota, vīrietis momentā reaģējis, paķēris no seifa ieroci un raidījis lodi vilka virzienā. “Nezinu, kas būtu, ja atnāktu 15 minūtes vēlāk, domāju – suns būtu nokosts,” saka Edgars Konopļevs.

E. Konopļevs ir mednieks visu apzināto mūžu, arī ar Gaviezes mednieku klubu vīrietim noslēgts līgums, bet ar plēsēju šādi sastapies pirmo reizi. “Līdz šim nevienu vilku nebiju nomedījis. Jā, biju dzirdējis, ka mežos šobrīd vilki savairojušies, bet man likās, ka tas mani nekādi neskar. Ir cilvēki, kuri situācijas nopietnību neizprot un pārmetoši jautā, kāpēc bija jānogalina vilciņš. Pirmkārt, tā bija pašaizsardzība, suns ir mūsu ģimene, un man viņš ir jāaizstāv. Tas ir tāpat, kā kad sētā ienāktu slepkava ar nazi, atšķirība tikai tā, ka slepkava nāk pēc cilvēka, bet vilks pēc suņa vai cita mājdzīvnieka. Viņš nenāk ar domu te kādu iepazīt un draudzēties. Vasarā tepat netālu no mājām bija skats – vilks iet pa pļavu, zobos kazlēns. Tas ir bīstams dzīvnieks, to vajadzētu saprast.” 

Tāpat dzirdēts, ka tuvējā apkārtnē apēsts ne viens vien suns, tāds gadījums bijis arī Kalētos, nemaz nerunājot par lopiem. Cilvēki par vilkiem īpaši nerunā, lai gan situācija ir nopietna. Sabiedrība dzīvnieciņus ļoti mīl un ir sašutusi par medījumiem. E. Konopļevs pieļauj, ka pilsētā dzīvojošie neizprot situāciju, jo nesaskaras ikdienā ar šo dzīvnieku.

“Vakar runāju ar paziņu no Rucavas, tur jau ir tik tālu, ka vakarā vairs bērnu ārā nelaiž. Visa Latvija ir vilku pilna.” Konkrētu iemeslu, kāpēc vilki savairojušies tādā daudzumā, mednieks nevar nosaukt. 

Kad jautājam, vai mednieki šo situāciju nevar mainīt, E. Konopļevs paskaidro, ka viss nav tik vienkārši, kā šķiet. Vilku nomedīt netīšām ir grūti, tie ir ļoti gudri dzīvnieki.

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks apstiprina, ka pēdējā laikā Latvijā patiešām vilku populācija kļuvusi krietni lielāka: “Reālais vilku skaits ir lielāks, nekā mēs to iedomājamies. Tas šķiet pilnīgi loģiski, ka, samazinoties vilku dzīvotnes platībām, plēsēji spiedīsies tuvāk cilvēkam. Jāapzinās un jārēķinās ar to, ka urbanizētā vidē vilks ļoti ātri adaptējas, ātri pielāgojas situācijai, saprot, ka māja nav drauds, bet vieta, kur viņam ir uzklātas pusdienas, kurās Duksi var apēst. Gadījums Gaviezē ir lielisks pierādījums, ka tas tā notiek arī dzīvē. Domājams, šī nebija vilka pirmā pieredze mājā, šķiet, ka viņš jau bija sapratis, ka šādā vietā var viegli tikt pie pusdienām.”

Sociālā portāla “Facebook” domubiedru grupā “STOP! Vilki pārņem Baltiju” redzami vairāki fotoattēli, kuros pēdējā laikā nomedītajiem pelēčiem kažokā ir jēlumi.

“Tas ir kašķis. Nav pirmais gads, kad ir šāda problēma. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka vilku populācijas blīvums ir ļoti augsts. Normālā situācijā kašķainu vilku atrast būtu grūti. Tas ir veids, kādā daba pati mēģina risināt situāciju, dabiskā veidā populāciju samazinot.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16.decembra numurā.

#kvards-20191216-07#