Apgaismojums ieslēdzoties un izslēdzoties dažādos laikos un kādu rītu nav dedzis vispār. Tomēr visi nevarēja vienoties, vai apgaismojums laukos maz ir vajadzīgs.

Embūtes un Kalvenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Andris Dēlands pastāsta, kad Kalvenes iedzīvotāji bija novērojuši, ka ielu apgaismojums nestrādā, pie vainas bijusi akciju sabiedrība “Latvenergo”, kas uz brīdi bija pārtraukusi elektropiegādi, tādējādi nojaucot sistēmas ritmu.

“Tas, ka dažreiz stipra vēja dēļ vai pēc “Latvenergo” piegādes pārtraukumiem mēdz pazust elektrība, laikam ir neizbēgami.

Kalvene gan nav tas trakākais gadījums, un elektrosaimniecība mums ir diezgan laba.

Šī konkrētā problēma tika atrisināta optimāli ātri,” skaidro A. Dēlands.

Viņš atgādina, ka ielu apgaismojums iedegas ārpus klasiskā darbalaika, kas nozīmē, ka pašvaldības darbinieki tajā brīdī nestrādā un lampu nedegšanas gadījumā ne vienmēr var attiecīgi reaģēt.

“Mēs nevaram arī pie katras lampas nolikt kādu, kas to vienmēr uzraudzīs. Tiem iedzīvotājiem, kam šis apgaismojums ir aktuāls, ir pašiem tās jāuzmana,” pārvaldes vadītājs dara zināmu, ka zvanus par šo problēmu nesaņēma un par to uzzināja, satiekot kādu iedzīvotāju uz ielas.

“Viedokļi par apgaismojumu lauku centros krasi atšķiras.

Viens uzskata, ka šāds apgaismojums vispār nav vajadzīgs, jautā – kāpēc mēs tam tērējam naudu? Ir arī tādi, kas vēlas, lai gaisma degtu visu nakti. Vēl kāds grib, lai apgaismojums būtu tikai rītos un vakaros, ne nakts vidū,” par to, ka izdabāt katram iedzīvotājam ir neiespējami, stāsta A. Dēlands.

Viņš Komunālajā pārvaldē noskaidrojis, ka šobrīd esošās lampas ir iespējams nomainīt uz modernākām un efektīvākām LED spuldzēm.

“Ja būtu LED lampas, tad ielu apgaismojums varētu degt visu nakti un elektrības patēriņš būtu vēl mazāks. Perspektīvā lēnām vajadzētu pāriet uz LED, un tas būtu pieņemami arī tiem, kas uztraucas par izmaksām.”

Kalvenes pamatskolas direktore Skaidrīte Segliņa apgalvo, ka viņa nepārdzīvotu, ja uz ielām lampas vairs nedegtu, jo personīgi viņai tas nav svarīgi.

“Es uz darbu dodos pa taciņu, kur man apgaismojums nav vajadzīgs.

Esmu gan pamanījusi, ka lampas reizēm deg arī pa dienu, kad tas tiešām nebūtu vajadzīgs.

To es ievēroju vairāk, nekā ja tās no rīta nedeg vispār.”

Tomēr viņa pazīst cilvēkus, kam ir svarīgi, ka, dodoties uz darbu, gaisma deg. Līdz ar to uzskata, ka no rītiem un vakaros ielu apgaismojums būtu nepieciešams.

Līdzīgi domā arī kokzāģētavas SIA “ŪSI” valdes priekšsēdētājs Aigars Jonass. Viens no kokzāģētavas cehiem atrodas Kalvenes centrā, un darbinieki tur strādā maiņu darbu, viena no maiņām ievelkas līdz vēlam vakaram.

“Uzskatu, ka rītos no pulksten 6 un vakaros līdz pulksten 23.30 apgaismojumam vajadzētu būt, jo mums ir darbinieki, kas strādā arī līdz pulksten 23. Katru dienu ir kāds strādnieks, kam apgaismojums ir nepieciešams no rīta, un kāds, kuram to vajag vakarā, lai droši tiktu līdz mājām. Naktī gaisma var arī nedegt, bet stundās, kad cilvēki pārvietojas, tas noteikti ir nepieciešams,” savās pārdomās dalās A. Jonass.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.