Daudzi zemnieki novados jau laukus apsējuši, bet citur sējas laiks tikai tagad rit pilnā sparā.

Nu jau sēja iet uz beigām – laiks ir labs, sauss, to zemnieki izmanto, stāsta Aizputes novada lauku attīstības speciāliste Daiga Petrauska. Sēj kviešus, miežus, rudzus, auzas, zaļbarības augus. Rapsi vairāk izvēlējušies audzēt Lažas pagastā saimniekojošie dāņu zemnieki. Drīzumā visi lauki būs apsēti Durbes novadā.

Rucavā zemnieki, kam mazākas platības, darbus esot jau pabeiguši, apstiprina Rucavas novada lauksaimnieku konsultants Gatis Graudužis. Te lielākoties strādājot lopkopības saimniecības, kurās audzē graudus un zaļbarību pašu patēriņam, ne pārdošanai.

Vaiņodē sējēju šogad nebūs mazāk nekā pērn, domā novada lauku attīstības speciāliste Inese Freiberga. “Tie, kas strādāja, turpina strādāt, nekas jauns klāt nav nācis.” Šajā pusē vairāk audzējot miežus, parādoties arī vasaras kvieši un auzas. Lielākoties arī šeit zemnieki audzējot graudus savām vajadzībām.

Nīcā sēšanas darbi sākušies tikai nupat. Lauksaimnieku konsultants Ainars Sīklis neņemas apgalvot, ka darba darītāju būtu palicis mazāk. “Kam ir zeme, tas sēj,” apliecina A. Sīklis, piebilzdams, ka jaunie lauksaimnieki izvēlas govis neturēt un labprātāk audzē graudus un dārzeņus.

Kooperatīvā “Vērgale-1” “Kurzemes Vārds” uzzināja, ka arī tā laukos šajās dienās apsēj pēdējos hektārus, arī kooperatīvās sabiedrības klientiem neapsēti palikuši tikai mitrākie lauki. Kultūras “Vērgalei 1” jau tradicionālās: mieži, kvieši, rapsis. Tādēļ, ka tiem, atšķirībā no rudziem un auzām, garantēts noieta tirgus.

Graudu iepirkuma cenas pirms sējas laika
2009. gadā (Ls/t)         2010. gadā (Ls/t)        
Pārtikas kvieši    97     82
Mieži                 70     67
Rudzi                 69     55
Auzas                55     49
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem

Nīcas novada zemnieku saimniecības “Šāvēji” īpašnieks Viesturs Svilis šonedēļ ķeras klāt sējai, vispirms – divarpus hektāru lielajam kviešu laukam. Viņš audzējot tikai kviešus un miežus, kurus lielākoties izlietojot paša saimniecības vajadzībām.